Vēlies ideālu vakaru? Klikšķini te 👈 
Sudraba ekonomika – kāpēc darba devējiem vecāki darbinieki kļūst vitāli svarīgi
Jēdziens sudraba ekonomika Eiropas politiķu un ekonomistu vārdu krājumā parādījās jau pirms vismaz desmit gadiem, taču Latvijā ikdienas plānošanā tas vēl sastopams reti. Vienkāršoti – tā ir tautsaimniecības daļa, kas radīta cilvēkiem virs 50 vai 60 gadiem: viņu darba spējām, patēriņam un vajadzībām.
Raivis Vilūns
Foto: Dusan Petkovic/Shutterstock
Jēdziens dzimis brīdī, kad Rietumu valdības saprata, ka demogrāfiskā piramīda ir apgriezusies otrādi un novecojoša sabiedrība var būt ne tikai izmaksu pozīcija budžetā, bet arī tirgus. Taču pie mums darba vidē šis jēdziens tiek uztverts mazliet citādi nekā Briselē.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs saka: «Latvijā pieeja atšķiras no Rietumeiropas. Tur sudraba ekonomika apzīmē produktus un pakalpojumus, kas tiek radīti tieši vecākajai paaudzei. Latvijā mēs sudraba ekonomiku saprotam vairāk kā nodarbinātību tuvu pensijas gadiem vai pensijas vecumā.» Šī nošķirtība ir stāsta atslēga: Eiropa skatās uz patēriņu, Latvija – uz darba tirgu. Patiesībā vajag abus, jo viens bez otra nestrādā.
Eiropas lielā bilde
Eiropas Komisijas (EK) pasūtītajā Technopolis Group un Oxford Economics pētījumā Eiropas sudraba ekonomika 2015. gadā novērtēta 3,7 triljonu eiro apmērā. Prognoze 2025. gadam bija – 5,7 triljoni eiro, ar gada izaugsmi aptuveni piecu procentu robežās. Ja šo segmentu salīdzinātu ar valstu ekonomikām, tā būtu trešā lielākā pasaulē pēc ASV un Ķīnas. Skaitļi izriet no demogrāfijas: 2015. gadā ES dzīvoja 199 miljoni cilvēku virs 50 gadiem – gandrīz 40 % no kopējā iedzīvotāju skaita.
