Jana Duļevska ar lielu sirsnību glabā un uzmana vecmāmiņas izšūtos galdautus un glezniņu, kurā redzams vecvectēva tvaikonis. «Uz mūsu māju atceļojis senais, apaļais ģimenes galds – pie tā pagāja mana bērnība.
Kad vecāki, veicot remontu un pērkot jaunas mēbeles, galdu gribēja izmest, mans vīrs Rodrigo kategoriski pret to iebilda.
Viņu nenobiedēja, ka galda kājas apspurušas un virsma noberzta. Rodrigo mēbeli noslīpēja, apstrādāja, un nu tas ir kā jauns,» intervijā žurnālam IEVAS STĀSTI savulaik atklāja Jana.
«Mums mājās ir diezgan daudz relikviju. Piemēram, nav jaunākā modeļa magnetolas, bet ir atjaunots plašu atskaņotājs, atjaunoti vecie radio. Jo vecāki kļūstam, jo vairāk velk tieši šīs senās lietas.
Reizēm iemaldos antikvariātā, staigāju pa to stundām, īpaši mani interesē mēbeles, Kuzņecova porcelāns…
Mammai esmu izprasījusi arī padomju laika kristāla traukus. Citi tos vairs nelieto, bet man patīk! Pēdējais jaunieguvums ir čehu kristāla vāze, kura gadiem stāvēja nelietota. Tai piesitot, visa māja iedzirkstas smalkās zvanam līdzīgās skaņās,» sajūsminājās Jana.






























































































































































