Rīga +14°C 
To apstiprina arī dati. Viena no izplatītākajām aknu saslimšanām – taukaino aknu slimība – Eiropā skar aptuveni katru ceturto pieaugušo. Savukārt riska grupās, piemēram, cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos, tā sastopama pat apmēram pusei pacientu. Vienlaikus pieaug arī jaunāku pacientu īpatsvars, kas šo problēmu padara par arvien aktuālāku sabiedrības veselības jautājumu.
Par to, kāpēc aknu slimības nereti tiek atklātas novēloti un kā ar savlaicīgu rīcību iespējams izvairīties no nopietnākas ārstēšanas, stāsta hepatoloģe, Latvijas Infektologu un hepatologu asociācijas prezidente Indra Zeltiņa.
Kāpēc aknu slimības bieži atklāj novēloti?
Ikdienā joprojām bieži lieto apzīmējumus «taukainās aknas» vai «aknu aptaukošanās», taču medicīnā arvien biežāk runā par metaboli asociētu taukaino aknu slimību (MASLD) – stāvokli, kas attīstās dažādu faktoru ietekmē.
Šī slimība nereti tiek dēvēta par kluso, jo ilgstoši var neizpausties ar izteiktiem simptomiem.
Cilvēks var justies salīdzinoši labi vai arī sūdzības kā nogurums, nespēks vai diskomforts var saistīt ar ikdienas pārslodzi un stresu. Tāpēc aknu izmaiņas bieži tiek atklātas nejauši, veicot asins analīzes vai ultrasonogrāfiju, un savlaicīga diagnostika lielā mērā balstās uz regulārām veselības pārbaudēm.
Ne tikai alkohols: kas patiesībā bojā aknas
Aknu veselības problēmas joprojām bieži tiek saistītas ar alkohola lietošanu, taču realitātē iemeslu spektrs ir daudz plašāks. Aknu bojājumi var attīstīties arī cilvēkiem, kuri alkoholu nelieto vispār.
To spilgti parāda arī fakts, ka aknu veselības problēmas arvien biežāk tiek konstatētas bērniem un jauniešiem. Ņemot vērā, ka šajā vecumā alkohola lietošana nav galvenais riska faktors, tas skaidri norāda – būtiska nozīme ir citiem ietekmējošiem faktoriem, īpaši liekajam svaram un vielmaiņas traucējumiem.
Viens no galvenajiem riskiem ir metabolo traucējumu kopums: liekais svars, cukura diabēts, paaugstināts holesterīns un asinsspiediens.
Šie faktori ietekmē aknu darbību un veicina tauku uzkrāšanos aknu šūnās. Ne mazāk svarīga loma ir arī ģenētikai, ja ģimenē ir bijušas aknu slimības vai vielmaiņas traucējumi, risks var būt augstāks arī nākamajām paaudzēm. Savukārt mūsdienu dzīvesveids – uztura paradumi, pārtikas piedevas, dažādu medikamentu lietošana un pat zarnu mikrobioma izmaiņas, var veicināt aknu iekaisuma attīstību.
Aknu bojājumus var izraisīt arī vīrusu hepatīti, retāk – autoimūnas vai ģenētiskas slimības. Tas vēlreiz apliecina, ka aknu veselība ir komplekss jautājums, kur vienu konkrētu iemeslu bieži nemaz nav iespējams izdalīt.
Kā šobrīd ārstē aknu aptaukošanos
Runājot par aknu aptaukošanās ārstēšanu, svarīgi saprast, ka galvenā pieeja mūsdienās nemainās: pirmajā vietā ir dzīvesveida maiņa.
Starptautiskās vadlīnijas uzsver, ka tieši svara samazināšana, uztura korekcija un fiziskās aktivitātes ir pamats, bez kura būtisku uzlabojumu panākt nav iespējams.
Medikamentozā terapija tiek izvēlēta individuāli – atkarībā no pacienta veselības stāvokļa, piemēram, cukura diabēta, aptaukošanās vai aknu bojājuma pakāpes. Pēdējos gados ārstēšanā arvien lielāku lomu ieņem arī zāļu grupas, kas sākotnēji izstrādātas citu slimību ārstēšanai, bet pierādījušas efektivitāti arī aknu veselības uzlabošanā. Tās ir, piemēram, jaunākas zāļu grupas, kas palīdz sakārtot vielmaiņu un samazināt tauku uzkrāšanos aknās, tostarp medikamenti, ko izmanto arī cukura diabēta ārstēšanā.
Atsevišķos gadījumos, īpaši pie izteiktas aptaukošanās, tiek apsvērta arī bariatriskā ārstēšana – gan endoskopiskas metodes, gan ķirurģiskas operācijas, kas palīdz samazināt ķermeņa masu un līdz ar to uzlabo arī aknu stāvokli.
Vienlaikus tiek pētītas arī citas pieejas, tostarp esenciālie fosfolipīdi – vielas, kas ir nozīmīga aknu šūnu membrānu sastāvdaļa. Nesen publicētā starptautiskā pētījumā analizēta šo vielu ietekme pacientiem ar aknu aptaukošanos, un rezultāti liecina par uzlabojumiem atsevišķos aknu rādītājos, lietojot fosfolipīdus vairāku mēnešu garumā. Pētījumā tika novērtēti gan bioķīmiskie rādītāji, gan aknu funkcionālais stāvoklis, un iegūtie dati tiek vērtēti kā perspektīvi, tomēr to nozīme vēl tiek analizēta plašākā kontekstā.
Aknu veselību var uzlabot – svarīgākais ir sākt
Lai gan aknu slimības bieži attīstās nemanāmi, labā ziņa ir, ka agrīnās stadijās aknu veselību iespējams būtiski uzlabot. Aknām piemīt spēja atjaunoties, taču tas ir iespējams tikai līdz noteiktai robežai un prasa ilgtermiņa pieeju.
Svarīgākais solis ir dzīvesveida maiņa. Tas nozīmē pakāpenisku svara samazināšanu, sabalansētu uzturu un regulāras fiziskās aktivitātes. Strauji risinājumi vai radikālas diētas šajā gadījumā nav ieteicamas, daudz efektīvāka ir pakāpeniska pieeja, kas dod noturīgus rezultātus.
Pat salīdzinoši neliels svara samazinājums var dot būtisku ieguvumu – jau 7–10% ķermeņa masas samazinājums var uzlabot aknu stāvokli.
Vienlaikus svarīgi saprast, ka tas nav īstermiņa process, un aknu veselības uzlabošana prasa mēnešus un pat gadus.
Runājot par fiziskajām aktivitātēm, galvenais ir atrast sev piemērotāko veidu. Ne visiem derēs skriešana vai intensīvi treniņi, īpaši cilvēkiem ar lieko svaru vai locītavu problēmām. Svarīgākais ir kustēties jebkādā veidā – arī vienkāršas pastaigas, viegli vingrojumi vai pat nelielas kustības mājās, piemēram, izkustēšanās pie televizora, ir labāk nekā nedarīt neko.
Ikdienā tas nozīmē vienkāršus, bet konsekventus ieradumus: vairāk kustību, mazāk pārstrādātu produktu un vienkāršo ogļhidrātu. Tāpat no alkohola būtu jāatsakās, jo aknām drošas alkohola devas nepastāv.
