Rīga +17°C 
1. Cik liels ir normāls kuņģis?
Pieaugušam cilvēkam paēdot kuņģa tilpums ir aptuveni 1–1,5 litri. Bet, ja mēs to ekspluatējam nepareizi – piemēram, ja ir viena vai divas ēdienreizes dienā, turklāt ļoti bagātīgas –, kuņģis var izstiepties līdz pat 4 litriem, neiestājas sāta sajūta, kā dabā paredzēts, un rodas problēmas. Parasti to, ka kuņģis ir izstiepts un pārpildīts, jūtam, kad pārēdamies. Ja sāk ēst mazāk, kuņģis saraujas, un ēst gribas mazāk. Vislabāk to var izjust pēc slimošanas, kad atkal mēģinām apēst tikpat lielu porciju. Tas tāpēc, ka kuņģis ir muskulis un tas spēj sarauties vai izstiepties.
2. Tipiskākās raizes, ko sagādā kuņģis
Pirmkārt, ir problēmas, kas norit bez simptomiem, tās konstatē nejauši, piemēram, citu iemeslu dēļ veicot augšējās endoskopijas izmeklējumu jeb tā dēvēto kobru. Piemērs ir atrofisks gastrīts, arī kombinācijā ar helikobaktēriju, kas, visticamāk, nekādi neizpaudīsies. Tā var būt arī ar peptisko čūlu slimību (šādi medicīnā dēvē kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu) vai pat onkoloģisku procesu.
Otrkārt, ir kuņģa problēmas, kas uzreiz sevi piesaka tā, ka cilvēks nekādi nevar to nepamanīt.
Piemēram, funkcionāla dispepsija, kad rodas ātra pilnuma sajūta pakrūtē, kas iestājas pat tad, kad apēsts nedaudz. Šajā gadījumā varētu būt arī slikta dūša, smaguma sajūta pēc ēšanas, sāpes pakrūtē, retos gadījumos pat vemšana.
3. Vai tiesa, ka tagad ar čūlu slimo retāk?
Pirmkārt, cilvēki kļuvuši izglītotāki, seko līdzi savai veselībai un bieži vien čūlu atklāj ne vairs galējās stadijās, kad sākas asiņošana, bet daudz agrāk. Otrkārt, dažādu specialitāšu ārsti, ne tikai gastroenteroloģi, saviem pacientiem izraksta protonu sūkņa inhibitorus (medikamentus, kas bloķē sālsskābes veidošanos kuņģī), kas pasargā kuņģa gļotādu, lai no medikamentiem, kas jālieto citu kaišu dēļ, nerastos kādas briesmas. Bet čūlas tāpat ir! Jo divi galvenie iemesli paliek – gan helikobaktērijas, gan nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NPL) lietošana (nekontrolēta!).
Tāpēc visiem jau no 45 gadu vecuma būtu jāveic augšējā un apakšējā endoskopija reizi piecos gados.
Lai nepalaistu garām onkoloģiskus procesus. Protams, jācenšas mazināt riska faktorus: helikobaktērijas, smēķēšanu, kūpinājumus uzturā un tamlīdzīgi. Tātad, sāp vai nesāp, pēc 45 gadu vecuma jāizmeklē kuņģis un zarnas ar endoskopu. Šodien to visu var veikt narkozē, nav vairs jāmokās kā agrāk.
4. Vai kuņģa vēzi var pārmantot?
Ja tuvam asinsradiniekam kuņģa vēzis bijis vecumā pirms 40–50 gadiem, iedzimtības risks ir diezgan augsts. Ja tēvam bijis vēzis 80 gadu vecumā, risks ir niecīgs. Taču šajā gadījumā ir jāvērtē arī citi riska faktori, ko palīdzēs identificēt ģimenes ārsts.
5. Stress kuņģi ietekmē?
No sadzīviska stresa (grūts eksāmens, nepatikšanas darbā, liels elektrības rēķins un tamlīdzīgi) var dabūt gastrītu, kuņģa gļotādas eroziju, bet ne čūlu. Bet jebkurš stress, bez šaubām, radīs problēmas ar kuņģa apasiņošanu. Pie stresa organisma sasprindzināšanās izdalās citi hormoni – kā nu kuram tā reakcija izpaužas, bēgam vai sastingstam. Arī kuņģis saspringst, mainās kuņģa apasiņošana, sastingst muskulis, un tas var radīt nepatīkamas sajūtas.
6. Kuņģa skābes sekrēcija ar vecumu samazinās. Kā likt kuņģim labāk gremot?
Ēst bieži – ik pēc trim četrām stundām, mazām porcijām, neiztikt bez brokastīm, un kuņģis jutīsies labi. Daudzi lepojas: «Es brokastis neēdu!» Tas nav labi. Ziemā savu mašīnu iedarbinām un ļaujam, lai mehānisms mazliet pastrādā, iesildās pirms braukšanas. Līdzīgi no rīta jāpiestartē gremošanas trakts. Patiesībā tas nekad nestāv absolūti tukšs – pat tad, ja neēdam, tik un tā kuņģī kaut kādas sulas atrodas. Tās lēnītēm pārvietojas uz divpadsmitpirkstu zarnu, rada pūšanas un rūgšanas procesus, maina mikrofloru, un arī paša kuņģa funkcija nav laba, jo tas tomēr domāts, lai kaut ko pārstrādātu. Nedaudz, bet regulāri.
Ja runājam par brokastīm, tām jābūt siltām un kaut vai 2–3 ēdamkarotēm.
Silts ēdiens nav silta tēja vai kafija, tas neskaitās! Nav arī runa par pārēšanos, bet tikai, lai kuņģi un gremošanas traktu pareizi iedarbinātu, lai tas sāk pareizi strādāt, lai pareizi izdalās hormoni. Nevajadzētu aizrauties arī ar šo – «No rīta dzeru vienīgi citronūdeni!» Ar šādu paņēmienu mēs tikai noskalojam visu, kas kuņģī sakrājies, un tas nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
Zarna atkal nesaprot: kuņģī tukšums, bet sulas tek, ko ar to darīt?! Atkal ir pūšana un rūgšana. Līdz ar to – kaut nedaudz, bet kaut kas no rīta ir jāapēd. Un – kuņģis būs pateicīgs, ja ēdiens būtu viegli pārstrādājams. Kur problēma? Ne tikai pašā produktā, bet saliktā ēdienā. Piemēram, sojanka vai rasols, kad vienkopus ir ļoti daudz komponentu, ārkārtīgi sarežģī kuņģa dzīvi. Jo viss ir jāsasmalcina, tātad jāsaprot, kas tās par sastāvdaļām, un šis process aizņem ilgāku laiku.
7. Vai čūlas profilaksei jādzer kartupeļu sula un smiltsērkšķu eļļa?
Kartupeļu sula ir sens stāsts par tā dēvēto U vitamīnu jeb S-metilmetionīnu, kam piemītot dziedinošas spējas.
Svaigu kartupeļu sulu var dzert, bet vai tiešām ar to varētu izārstēt kādu slimību? Nē.
Ar smiltsērkšķu eļļu ir mazliet citādi. Pirmkārt, daudziem patīk tās garša. Otrkārt, eļļa satur daudz visa kā – karotinoīdus, K vitamīnu, tokoferolus un citas vielas. Treškārt, smiltsērkšķu eļļai piemīt kuņģa gļotādu apvelkoša iedarbība – kā visām eļļām. Tā izklāj kuņģa gļotādu, un uz brīdi sanāk tāda kā gastroprotekcija, aizsardzība. Arī šajā jomā tagad ir medikamenti, ar kuriem varētu smiltsērkšķu eļļu aizstāt, bet, ja cilvēkam patīk smiltsērkšķu eļļa un viņš to labi panes, tad var lietot.
8. Ko lietot gastrīta profilaksei?
Par gastrītu tauta dēvē dažāda veida augšējā gremošanas trakta slimības. Īsto diagnozi gastrīts, turklāt precizējot tā veidu, var noteikt vienīgi speciālists, izvērtējot endoskopijas laikā paņemto biopsiju. Simptomu vai simptomu kopu, kas norāda uz augšējo gremošanas traktu ar varbūtību, ka tā ir kuņģa problēma, sauc par gastropātiju.
Saņemot endoskopijas atbildi par gastropātiju, ģimenes ārstam svarīgākā informācija ir, ka pacientam nav nopietna organiska gļotādas bojājuma – čūlas vai audzēja.
Un nevajadzētu uzskatīt, ka šādā gadījumā endoskopija veikta velti – nē, nopietnu slimību izslēgšana ļauj droši ārstēt funkcionālus gremošanas traucējumus.
9. Vai kuņģa pilieniem ir jābūt mājās aptieciņā?
Kuņģa pilieni ir dažādi, bet tie visi satur augu izcelmes vielas – vilkābeles, piparmētras, vērmeles, baldriānu un citas. Ja ir kāda funkcionāla kaite, nekas traģisks, šie pilieni var uzlabot, piemēram, kuņģa peristaltiku (kustības), un tad problēma mitēsies. Bet, ja ir nopietnāka lieta, tad ar kuņģa pilieniem būs par maz.
10. Kuri medikamenti pasargā kuņģa gļotādu?
Tie ir medikamenti, kas efektīvi nomāc kuņģa sālsskābes sekrēcijas pēdējo posmu jeb protonu sūkņa inhibitori; Latvijas aptiekās no šīs grupas nopērkams omeprazols, esomeprazols, pantoprazols, lansoprazols, rabeprazols. Tiem atšķiras darbības ilgums, sākums un mijiedarbība ar citiem medikamentiem, kas īpaši svarīgi vecāka gadagājuma pacientiem, kam jālieto dažādi medikamenti dažādām kaitēm. Pareizi tos lietot 30 minūtes pirms ēšanas.
Vēl ir arī gastroprotektori – pārklājējvielas jeb gļotvielas, kas kuņģa gļotādu aizsargā no sālsskābes ietekmes, un arī ar šiem medikamentiem ir pilni aptiekas plaukti.
Taču ar pašārstēšanos nodarboties nevajadzētu, jo medicīnā pastāv dažādas medikamentu kombinācijas. Piemēram, ja ir atviļņa slimība, tad ir viens standarts, ja ir čūla, tad otrs scenārijs; ja ir funkcionāla kaite – var būt trešais scenārijs, un ārsts piemeklēs labāko risinājumu konkrētajai situācijai.
11. Vai jālieto protonu sūkņa inhibitori, ja dzer sirds aspirīnu?
Pat ja čūla veiksmīgi apārstēta pirms 30 gadiem, tagad viss ir labi un ārsts izraksta sirds aspirīnu (faktiski jebkuru NPL jeb nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli), kas regulāri jālieto, lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību riskus, protonu sūkņa inhibitori būtu jālieto. Vismaz garu kursu veidā vai visu laiku (precīzāk noteiks ārsts). Tas ir vienīgais veids, kā neļaut atkal veidoties čūlai.
Ja čūla nav bijusi un aspirīns jālieto, kardiologam vai ģimenes ārstam cilvēks jānosūta uz konsultāciju pie gastroenterologa, lai izvērtētu, cik liels ir risks.
Ja cilvēkam ir izteikts aknu vai nieru bojājums, arī jāizvērtē, kā nodrošināt kuņģa aizsardzību. Tāpat pacientiem pēc 65 gadu vecuma vajag gastroenterologa konsultāciju.
12. Vai ilgstoša protonu sūkņa inhibitoru lietošana var radīt problēmas?
Lietojot ļoti ilgi un lielās devās, mēdz attīstīties blaknes, kas saistās ar dzelzs uzsūkšanās traucējumiem un infekciju riska pieaugumu, īpaši gados veciem novājinātiem pacientiem.
13. Vai kuņģa dēļ nedrīkst ēst skābu un asu?
Mitoloģija! Ja sūdzību par kuņģi nav, nemokām sevi, ēdam, kā gribam, bet, protams, veselīgi un to, kas garšo. Un – atceramies par mērenību!
