Kad Rita Trence runā par jubileju, viņa nesteidz minēt skaitļus. Daudz svarīgākas viņai šķiet smaržas, atmiņas, cilvēki un dzīves mirkļi, kas piešķir jēgu nodzīvotajiem gadiem. Par apaļo gadskārtu viņa smej: «Es šo skaitli vienkārši neizrunāju! Vispār šis ir mans laiks, jo sākusies ziedēšana, visapkārt viss plaukst, zeļ un smaržo. Es vairāk par to domāju, jo šis laiks mani daudz vairāk pacilā nekā skaitlis pasē,» norāda viņa. Atmiņas viņas dzīvē nākot ar smaržām. Un Ritas bērnība vienmēr smaržos pēc Liepājas ceriņiem. «Kad 12. jūnijā atvēru logu, man priekšā bija skaisti pildīto ceriņu krūmi – balti, violeti, rozīgi. Tādus atceros savas bērnības dzimšanas dienas rītus.» Ceriņi skatuves māksliniecei atgādina ne vien bērnību, bet arī vecākus. Tieši ceriņu ziedēšanas laikā iepazinās viņas mamma un tētis, bet tēva iemīļotā dziesma bija Logā līkst ceriņi zili.
«Tāpēc ceriņi man ir īpašs krūms. Tā ir bērnības smarža, kuru nevar aizmirst.»
Trence jau jūtas saņēmusi lielāko dzīves dāvanu. «Emu pie labas veselības, varu tikties ar draugiem un doties ceļojumos. Varu savā vecumā darīt to, kas daudziem maniem vienaudžiem nav lemts. Par to esmu šai dzīvei ļoti pateicīga.» Viņa neslēpj – gadi iemācījuši arī mazāk uztraukties. «Agrāk bija nepārtraukti jāuzstājas, jākāpj uz skatuves, allaž uztraucos, kā un cik labi es to izdarīšu. Tagad iestājies mierīgāks posms. Un, paskatoties apkārt, saprotu: man nav iemeslu uztraukties.»
Ritas Trences dzīves mirkļi:
Atklāj skaistuma noslēpumu
Dziedātājas balsī joprojām dzirdams tas pats gaišums un sirsnība, kas gadiem ilgi skanējuši viņas dziesmās. Varbūt tieši tāpēc Trence šķiet gandrīz nemainīga – eleganta, sievišķīga un starojoša. Viņas noslēpums ir vienkāršs un dzīves laikā pārbaudīts.































































































































































