Rīga +23°C 
Laiks ieskatīties tavā ikdienas kafijas izvēlē, izsverot gan izdevumus, gan vides aspektus.
Cik maksā «bezmaksas» papīra krūze?
Teju katrā kafejnīcā vienreizlietojamā krūzīte ir iekļauta dzēriena cenā, taču uzņēmumaam tie ir reāli izdevumi. Sarunā ar AS KALVE Coffee valdes locekli un līdzdibinātāju Gati Zēmani noskaidrojām, ka krūzes izmaksas ir saistītas ar pasūtījuma apjomu un tilpumu. Piemēram, KALVE tīklā viena krūze izmaksā no 9 līdz 10 centiem, savukārt vāciņš – vēl 5 centus. Ja cilvēks vismaz divas reizes dienā dzer līdzņemamo kafiju, gada griezumā tie kafejnīcai ir vidēji 106 eiro tikai par iepakojumu vien – no viena klienta.
Rokas stiepiena attālumā ir patīkama alternatīva – daudzviet piedāvā atlaidi kafijai, ja nāc pēc dzēriena ar savu daudzreiz lietojamo krūzi. No pirmā acu skatiena tas šķiet sīkums, tomēr aplūkosim to ilgtermiņā.
Ja kafiju līdzņemšanai dzer divas reizes dienā, gada laikā tavs personīgais ietaupījums sasniedz teju 146 eiro. Šo summu tu paturi savā makā tikai tāpēc vien, ka neizmanto kafejnīcas vienreizējos traukus.
Kā norāda Gatis Zēmanis, daudzreizlietojamās krūzes atlaide patiesībā pārsniedz līdzņemšanas krūzes pašizmaksu, tomēr tas ir apzināts solis: «Tas ir viens no veidiem, kā KALVE veicina apzinātākus un ilgtspējīgākus ikdienas paradumus.»
10 minūtes prieka un tonnām atkritumu
Krūzes komplekts – krūzīte kopā ar vāciņu – ik dienu nemanāmi veido milzīgu atkritumu kalnu. Lielākā izmēra krūze (14,5 grami) kopā ar plastmasas vāciņu (aptuveni 5 grami) veido vienu 19,5 līdz 20,4 gramus smagu komplektu.
Paturot prātā, ka kaislīgs kafijas mīļotājs dienā izdzer vidēji divas līdzņemamās kafijas, viņa individuālais rēķins videi sasniedz aptuveni 14,9 kilogramus atkritumu gadā.
Ja šo šķietami mazo apjomu reizinām ar aktīvo pilsētnieku skaitu, aina kļūst nopietna. Saskaitot tikai Rīgas iedzīvotāju kopējo patēriņu, atkritumu svara mērvienība ātri vien pārvēršas simtos tonnu. Nemaz nerunājot par milzīgo ūdens un koksnes resursu apjomu, kas tiek patērēts ražošanā, lai nodrošinātu šo desmit minūšu rīta prieku.
Viens no lielākajiem mītiem par papīra krūzēm ir tas, ka tās nesatur plastmasu un ir videi draudzīgas. Patiesībā lielākā daļa šādu krūžu satur plastmasas pārklājumu, kas būtiski apgrūtina to pārstrādi: «Lai tos pārstrādātu, nepieciešamas specializētas tehnoloģijas, kas Latvijā nav plaši pieejamas. Rezultātā daudzas krūzes tiek uzskatītas par jauktiem atkritumiem. Turklāt kafijas atlikumi un cits piesārņojums vēl vairāk sarežģī pārstrādes iespējas,» norāda vides eksperts, «Zaļā brīvība» valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.
Kāpēc uzņēmumiem dot atlaidi un zaudēt peļņu
Atbilde slēpjas aprites ekonomikas principios un resursu taupīšanas pieejā, ko Latvijā aktīvi veicina arī Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII). Uzņēmumiem šāds solis ir izdevīgs vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tā ir izmaksu pārdale. Proti, kafejnīcai iepakojums maksā naudu. Piešķirot atlaidi klientam ar savu krūzi, uzņēmums vienkārši pārdala neiztērētās iepakojuma izmaksas par labu klientam.
Sākot ar šī gada janvāri, nešķiroto atkritumu kalni uzņēmumiem ir kļuvuši par patiešām dārgu «prieku» – dabas resursu nodoklis par to apglabāšanu ir audzis līdz pat 130 eiro par tonnu, dzenot uz augšu visus apsaimniekošanas tarifus. Tā kā uzņēmumiem jāmaksā gan par tirgū laisto iepakojumu, gan jāsedz izmaksas par katru atkritumos nonākušo trauku, likumsakarība ir pavisam vienkārša: jo mazāk atkritumu radīsim, jo mazāks būs nodokļu un apsaimniekošanas slogs. Lai šis izmaksu kāpums nekļūtu par smagu enkuru biznesa budžetam, ir pēdējais laiks rīkoties gudri.
Otrkārt, runa ir par vērtībām un saderību: mūsdienās sabiedrības uztvere un zīmola ilgtspēja ir izšķiroša. Kā skaidro Gatis Zēmanis, pat izvēloties līdzņemšanas traukus, KALVE domā par ietekmi uz vidi: uzņēmums dod priekšroku ražotājiem, kas piedāvā papīra krūzes ar iespējami mazāku mikroplastmasas saturu (kā laminējošo slāni), pat ja to iepirkuma izmaksas ir augstākas.
«Apzināti atbalstām šādus ražotājus, jo ticam, ka tas veicina nozares attīstību un palīdz paātrināt alternatīvu izejmateriālu izmantošanu, kā arī nākotnē ļaus izstrādāt pilnībā no mikroplastmasas brīvas kafijas krūzes,» uzsver Zēmanis.
Mazs ieradums, liela ietekme
Pasaulē popularitāti iegūst pilsētu mēroga depozīta sistēmas līdzņemamajām krūzītēm. Pēc Jāņa Brizgas teiktā, šāds modelis būtu dzīvotspējīgs arī Latvijā, īpaši Rīgā, Liepājā, Jūrmalā un citās pilsētās ar lielu cilvēku plūsmu. Veiksmīgas sistēmas pamatā ir depozīta sistēmas, atlaides par savu krūzi, publisku pasākumu prasības izmantot atkārtoti lietojamus traukus un skaidra sabiedrības informēšana.
Aiz ikdienas ieraduma un papīra krūzītes ērtības slēpjas neredzama cena, ko maksā gan mūsu maciņi, gan planēta. Par laimi, aprites ekonomika nesākas sarežģītās regulās – tā sākas pie tavas vietējās baristas.
Individuālajai izvēlei ir nozīme, īpaši, ja tā kļūst par regulāru ieradumu. Pāreja uz daudzreiz lietojamo termokrūzi nemazinās nedz kafijas garšu, nedz tavu rīta komfortu. Gluži pretēji – dzēriens ilgāk saglabāsies karsts, tu būsi izdarījis modernu, viedu izvēli, un galu galā tavs maciņš par šo «zaļo revolūciju» tev pateiks paldies.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
