Taču tad visdrīzāk pie vainas būs gāzes, kas sakrājušās resnajā zarnā, kura šajā apvidū met asu līkumu, vai žultsakmeņi. Vēl mūsu ķermeņa lielākā orgāna – aknu – šūnām piemīt spēja atjaunoties, gluži kā ķirzakas astei, kas ataug pēc noraušanas. Tāpēc aknas spēj ilgstoši kompensēt bojājumu radītās sekas un pildīt savas funkcijas pat tad, ja daļa hepatocītu slimības dēļ ir sarētojušies blīvos saistaudos. Ja bojājumu cēlonis tiek laikus novērsts, aknu šūnas, kas nav pārvērtušās par rētaudiem, spēj atjaunoties.
Taču, bojājumiem progresējot, vadzis lūst un – attīstās aknu ciroze, kad aknas vairs nespēj pilnvērtīgi tikt galā. Tāpēc galvenais – nenokavēt! Tādēļ reizi gadā veic asins analīzes arī tad, ja nekādu sūdzību nav. Lieta tāda, ka aknas ir ne vien pacietīgas, bet arī ļoti čaklas, jo darbojas kā organisma centrālā ķīmiskā laboratorija, ik dienu nodrošinot vairāk nekā 500 dažādu fizioloģisku procesu.
Tās sintezē dažādas vielas, piemēram, sirds un asinsvadu veselībai nozīmīgo holesterīnu un taukskābes, asins sastāvam nepieciešamās olbaltumvielas, to skaitā recēšanas faktorus un plazmu veidojošo albumīnu, kā arī gremošanai vajadzīgo žulti. Tās ir arī kā baterijas, jo glabā enerģijas rezerves nebaltām dienām, pārvēršot glikogēnā glikozi un uzkrājot vitamīnus un minerālvielas. Tāpat tās ir iesaistītas cukura līmeņa un asinsspiediena regulācijā, gādā par hormonālo līdzsvaru un atbalsta imūnsistēmas darbību.
Grūti pamanīt, viegli atrast
Klusēšanas dēļ aknas bieži paliek novārtā. Ja arī tās sāk protestēt, pirmie simptomi nav specifiski – nogurums, čābīgs garastāvoklis, viegls nelabums, svara zudums, gremošanas traucējumi, smaguma sajūta labajā paribē. To ir viegli norakstīt uz stresu, lielu slodzi vai pavasara nogurumu. Aknu bojājumiem raksturīgās izpausmes parādās tikai tad, kad problēma ir jau samilzusi. Acāboli un āda iekrāsojas salmu tonī, urīns kļūst tumšs, toties izkārnījumi – pavisam gaiši, teju balti. Var pievienoties ādas nieze un kāju pampums – tūska it sevišķi novērojama ap potītēm un pēdu virspusē.
Uz ādas mēdz arī veidoties zirnekļtīklam līdzīgs asinsvadu tīklojums, var parādīties delnu apsārtums, un zilumi plaukst kā puķes: knapi pieskaries galda stūrim, un, skat, jau asinsizplūdums!
Slimības dēļ aknas var palielināties, un tad gan, iespējams, tu jutīsi sāpes labajā paribē – ne pašās aknās, bet tādēļ, ka orgāns nospiež kādu nervu.
Tomēr ir arī labā ziņa – par aknu labsajūtu ir iespējams pārliecināties ar pavisam vienkāršām asins analīzēm, kuras nozīmē ģimenes ārsts. Minimālais izmeklējumu komplekts, ko profilaksei vajadzētu pārbaudīt reizi gadā, ir aknu enzīmi – ALAT, ASAT, GGT, sārmainā fosfatāze – un bilirubīns.
Kā saprast, cik slikti ir?
Svarīgais – visi šie rādītāji ir jāanalizē kopā. Kāpēc? Lai gan katrs atsevišķi tie par kaut ko liecina, bet tikai kopā ļauj precīzi noteikt, kas īsti ir pie vainas – aknas vai žultspūslis. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka aknu rādītāju paaugstināšanās var būt īslaicīga parādība, un tā vēl nenozīmē, ka aknām gals klāt. Piemēram, ALAT mēdz palielināties pēc intensīvas fiziskas slodzes, pie akūtas saaukstēšanās infekcijas vai dzīrēm pie bagāti klāta galda. Savukārt paaugstināts ASAT var atspoguļot muskuļu traumu vai liecināt par sirds problēmām.
GGT ir sevišķi jutīgs pret alkohola lietošanu, psihotropām zālēm un smēķēšanu, bilirubīna līmenis ceļas, ja īslaicīgi badojies vai organisms ir atūdeņojies.
Ja ir uz brīdi pacēlies visu enzīmu un bilirubīna līmenis, tas var liecināt par akūtu vīrushepatītu pirmajās 2–4 nedēļās, pārmērīgu alkohola lietošanu vai akūtu žultsceļu nosprostojumu. Cik ilgi tā var dzīvot? Padziļināta izmeklēšana ir nepieciešama tad, ja kāds no šiem rādītājiem ir paaugstināts 4–6 nedēļas un ilgāk vai tā vērtība pārsniedz augšējo normu vairāk nekā 3–5 reizes.
Ne tikai dzērājiem
Bieži cilvēks ierauga analīžu rezultātus un brīnās: kā gan man var būt problēmas ar aknām – neesmu taču nekāds alkoholiķis! Tas ir mīts, ka aknas ir sabeigtas tikai dzērājiem, biežāk sastopamo aknu maitātāju kompānijā dominē vīrushepatīti – A, B un C hepatīts.
Tāpēc tad, ja ir problēmas, parasti nākamais solis ir infekciju antivielu meklēšana asinīs. A hepatītu jeb Botkina slimību, ko dēvē par dzelteno kaiti, ir grūti nepamanīt, jo tā ir akūta slimība, bet hronisks B vai C hepatīts bez jebkādām izpausmēm var maitāt aknas gadiem ilgi. Lēni progresējošus bojājumus var veicināt arī citi vīrusi, piemēram, Epstaina-Bāras vīruss vai citomegalovīruss, kurus lielākoties esam izslimojuši bērnībā ar viegliem saaukstēšanās simptomiem vai pavisam bez tiem.
Dzīvesveidam, protams, ir liela nozīme. Darba devēji bieži nosūta autovadītājus uz CDT (Carbohydrate-Deficient Transferrin) jeb ogļhidrātu deficīta transferīna analīzi. Tā jāveic arī tad, ja cilvēks braucis dzērumā un vēlas atgūt atņemtās tiesības.
Šoferītis dievojas, ka alkoholam ne tuvumā nerādās, bet analīzes nemelo – šis tests neļauj noslēpt ilgstošu grādīgo dzērienu lietošanu.
Vēl viena dzīvesveida kaite ir nealkohola taukaino aknu slimība, ko izraisa 2. tipa cukura diabēts, metabolais sindroms un aptaukošanās. Šobrīd tā gan Latvijā, gan visā pasaulē tiecas ieņemt epidēmijas apmērus. Tauku daudzumu aknās ar asins analīzēm gan neizmērīsi – tad ir nepieciešams veikt biopsiju un pētīt aknu paraugu ar mikroskopu. Tomēr biežāk tiek izmantotas neinvazīvas metodes, piemēram, ultrasonogrāfija, elastogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
Pirms sniedzies pēc tabletes
Aknas mēdz ņemt ļaunā arī aizraušanos ar paracetamola, ibumetīna, diklofenaka vai citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu. Viena tablete dienā nedēļas garumā pret galvas vai muguras sāpēm vai temperatūru varbūt lielu skādi nenodarīs, bet dažs labs tās dzer pa četrām piecām katru dienu mēnešiem! Liela loma ir arī iedzimtībai, nekad nevar zināt, kura pretsāpju tablete var kļūt par liktenīgo…
Aknu rādītāji īpaši jāpieskata, ja ik dienas lieto holesterīna līmeni pazeminošus statīnus, hormonaizstājterapiju vai pretsēnīšu zāles. Aknām skādi var nodarīt arī vielmaiņas vai vairogdziedzera darbības traucējumi, kardiovaskulāras slimības, piemēram, sirds mazspēja, autoimūnas kaites, kā reimatiskais artrīts vai sistēmiskā sarkanā vilkēde. Protams, aknas var izpostīt arī vēzis.
Jaunas metodes diagnostikā
Par to, ka aknām ir grūti, liecina arī citi rādītāji, kurus ārsts parasti nozīmē padziļinātās pārbaudēs, piemēram, pazemināts albumīna līmenis var signalizēt par hronisku aknu slimību, savukārt protrombīna laiks ļauj novērtēt aknu spēju sintezēt asins recēšanas faktorus.
Lai novērtētu iekaisuma vai bojājumu izraisītu rētaudu jeb fibrozes veidošanos aknās, agrāk vienīgā iespēja bija biopsija.
Taču medicīna attīstās, un mūsdienās ir pieejami dažādi analīžu paneļi, kas ļauj iztikt bez skalpeļa. Piemēram, tagad ir pieejama tā sauktā šķidrā biopsija, kas kalpo gan fibrozes izvērtēšanai, gan agrīnai aknu bojājumu diagnosticēšanai un audzēju skrīningam. Taču šīs ir jau ļoti specifiskas metodes, par kuru izmantošanu atkarībā no taviem analīžu rezultātiem un klīniskajiem simptomiem lemj ārsts.
Mazā analīžu vārdnīciņa
- ALAT (alanīnaminotransferāze). Galvenokārt atrodas aknu šūnās. Paaugstināts ALAT līmenis var liecināt par aknu šūnu bojājumu.
- ASAT (aspartātaminotransferāze). Atrodas aknu, sirds un muskuļu šūnās. Paaugstinātas vērtības var liecināt par aknu bojājumu, bet šis rādītājs nav tik specifisks kā ALAT.
- Sārmainā fosfatāze. Paaugstināts līmenis var liecināt par žults atteces traucējumiem vai aknu slimībām, kas ietekmē žultsceļus.
- GGT (gamma glutamiltransferāze). Ļoti jutīgi reaģē uz alkohola lietošanu un žultsceļu slimībām.
- Bilirubīns. Dzeltenais pigments, kas rodas, noārdoties hemoglobīnam. Paaugstināts līmenis var izraisīt dzelti un norādīt uz aknu vai žultsceļu problēmām.



























































































































