Santa.lv
  • Indīgais «svaigums»: ko patiesībā nodara sadzīves ķīmija?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    28.07.2026
  • Elza Krūmiņa
    Foto: Josue Michel / Unsplash
    Mājas uzkopšanu reizēm ir grūti iztēloties bez spēcīgas iedarbības tīrīšanas līdzekļiem. Lai arī viena lietošanas reize nav liels grēks, tomēr ilgtermiņā tīrīšanas līdzekļu kodīgās vielas var atstāt ietekmi gan uz veselību, gan vidi.

    Gluži kā izpīpēt cigarešu paciņu dienā

    Kārtīga mājas ģenerāltīrīšana daudziem asociējas ar sintētiski svaigo tīrīšanas līdzekļu smaržu, taču retais aizdomājas, ka visu ķīmisko līdzekļu kokteilis satur kairinošas un veselībai bīstamas vielas. «Sadzīves ķīmijā, piemēram, izsmidzināmajos līdzekļos, ir kairinošas sastāvdaļas, kas var ietekmēt elpceļus un visu elpošanas sistēmu, arī izraisīt astmu. Ja tos nepareizi lieto un tie nonāk uz ādas, tīrīšanas līdzekļi var radīt arī dermatītu vai kairinātu ādu, piemēram, atstāt sārtus pleķus, arī nelielu ķīmisku apdegumu. Niknākie tīrīšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir hlors vai dezinficējošas vielas, ilgtermiņā negatīvi ietekmē veselību,» brīdina vides zinātniece Agnese Meija–Toropova.

    Retu reizi kārtīgi  ar kodīgākiem līdzekļiem iztīrīta māja īpašu kaitējumu pieaugušam cilvēkam nenodarīs, taču lielas nepatikšanas sākas tad, ja ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi tiek lietoti regulāri, daudzu gadu garumā. Dienvidvirdžīnijas Nacionālā darba drošības un veselības institūta veiktajā 2019. gada pētījumā atklāts, ka regulāra tīrīšanas aerosolu ieelpošana ir pielīdzināma 10 līdz 20 cigarešu izsmēķēšanai dienā. Piemēram, pētnieki noskaidrojuši, ka tīrīšanas līdzekļu saturošās vielas ilgstoši var palikt un cirkulēt iekštelpu gaisā, nonākt dziļi plaušās un kairināt elpceļu gļotādu, kas pēcāk jau izraisa neatgriezeniskas izmaiņas plaušu audos. «Sevišķi uzņēmīgi ir mazi bērni, tādēļ, tīrot māju, ir jābūt ļoti uzmanīgam. Ir fakts, ka Latvijā katrs ceturtais bērns piedzimst ar alerģiskām nosliecēm. 70% no tiem alerģija nav pārmantota, bet gan iegūta, piemēram, no pārtikas vai vides. Alergologiem ir ko teikt šajā sakarā, jo pacientu skaits  palielinās,» turpina vides eksperte.

    No kurām vielām jāuzmanās?

    Iegādājoties tīrīšanas līdzekļus, reti kurš spēj izsekot līdzi visiem ķīmiskajiem nosaukumiem, turklāt, lai zinātu, kas tiešām var nodarīt kaitējumu, jāveic padziļināta izpēte ķimikālijās: vieglāk iegādāties līdzekli ar skaļāko virsrakstu, solījumiem un dizainu. Vides eksperte Agnese Meija-Toropova iesaka vienkāršu veidu, kā viegli un bez piepūles atlasīt videi un veselībai draudzīgākos līdzekļus – sekot līdzi ekomarķējumiem. Drošākie tīrīšanas līdzekļi, kuri iegādājami Eiropas Savienības veikalos, ir marķēti ar tādām zīmēm kā EcoCert,  Ziemeļvalstu gulbi jeb Nordic Swan, EU Ecolabel (ekopuķīte) vai Ecogarantie. Savukārt uz citiem skaļajiem nosaukumiem kā Bio vai Eco, kā arī vienkārši zaļas krāsas pudelītēm eksperte iesaka raudzīties skeptiski – ražotāji nereti mēdz nodarboties ar zaļmaldināšanu un tāpat savos produktos iekļauj šādas tādas videi kaitīgas sastāvdaļas.

    Ieraudzīt un atšifrēt sadzīves ķīmijas sastāvu mēdz būt īsts pārbaudījums. Taču tev nav jāmācās ķīmija no galvas! Lielākā daļa no šiem garajiem nosaukumiem ir spēcīgi alergēni – sintētiskās smaržvielas un konservanti, kas visbiežāk izraisa ādas apsārtumu, dermatītu un elpceļu kairinājumu:

    Agresīvi konservanti (visbiežākie kontaktalerģiju cēloņi): izotiazolinoni (Isothiazolinones), benzilspirts.

    Sintētiskās smaržvielas un alergēni: heksilcinamaldehīds, benzilbenzoāts, eigenols, metilheptīnkarbonāts, amilcinamāls, kumarīns, geraniols, lilials (Lilial), citrāls, citronelols.

    Ja uz iepakojuma redzi šos nosaukumus vai nevēlies riskēt ar alerģijām, drošākā izvēle ir līdzekļi bez smaržvielām (fragrance-free / unperfumed) vai produkti ar oficiālajiem ekomarķējumiem).

    Ķīmijas melnie zirdziņi

    Tāpat vides zinātniece iesaka izvairīties no plaši izmantotā hlora, kurš ir daudzu dezinfekcijas līdzekļu galvenā sastāvdaļa. «Ar hloru saturošiem savienojumiem vajag apieties ļoti uzmanīgi, jo tie var reaģēt ar noteiktām citām ķimikālijām un veidot kodīgas gāzes. Piemēram, tualetes tīrīšanas līdzeklis, kas satur skābes, reaģējot ar hloru var veidot hlora gāzi, kas ir kaitīga visai elpošanas sistēmai un principā var izraisīt neatgriezeniskus plaušu bojājumus. Savukārt, hlora savienojumiem reaģējot ar amonjaku saturošiem līdzekļiem, kurus izmanto keramikas virsmas tīrīšanai, var rasties hloru saturošas gāzveida vielas, kas ieelpojot rada ļoti negatīvas sekas veselībai,» stāsta  Agnese Meija-Toropova, piebilstot, ka cilvēkiem ar astmu vai elpceļu slimībām hlora tvaiki var saasināt slimību simptomus.

    Arī nonākot vidē, hlors nodara milzīgu kaitējumu dabai, jo nogalina labos mikroorganismus ūdenī. Vides zinātnieki iesaka ikvienam izvairīties no hloru un perhlorātu saturošiem līdzekļiem, dezinficējošiem vai antibakteriāliem līdzekļiem mājas uzkopšanā – šādi līdzekļi noder slimnīcām vai laboratorijām, kur nepieciešami sterili apstākļi, savukārt mājās tāda ķīmija nav nepieciešama. Antibakteriālie līdzekļi nogalina labās baktērijas, veicina rezistenci pret antibiotikām, bet, nokļūstot dabā, – veicina aļģu vairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu. Ja ir īpaša nepieciešamība dezinficēt mājokli, piemēram, pēc mājinieku slimošanas, iesaka izmantot spirtu saturošus līdzekļus vai parasto roku dezinfekcijas līdzekli uz spirta bāzes.

    Videi tikpat kaitīgas vielas ir fosfāti. Lai arī tie ir aizliegti veļas pulveru un trauku mašīnas kapsulu ražošanā, tos tāpat veikalos var ieraudzīt dažos tīrīšanas līdzekļos. Tāpat kā hlors un citi dezinfekcijas līdzekļi, vidē fosfāti ierosina eitrofikāciju – pārmērīgu aļģu augšanu ūdenstilpēs, tie apēd skābekli un dzīvie ūdens organismi iet bojā. Tos ir arī grūti izķert ūdens attīrīšanas iekārtām, turklāt daudzviet ir mājas, kuras nav pieslēgtas centrālajai kanalizācijas sistēmai un šīs vielas pa taisno tiek novadītas augsnē.

    Ko izmantot parastās ķīmijas vietā?

    Teju katram tīrīšanas līdzeklim ir dabiska, hipoalerģiska alternatīva. Piemēram, veļu var mazgāt ar Indijas ziepju riekstiem. «Tos var ielikt veļasmašīnā kopā ar veļu kokvilnas maisiņā. Riekstiem ir ziepjainas īpašības, tie gan neizņem niknākus traipus, taču veļa ir tīra, svaiga. Pret niknākiem traipiem palīdz žults ziepes, tā ir laba dabīga alternatīva,» iesaka Agnese Meija-Toropova. Ja tomēr ir vēlme pēc veikalā iegādāta līdzekļa, tad labāk dot priekšroku šķidrajam mazgāšanas līdzeklim. Pulveris zemā temperatūrā (35º-40º) pilnībā neizšķīst, tas var kairināt ādu, kā arī sausā pulvera putekļu ieelpošana var kairināt elpceļus. Savukārt traukus var mazgāt ar sodu un birstīti vai sūklīti. «Pietiek apbērt traukus un ar sūklīti zem tekoša ūdens notīrīt tos,» iesaka  Meija-Toropova. Starp citu, ja lūko pēc laba un ekoloģiska trauku mazgāšanas līdzekļa, pievērs uzmanību, vai tam nav pievienotas krāsvielas. Ja līdzeklis ir spilgtā tonī, tad tam, visticamāk, pievienota sintētiska krāsa, kas ir ne tikai lieka, bet arī kaitīga.

    Grīdas, mēbeļu, arī stiklu tīrīšanai eksperte iesaka izvēlēties mikrošķiedras drāniņas, ar kurām var ērti un efektīvi nomazgāt traipus, nopulēt virsmas un stiklus bez ziepēm vai citiem tīrīšanas līdzekļiem. Ja nepieciešams attīrīt niknākus traipus, ņem talkā tvaika tīrītājus. Tie lieliski noderēs vannasistabas flīžu vai dušas kabīnes mazgāšanai, arī mēbeļu tīrīšanai. Vides eksperte norāda, ka visas mājas attīrīšanai var pietikt ar lietām, kas atrodamas virtuvē: sāls, soda, etiķis, citrons vai citronskābe.

    Receptes ikdienas tīrīšanai

    Etiķis (5–9 %) ir universāls palīgs, kas tīra, dezinficē, noņem smakas, traipus un nogulsnes. Tas ir arī efektīvs līdzeklis pret daudzu veidu pelējumiem uz cietām virsmām. Uzklāj to uz skartās vietas, atstāj 30 līdz 60 minūtes un noslauki.

    Ar etiķi iespējams attīrīt virsmas no kaļķakmens, piemēram, to var ieliet tējkannā un atstāt uz nakti. Nākamajā dienā izskalo un tējkanna atkal būs kā jauna. Savukārt krānu un dušas uzgali var ievīstīt etiķī izmērcētā lupatā un ļaut šķidrumam iedarboties vismaz stundu.

    Ar etiķi var dezinficēt koka dēlīšus un spodrināt glāzes. Paturi dēlīti vai glāzes iemērktas etiķī un visu rūpīgi noskalo.

    Ja vēlies atbrīvoties no nepatīkama aromāta virtuvē, pavāri katliņā 400 ml etiķa. Tas noņems visas nepatīkamās smakas. 

    Lai profilaktiski cīnītos ar aizdambēšanos, caurulē ieber pustasi sodas un ielej pustasi etiķa. Caurulē sāksies putošanās, pagaidi, kad reakcija beidzas un uzlej litru verdoša ūdens. 

    Ar ūdeņraža peroksīdu (3 %) var iznīcināt pelējumu, turklāt tam ir dezinficējoša iedarbība. Ņem vērā! Etiķi un ūdeņraža peroksīdu nevajadzētu sajaukt vienā traukā, jo tad var veidoties peretiķskābe, kas kairina ādu, acis un elpceļus.

    Citrons palīdz izmazgāt taukainus traukus, spodrināt metāla vai kristāla piederumus, kā arī noņem nepatīkamas ēdiena smakas. 

    Pāreja uz videi un veselībai draudzīgāku uzkopšanu nenozīmē visu krājumu izmešanu vienā dienā. Sāc ar mazumiņu – nākamreiz veikalā izvēlies līdzekli ar uzticamu ekomarķējumu vai pamēģini tualetes kaļķakmeni notīrīt ar parasto etiķi. Tavas plaušas un daba tev pateiksies!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti