Rīga +6°C 
Jā, vairums – pat tie, kas ikdienā nav saistīti ar medicīnu, – aptuveni saprot, kur atrodas sirds, tāpēc, sajūtot sirds rajonā ko neparastu, tiešām satraucas… Tā mēdz notikt dažādos vecumos – gan jauniem, gan cilvēkiem gados. Bet vēlos uzreiz arī tevi nomierināt: visbiežāk durošām, asām sāpēm nav saistības ar sirdi.
1. biežākais iemesls: nervi un muskuļi
Visticamāk, mēs katrs kādreiz dzīvē esam sajutuši pēkšņas, asas durstošas sāpes krūtīs sirds rajonā, kad liekas – nevar ne ievilkt elpu, ne pakustēties… Tās pastiprinās, tieši elpojot un mainot pozu. Parasti šie simptomi ilgst dažas sekundes vai, augstākais, kādu minūti. Un tad atlaiž.
Tad nu, lūk, šādām sāpēm pārsvarā gadījumu ir saistība nevis ar sirdi, bet ar nerviem. Medicīniski šīs sāpes sauc par torakalģiju jeb neiralģiju, un tās ierosina starpribu nervi. Proti, no mugurkaula starp ribām iet ļoti daudz nervu, un to sāpes var izraisīt apsaldējums, kāda neveikla poza vai kustība. Reizēm cilvēki pārcenšas vingrojot, reizēm mugurkaulā ir nervu saknīšu kairinājums, kas liek par sevi just ar sāpēm ribu vai krūšu rajonā… Līdzīgas sāpes varētu izraisīt arī muskuļu pārslodze, piemēram, pēc aktīvas sportošanas, taču tad vairāk raksturīga vilkšanas sajūta.
Bet jebkurā gadījumā – ja ikdienā ko tādu sajūtam, protams, uzreiz nemeklējam dakteri, jo sāpes drīz vien pāriet un – uztraukums arī. Taču, ja tādas sajūtas atkārtojas īsā laika posmā, ja tas kļūst traucējoši vai arī durošās sāpes kļūst pastāvīgākas, būtu labi uzmeklēt neirologu. Jo, ja ir sadumpojušies starpribu nervi, situāciju var labi risināt ar medikamentiem vai dzīvesveida un fiziskas slodzes korekcijām.
Kā rīkoties?
- Labākā taktika: nomieri – nāties, censties atslābināties, lai satraukums neņem virsroku un var izvērtēt patieso pašsajūtu.
- Var iedzert kādus no aptiekās pieejamiem sirds pilieniem, kas satur bald – riānus un citas augu izcel – smes aktīvās vielas. Jā, tie neatrisinās nopietnas sirds problēmas, bet palīdzēs nomierināties un atvieglos pašsajūtu, ja simptomu iemesls ir kāda nervu kaite vai kairinājums. Zinu, ka tinktūrveida augu preparā – tus iecienījuši gados vecāki pacienti, un es to atbalstu.
- Ja sajūtas ir durošas, tad atkāpjas un pēc mirkļa atkal ieduras, var iedzert kādu no nesteroīdajiem pretsāpju līdzekļiem. Ja jūtams uzlabo – jums, ir diezgan droši skaidrs, ka sāpju vaininiece nav sirds, un vēlams vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa, lai meklētu patieso iemeslu un risinājumu.
2. Kad tomēr vaina ir sirdī
Lai gan centos tevi nomieri – nāt, ka durošas sāpes krūšu rajonā parasti nav saistītas ar sirdi, kā jau visam medicīnā, arī šajā gadījumā iespējami izņēmumi… Piemēram, cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts, nervu izmaiņu dēļ ar laiku izmainās jušana visā ķermenī, arī iekšējos orgānos, tāpēc pat spēcīgus sarkanā karoga simptomus ne vienmēr iespējams novērtēt adekvāti un uztvert pietiekami nopietni.
Cilvēkiem ar cukura diabētu daudzas kaites var izpausties ar netipisku gaitu, un tāpēc gan pašiem, gan tuviniekiem jābūt jo īpaši vērīgiem.
Ja fonā ir diabēts, arī infarktam var būt nespecifiska gaita, kardiologi saka – klusais infarkts, jo tas noris ar neraksturīgām pazīmēm, piemēram, ar duršanu krūtīs. Tāpat arī citām sirds kaitēm dažkārt mēdz būt netipiskas izpausmes…
Ja pie kardiologa atnāk pacients, kurš sūdzas par duršanas sajūtu sirdī, pirmais, ko mēs darām – sākotnēji izvērtējam sirds kaišu riska faktorus. Skatāmies, kāds ir asinsspiediens, holesterīna rādītāji asinīs, vecums, vai cilvēks smēķē vai piekopj citus kaitīgus ieradumus, vai iepriekš bijušas kādas sirds problēmas, vai radiniekiem ir kādas sirds kaites, piemēram, asinsvados ievietoti stenti vai piedzīvots infarkts…
Nākamais, ko pētām, – kāds ir sāpju raksturs. Par sirds vainu biežāk liecina sāpes un citi simptomi, kas parādās vai pastiprinās pie slodzes. Piemēram, kāpjot pa trepēm vai kalnā, īpaši lielā vējā, kad ir augsta pretestība – tad varētu domāt, ka sadumpojusies sirsniņa. Vēl jo vairāk, ja sāpes ir velkošas, spiedošas un miera stāvoklī nedaudz atkāpjas.
Svarīgi arī izvērtēt, vai nav elpas trūkuma – elpošanas grūtības slodzes laikā, kombinējoties ar spiešanu krūtīs, ir tipiskas sirds vainām.
Arī duršanas sajūta krūtīs, kas pie slodzes pastiprinās, bet miera pozā mazinās, var liecināt par problēmu sirdī vai sirds asinsvados. Tad iesakām drošības labad pārbaudīt sirdi.
Sāpju špikeris
Kad duršana, sāpes krūtīs, visticamāk, NAV BĪSTAMAS
- Ja tās ir īsas un pāriet pašas.
- Ja tās ir durošas, nevis spiedošas.
- Ja tās atkārtojas reti.
- Ja tās nav saistītas ar slodzi.
Pazīmes, kas var liecināt par nopietnu, NEATLIEKAMU situāciju
- Ja sāpes ir pēkšņas un stipras.
- Ja sāpes vai duršana nepāriet vai pastiprinās.
- Ja sajūta ir spiedoša, dedzinoša vai žņaudzoša.
- Ja pievienojas svīšana, slikta dūša, vemšana.
- Ja sāpes, duršana pastiprinās pie slodzes.
- Ja ir elpas trūkums.
- Ja sāpju intensitāte skalā no 1 līdz 10 ir no 5 uz augšu.
Izmeklējumu zelta standarts
- Vispirms būtu labi, ka ģimenes ārsts vai kardiologs sirsniņu paklausītos ar fonendoskopu – līdzīgi kā klausās plaušas. Tā iespējams novērtēt, vai sirds ritmā nav trokšņu, kas varētu liecināt par kādu patoloģiju.
- Asins analīzes. Jānosaka rādītāji, kas liecina par bojājumiem miokardā jeb sirds muskulī, – piemēram, troponīns, kreatīnkināzes MB frakcija, mioglobīns un BNP-B tipa nātrijurētiskais peptīds.
- Informatīva ir arī elektrokardiogramma. Tajā mēs varam izvērtēt, kāds izmeklējuma brīdī ir sirds ritms, vai nav pārsitienu, aritmijas. Arī – vai iepriekš nav pārciests un pārstaigāts infarkts, vai sirdij nav vadīšanas traucējumu.
- Veloergometrija – būtībā pagarināta kardiogramma tieši slodzes laikā. Izmeklējuma laikā jāminas un slodze tiek kāpināta pakāpeniski, atbilstoši pacienta vecumam un fiziskajām spējām. Šis izmeklējums ļauj saprast, kuram tiešām vaina varētu būt sirdī un kuram ne. Ja cilvēkam ir duršanas sajūta krūtīs un slodzes brīdī tā pastiprinās, tad veloergometrija palīdzēs noskaidrot, vai sāpju avots tiešām ir sirds vai vaina jāmeklē kur citur. Šo izmeklējumu parasti iesakām, ja sirds slimību risks ir zems vai vidējs. Savukārt, ja cilvēks ir krietnos gados un ar daudzām blakus kaitēm, veloergometrija ne vienmēr ir pirmās izvēles izmeklējums.
- Ja cilvēkam ir daudz riska faktoru, piemēram, smēķēšana, augsts holesterīna līmenis, tad, visticamāk, vajadzētu izvērtēt sirsniņu arī datortomogrāfijā vai koronarogrāfijā, kas ir sirds asinsvadu pārbaude. Dažkārt pat apejam veloergometriju un pacientu uzreiz sūtām uz kādu no radioloģiskajiem izmeklējumiem, ja mums ir pamatotas aizdomas, ka pašsajūtas iemesls varētu būt koronāra jeb sirds asinsvadu kaite, kad sirds muskulis netiek pietiekami labi apasiņots.
- Ehokardiogrāfija jeb ultrasonogrāfija sirdij palīdzēs novērtēt, kā sirds muskulis saraujas, aplūkot vārstuļus, izvērtēt spiedienu sirds dobumos, redzēt, vai sirds muskulis spēj izsviest adekvātu asins daudzumu. Ehokardiogrāfija sniedz informāciju par plaušu spiedienu, un tas ārstam iedod papildu informāciju par to, vai dūrēja iemesls nav kāda plaušu kaite, piemēram, trombs plaušās, ko ar izmeklējumu varētu agrīni noteikt. Īpaši svarīgi plaušu spiedienu izvērtēt smēķētājiem. Patiesībā ehokardiogrāfiju es ieteiktu visiem, kas piekopj lielas sportiskas slodzes, bet pēc 30 gadu vecuma ikvienam cilvēkam – profilaktiski apskatīties, kā sirsniņa strādā, un, ja viss kārtībā, nākamreiz izmeklējumu veikt pēc aptuveni 10 gadiem. Ja atrasta kāda vaina – tad ātrāk.
Nopietnie brīdinājumi
Spiediena sajūta krūtīs, kas dažkārt var kombinēties ar duršanu un kas pie slodzes pastiprinās, bet miera stāvoklī atkal pāriet, var liecināt par stenokardiju jeb situāciju, kad sirds muskulim pietrūkst skābekļa asinsvadu sašaurināšanās dēļ. To varētu saukt par brīdinājuma karodziņu, jo tā nav pastāvīga situācija – miera stāvoklī, atpūšoties simptomi pāriet. Taču būtu ļoti svarīgi veikt jau manis pieminētos izmeklējumus, lai problēmu konstatētu un atbilstoši rīkotos – lai novērstu infarkta iespējamību nākotnē. Kādā veidā? Lietojot medikamentus, mainot dzīvesveidu, dažkārt nepieciešama nopietnāka iejaukšanās, piemēram, asinsvadu paplašināšana ar stentiem vai jaunu asinsvadu apvedceļu veidošana jeb šuntēšana, kas ir gana nopietna operācija.
Savukārt, ja infarkts jau notiek… Tas ir stāvoklis, kad sirds muskulis paliek bez asins apgādes. Vairumā gadījumu par infarktu liecina spēcīgas, žņaudzošas sāpes krūtīs, kas var atbalsoties uz plecu vai roku. Bet var būt arī vēdera simptomi – tā notiek, ja infarkts skāris apakšējo sirds daļu. Tad parasti ir slikta dūša, vemšana, spēcīgas – durošas, dedzinošas, spiedošas – sāpes pakrūtē.
Šīs noteikti ir situācijas, kad jāzvana 113, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Ciesties nedrīkst! Arī tāpēc, ja infarkta simptomus izguļ mājās, vēlāk var attīstīties sirds mazspēja – tātad elpas trūkums pat miera stāvoklī.
Kas vēl? Ja dūriena sāpes ir asas, ilgstošas, var pat atbalsoties lāpstiņā vai kaut kur mugurā un nepāriet, piesakies pie ārsta nekavējoties. Vajag steidzami izmeklēties! Jo tādas izpausmes var liecināt par lielo asinsvadu problēmām. Piemēram, par aortas disekciju jeb atslāņošanos, kas ir reta, bet ļoti nopietna problēma.
