Rīga +24°C 
Pasaulē ir saražots ļoti daudz tekstila izstrādājumu, sevišķi apģērba, un to ražo arvien no jauna, bet otrreizējais tirgus nespēj to visu uzņemt. Rezultātā milzīgus tekstila apjomus sadedzina vai noglabā poligonos, bet tas ir videi un mūsu planētai kopumā ļoti nedraudzīgi.
Kā norāda SIA Latvijas Zaļais punkts, kas jau 26 gadus Latvijā nodrošina dažādu atkritumu, tostarp tekstilizstrādājumu, apsaimniekošanu, ja kādam šķiet, ka, tekstilam nonākot poligonā, tas nekādu negatīvu ietekmi neatstāj, patiesībā ir gluži pretēji – sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, bet tekstils turpina audzēt poligona kalnu. Viens no veidiem, kā no tekstila atbrīvoties saprātīgi un videi nekaitējot, ir to šķirot. Tam ir vairāki pozitīvi ieguvumi.
Pirmkārt, apģērbs, apavi, dvieļi un cits mājas tekstils ir materiāli, ko var pārstrādāt un kas var noderēt kādam citam. Otrkārt, šķirojot tekstilu, samazinām ātrās modes ietekmi uz vidi un iedarbinām aprites ekonomikas pamatprincipus. Treškārt, sašķiroto tekstilu var dažādi izmantot, piemēram, siltumizolācijas materiālu ražošanā, mēbeļu pildīšanā, bet kvalitatīvākajiem materiāliem dot otro dzīvi.
Nemet slapju un sapelējušu!
SIA Latvijas Zaļais punkts sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Zvaigzne skaidro, ka atkritumu apsaimniekotāju tekstila konteineros drīkst izmest visu veidu tekstilu – apģērbus, apavus, mājas tekstilu, somas – ļoti daudz ko. Taču ir arī noteikumi, kas jāievēro.
«Atkritumu apsaimniekotāji aicina konteineros nemest galīgi sadriskātus, slapjus, sapelējušus tekstila izstrādājumus. Un šāds aicinājums ir tāpēc, lai no sabojāšanas pasargātu pārējo tekstilu, kas ir sašķirots un izmests pareizi. Savukārt, ja kāds apģērba gabals vai sega ir ieplīsis, tas nekas, to droši var mest.
Ja ņemam vērā atkārtotas aprites principus, tad ar saplēstu, mitru, sapelējušu izstrādājumu neko tālāk nevarēs izdarīt. Tātad atkritumu apsaimniekotājs tāpat būs spiests to nogādāt atkritumu poligonā vai, ja paveiksies, tad siltumenerģijas ražošanai.
Tāpēc mēs tomēr iesakām – ja apģērbs vai auduma gabals tiešām ir tāds, ka cilvēks pats neko neiedomātos ar to darīt, tad labāk to uzreiz izmest sadzīves atkritumos, jo tas tāpat tur nonāks. Tekstilu, kas nonāk poligonā, norok – tas nozīmē, ka aprok kalnā vai ieliek lielajā poligona čupā un ar to nenotiek tieši nekas. Tas tur daudzos gados sadalās, bet tas nenozīmē, ka šis audums pazūd – šķiedras tāpat paliek zemē,» stāsta Alise Zvaigzne.
Uzmanības centrā
Kā sagatavot tekstilu nodošanai?
Atkritumu apsaimniekotāji, kas savāc tekstilu, norāda – mājās savāktais tekstils vienmēr jāievieto maisā. Tam vislabāk izvēlēties polietilēna maisu, kas tekstilu pasargās no mitruma. Tekstils maisā jāsagatavo tā, lai tas nav pārblīvēts un pārāk smags. Turklāt pārāk lielu maisu būs neērti ievietot konteinerā. Kad lietošanai derīgās mantas saliktas maisā, tas cieši jāaizsien. Vislabāk būtu aizsiet ar diviem mezgliem, lai nevarētu atraisīties.
No konteinera tekstilu nogādā šķirošanas rūpnīcā. Tur to sašķiro un novirza tālāk: tekstilu, kas ir lietojams, labā stāvoklī un bez bojājumiem, nodod tālākai lietošanai; tekstilu, kas nav bojāts un ir derīgs, nodod apģērbu otrreizējai pārstrādei, bet tekstilu, kas nav derīgs otrreizējai pārstrādei, norok atkritumu poligonā.
Nereti seniori mēdz būt taupīgi un mājās glabā neskaitāmas segas, sen jau nodzeltējušus palagus, kožu saēstu apģērbu. Kā norāda Alise Zvaigzne, arī viņa ir tīrījusi savas vecmāmiņas mājas un tajās atradusi arī kožu sagrauztus deķīšus, kas, ticamākais, jau ir ar pelējumu vai kožu oliņām, un tādus izstrādājumus gan labāk nemest konteinerā, lai tur neiedzīvotos kodes:
«Šobrīd sašķirotais tekstils lielākoties nonāk atkārtotā apritē, un skaidrs ir viens – ja konteinerā nonāks kodes, būs maza iespēja, ka konteinera saturs tiešām nonāks tālāk.
Līdz ar to kožu saēstu tekstilu labāk uzreiz izmest sadzīves atkritumos, lai nepiesārņotu visu konteineru. Savukārt, ja tie ir vienkārši ilgstoši uzkrāti palagi, īpaši dabiska materiāla audumi, aizkari un tā tālāk, tas viss noteikti ir metams tekstila konteinerā.»
Ko nozīmē atkārtotā aprite?
Latvijas Zaļā punkta pārstāve skaidro, ka šobrīd atkārtotā aprite galvenokārt nozīmē atkārtotu izmantošanu. Proti, apģērbu un mājas tekstilu sūta uz attīstības valstīm, piemēram, Āfrikas valstīm, bet neliela daļa tekstila ir pārstrādājama, jo pārstrādes iespējas pasaulē šobrīd ir maz attīstītas. Galvenokārt tas skaidrojums ar to, ka tekstila šķirošanas sistēma kopumā salīdzinoši ir jauna un tam visam jāattīstās kopā. Tajā pašā laikā pārstrādāt tekstilu ir ļoti dārgi tāpēc, ka visas tehnoloģijas, cik jau to ir, bieži jālabo un jāmaina, jo tekstils ieķeras, iesprūst, šķiedras ir nepateicīgas šīm tehnoloģijām. Līdz ar to atkārtotā aprite vairāk nozīmē atkārtotu lietošanu.
Kā vienu no pozitīvām lietām Alise Zvaigzne min to, ka arī Latvijā notiek tekstila pārstrāde – dabiskos audumus sadala industriālajās lupatiņās, ko tālāk var izmantot tīrīšanai.
Nekrāj, bet izmanto!
Bieži vien seniori savas lietas ilgi glabā un neko nemet ārā, un tad vēlāk bērni dabū to visu šķirot. Bet tā zināmā mērā ir savas atbildības uzvelšana citiem. Tāpēc viens ieteikums – lūdzu, nekrājiet segas, aizkarus, galdautus, vecas drēbes un apavus! Mēģiniet tās laikus kādam atdot. Ja skatās no ekoloģijas un ilgtspējas puses, tad pirmais vienmēr būtu pēc iespējas ilgāk nevis glabāt, bet izmantot. Tas nozīmē – ja pašam kāda lieta nav vajadzīga, tad atdodiet to kādam citam, kam tā var noderēt.
Vēl viena iespēja, ko daudzi arī izmanto, – vecos dvieļus, palagus sagriežam un izmantojam lupatiņās – mazgā mašīnu, slauka suņa ķepas, kamēr lupata nonāk līdz grīdas lupatai. Galvenais atcerēties, ka tādu dvieli gan pēc tam pie tekstila labāk nemest!
«Galvenais, ko gribam panākt, – lai tekstila izstrādājumi nenonāk atkritumu poligonā, bet ilgtspējīgākā vidē.
Izmantojiet tos, cik vien iespējams, šķirojiet un nododiet, bet kopējais atkritumu konteiners ir pēdējā vieta, kur tekstila izstrādājumiem būtu jānonāk,» uzsver Alise Zvaigzne.
Kur nodot tekstilu?
- Clean R konteineros var likt visu veidu apģērbu – vilnu, kokvilnu, sintētiku, ādu, mākslīgo ādu (kleitas, svārkus, bikses, kreklus, bērnu apģērbu u. c.); apavu pārus – kurpes, zābakus, sandales, gumijas zābakus, sporta apavus, slidas, slēpju zābakus u. c.); mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu, spilvenus, segas, galdautus un citus izstrādājumus.
Ņem vērā! Clean R konteinera saturu novirza sabiedrības atbalsta organizācijām, tādēļ lūgums nodot tīras, sausas, bez pelējuma un derīgas mantas, kas var būt noderīgas un sagādāt prieku kādam citam – tādu, kādu varētu atdot arī kaimiņam un ko var turpināt lietot, izmantot, valkāt. Konteinerā nevajag mest netīru, mitru vai sapelējušu tekstilu! - Eco Baltia Vide konteineros drīkst mest tīru apģērbu, tīrus apavus, mājas tekstilu – aizkarus, spilvenus, segas, palagus, galdautus, dvieļus u. c.), adījumus un tamborējumus, cepures un citas galvassegas, somas un siksnas, apģērbus un apģērba piederumus no ādas vai mākslīgās ādas, saplēstu apģērbu, apavus, mājas tekstilu. Nedrīkst mest netīru, ar sadzīves ķīmiju, motoreļļām notraipītu tekstilu, mitru, netīru, pelējošu tekstilu, bērnu rotaļlietas. Nevajadzīgo apģērbu, apavus, saimniecības preces, tekstilizstrādājumus, mēbeles un citas lietas, kas ir vēl labā stāvoklī, var lietot atkārtoti, tostarp ziedot labdarībai – pansionātiem, sociālās aprūpes centriem un citām labdarības organizācijām. Vecas segas noderēs dzīvnieku patversmēm.
- Lautus Vide tekstila konteineros var likt visu veidu apģērbu, apavus un mājas tekstilu (gan vēl lietojamu, gan no modes izgājušu, gan tādu, ko pats vairs nelieto; pieļaujams arī kāds neliels defekts – mazs traips vai neliels caurums). Lai tekstilam varētu piešķirt otru dzīvi, konteineros nedrīkst ievietot tekstilu, kas bijis saskarsmē ar ķīmiskiem līdzekļiem, motoreļļām vai citām kodīgām vielām; satur pārtikas vai eļļas un naftas produktu paliekas; ar specifisku smaku, mitru, slapju vai pelējušu tekstilu; lupatas, auduma atgriezumus vai sadriskātu tekstilu; apavus, kas nav pāris; bojātus apavus (bez zoles vai rāvējslēdzēja, caurus vai plēstus); paklājus, kas lielāki par 1,5 × 2 m; matračus; bērnu rotaļlietas; atkritumus. Savāktais tekstils nonāk šķirošanas centrā, kur tiek sašķirots vismaz 30 frakcijās atbilstoši veidam, materiālam, kvalitātei un citiem faktoriem. Vēlāk to virza otrreizējā apritē – nodod labdarībai, sūta atkārtotai lietošanai pasaules attīstības valstīs vai novirza pārstrādei, piemēram, industriālo lupatiņu ražošanai, mēbeļu pildīšanai u. c.
Ņem vērā! Nodotajam tekstilam ir jābūt ievietotam stingri aizsietā maisā.
Tā nedari!
Dažkārt joprojām cilvēki, īpaši pēc tuvinieka nāves, viņa apģērbu un gultasveļu sadedzina. Tā darīt noteikti nevajag, jo dedzināšana ārpus specializētām, saskaņotām sistēmām un filtriem ir ļoti neekoloģiska.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
