Juris un Ilze Strenga jau vairākus gadu desmitus dzīvo laimīgā laulībā. Sarunā ar žurnālu Ievas Stāsti Ilze Strenga atklāj, ka abu liktenīgā satikšanās bijusi 70. gadu beigās, kad Juris Konservatorijā beidzis režijas studijas. Ilze aizgāja līdzi draudzenei, arī tā paša režisoru kursa beidzējai, palīdzēt pie izlaiduma galdu klāšanas kultūras namā. Strenga tobrīd jau bija nopietns aktieris ap 40, bijis pat precējies. Ilzei – tikko divdesmit. «Dejojām. Toreiz jau dejoja grandiozi – ar piruetēm, atbrīvoti.
Juris dejoja kā baleta premjers, jo gājis pantomīmā pie Roberta Ligera.»
Neviens vienaudzis Ilzes acīs vairs nespēja konkurēt ar Juri Strengu – dzīvesgudrs, daudz lasījis, runā vāciski, angliski, poliski…
Kad saņem sev līdzās tik intelektuālu dozu, ieslēdzas ne vien zemapziņas instinkti, bet pavisam citas matērijas. Pēc pusotra gada Ilze un Juris apprecējās. Ilze bija tikai trešā kursa studente – tolaik bija modē agri precēties.
Kā abi spējuši noturēt mīlestību dzīvu arī pēc pusgadsimta? «Mūsu gudrība ir katram sava brīvā telpa, kur nekrītam otram uz nerviem. Jurim savi rituāli, savi darbi, kur es vidū nemetos. Dzīve iemāca nebojāt otra ritmu. Ko dzīves gaitā iesākt ar citu vīriešu uzmanību? Pakoķetēt vienmēr vajag – kā tad ne! Tas taču uzasina dzīvi. Joprojām, kad satieku kādu jaunības draugu, patriecam par neko.
Labas kopdzīves viens no noslēpumiem ir uzticēties un nekontrolēt.
Radošu cilvēku nevar izkontrolēt. Pat nevaru iedomāties, kā es varētu darīt savu darbu, ja tiktu kontrolēta.»
Visu rakstu lasi šeit: