
«Es nebūšu slavena aktiera mīļākā!» Kāda patiesībā bija laulības dzīve ar spītīgo Leonīdu Grabovski
Teātra un kino aktieris Leonīds Grabovskis (1949–2011) joprojām ir daudzu kultūras cienītāju spilgtā atmiņā ar izcilām lomām un neatkārtojamu māksliniecisko izpildījumu. Ar savu dvēseli un personību. Kāds viņš bija ārpus kameras un rampas ugunīm? Kāds Leonīds Grabovskis bija, pirms atvērās priekškars, un kāds pēc tam, kad priekškars aizvērās? Es to zinu un pastāstīšu, jo man tika likteņa dāvana būt ar viņu kopā daudzus brīnišķīgus gadus. Tiesa, ne līdz Leonīda mūža galam.
Foto: Foto – no Kristīnes Zvirgzdiņas personiskā arhīva (V. Vilks, L. Stīpnieks, V. Ilzēns)
Tie bija aktiera Leonīda Grabovska spožākie un zvaigžņotākie gadi. Latvijas Nacionālajā teātrī 1990. gadā izrādes sāka iestudēt ievērojamais režisors Oļģerts Kroders, kas Grabovski redzēja kā savu aktieri. Tieši Kroders bija tas, kurš saskatīja Leonīda plašo amplitūdu – no traģiķa līdz komiķim. Teātrī Grabovskis bija aizvadījis jau 15 gadus, skaitījās viens no vadošajiem aktieriem, bet tāda īsta spozme neuzmirdzēja.
Pie režisora Mihaila Kublinska 1984. gadā Leonīdam Grabovskim bija iespēja piepildīt daudzu aktieru sapni un nospēlēt Romeo Viljama Šekspīra lugā Romeo un Džuljeta, taču tas nenotika viņu būtisko domstarpību dēļ.
«Kaut kāds nevīrietis nemācīs mani, kā jāmīl sieviete! » šāds teikums no Grabovska bija dzirdams vēl vismaz divdesmit gadus vēlāk…
Viņš toreiz no Romeo lomas atteicās, nespēdams pieņemt režisora nostādni. Jā, dažkārt viņš to atļāvās – iebilst režisoram, spītējot savai karjerai.
Viņš allaž tēlu izštukoja līdz kaulam, un, ja tas nebija sazobē ar režisora ideju, mākslas vārdā varēja uzplaiksnīt zibeņi.
Leonīds bija pretnis, viņš neļāvās straumei, viņam bija savs štuks, un pie tā viņš turējās, nemēģinot nevienam izdabāt.















Vēlies ideālu vakaru? Klikšķini te 👈




















































































