• Kā sadzīvot ar kompostu… virtuvē?

    IEVA dzīvo zaļi
    Ginta Auzniece-Jaunzeme
    9. janvāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: SHUTTERSTOCK
    Jau kādu laiku mani urda doma, ko, ikdienā nedzīvojot līdzās dārzam, jēgpilnu pasākt ar mizām, serdēm un čabām, kas paliek pāri no ēdiena gatavošanas. Kā šo bagātību pareizāk sakrāt un varbūt pat pēcāk aizvest uz dārzu?

    Ja ir privātmāja, viss ir vienkārši – nomizo kartupeli un aizteci uz komposta kaudzi izbērt mizas. Dzīvojot dzīvoklī, jo īpaši, ja ceļš uz dārzu mērāms vairākos simtos kilometru, komposta veidošana no ikdienas atkritumiem paliek otrajā plānā, bet mums ar konsultanti Zani ir laba ziņa – arī tas ir iespējams!

    Konsultē ZANE KOPŠTĀLE

    • Kompostēšanas eksperte un vides pārvaldības inženiere.
    • Vietnes @komposts.lv satura autore un vadītāja.
    • Arī savā mājsaimniecībā ikdienā šķiro bioloģiskos atkritumus.

    Otra labā ziņa – no šī gada bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta un līdzās esošajiem konteineriem katram namam būs vieglāk nodrošināties ar vēl vienu – brūno – konteineru. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, ir vai nav mājsaimniecībai piederošs dārzs un pašiem sava komposta kaste, kompostējamos atkritumus varēs nejaukt pārējā gružu saimniecībā un tā palīdzēt uzlabot situāciju atkritumu pārstrādes poligonos un savos maciņos.

    Kur šķirot?

    Vispirms jau apsveicama ir pati ideja – šķirot atkritumus, tai skaitā arī bioloģiskos. Ideālajā pasaulē tas būtu jāsāk darīt katrai mājsaimniecībai un katram jāatrod tam motivējošākais un ērtākais rīks, lai ieviestu šo paradumu savā ikdienā. Jauni, skaisti gadžeti, īpaši komposta spainīši un citi risinājumi nav obligāti, jo bioloģisko atkritumu šķirošanai var labi piemērot arī mājās jau esošus traukus. Taču, ja skaista spainīša neesamība ir tas, kas kavē vispār sākt šķirot, tad gan to vajag iegādāties un sākt darīt! Kāds būtu ideālais trauks, kur uzkrāt paliekas no ēdiena gatavošanas?

    • Traukam, kurā paredzēts šķirot bioatkritumus turpat virtuvē, ir jābūt vizuāli nei­trālam, neuzkrītošam, taču pievilcīgam, jo visērtāk to ir novietot tiešā izlietnes vai virtuves darba zonas tuvumā, tā teikt, pa rokai.
    • Labi, ja traukam ir rokturis, jo kādā brīdī tas būs jāpārvieto, lai saturu izbērtu.
    • Noteikti jālūko pēc tāda toverīša, kam ir vāks.
    • Traukam nevajadzētu būt pārāk lielam, lai regulāri būtu vajadzība to iztukšot, pretējā gadījumā, iztukšojot spainīti reti, mājās varētu rasties nepatīkami aromāti. Vidusmēra visēdāju mājsaimniecībā vairākām dienām pietiek ar aptuveni divu litru spainīti. Konservēšanas un ievārījumu vārīšanas sezonā tas, protams, piepildās ātrāk.
    • Izraugoties materiālu, jāpievērš uzmanība tam, lai tas būtu regulāri un viegli izmazgājams. Visērtāk to darīt ar birstīti, kurai ir kāts.

    Noderīgs padoms! Lai nekrātos mitrums, spainīša apakšā ikreiz pēc tā iztukšošanas un izmazgāšanas var ieklāt kādu papīra salveti vai tualetes papīra loksnes, arī olu kastītes materiāls ir labs šim nolūkam. Tad netīrumi mazāk pielīp pie trauka dibena un tajā arī nekrājas tik daudz mitruma.

    Ko darīt ar sašķiroto?

    Tālākais atkarīgs no vairākiem faktoriem – dzīvesvietas, kāres eksperimentēt, ir vai nav pieejama zaļā zonā, vai mājās ir kaut vai tikai telpaugi, kur izmantot sakompostēto. Pastāstīšu par dažādiem variantiem!

    1. Veido slieku vermikompostu!

    Par vermikompostu sauc organisko augsnes bagātinātāju, kas radies, sliekām gremošanas traktā pārstrādājot bioloģiskos atkritumus. Tas ir viens no populārākajiem kompostēšanas paņēmieniem, ko izmantot, dzīvojot dzīvoklī, un arī es pati zinu cilvēkus, kam šāda uzparikte funkcionē. Vizuāli tas izskatās kā slieku daudzstāvu mājiņa. Visbiežāk tai ir trīs stāvi, kur augšējā līmeni tiek likti atkritumi, vidējā atrodas jau pārstrādāts materiāls, bet apakšējā līmenī notek komposta sula. Stāvu skaitu pēc vajadzības var papildināt. Dažādos veikalos pieejams plašs piedāvājums ar jau gatavām mājiņām, kas ir ērti aprīkotas un pat vizuāli pievilcīgas. Savukārt ekonomiskāks un, tā sacīt, zaļās aprites ceļš ir izgatavot slieku mājiņu pašiem. Viens no variantiem – pielāgot šim nolūkam putu polistirola zivju kastes vai plastmasas kārtošanas kastes (tādas nopērkamas, piemēram, veikalos Jysk un IKEA), ko var likt vairākos stāvos, katra stāva apakšpusē izveidojot caurumiņus.

    • Kādas sliekas laist kompostā? Tas ir mīts, ka slieku kompostam piemērotas ir tikai makšķernieku veikalos vai kur citur speciāli iegādātas īpašas sliekas. Patiesībā tieši vietējos apstākļos mitušas radības, kas piemērojušās šejienes klimatiskajiem apstākļiem, jutīsies un pārziemos labāk. Tiesa, izvēloties šo kompostēšanas variantu, no klasiskās piemājas komposta kastes dārzā mazliet atšķirsies atkritumu klāsts, ko likt kompostā. Piemēram, tā kā sliekām ir kaila, maiga āda, tās nepriecāsies par marinētiem, asiem produktiem, sīpoliem, ķiplokiem, čili, sliekas nespēs sadalīt augļu kauliņus (avokado, mango), nevajadzētu tām piedāvāt arī eļļainus produktus.
    • Kur sliekas turēt? Izvēloties slieku mājiņu, kas vizuāli iekļaujas interjerā, to var novietot virtuves telpā. Ja vieta atļauj – skapītī zem izlietnes vai pieliekamajā. Ja negribas turēt slieku māju gluži dzīvojamās telpās, to var uzglabāt, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagrabos, kur gaisa temperatūra parasti ir diezgan nemainīga un komfortabla. Balkonā slieku kompostu turēt gan nevajadzētu, ja vien tas nav nosiltināts tā, lai arī ziemas laikā temperatūra tur būtu pozitīva. Aukstumā sliekas ne tikai sliktāk jūtas, bet arī ir lēnākas, mazāk aktīvas, tāpēc arī komposta veidošanās notiks gausāk.
    • Ar ko vēl jārēķinās? Ka slieku komposts būtībā ir mājdzīvnieku ģimene ar savām regulārām vajadzībām pēc gaisa, pēc ūdens, pēc barības, tāpēc, izvēloties šo variantu, jāapsver, vai būs iespēja nodrošināt šīs vajadzības nepārtraukti. Protams, ceļojumā drīkst aizbraukt, vien jārēķinās, ka sliekas jānodrošina ar barību, mitrumu un nevajadzētu tās atstāt uz balkona karstajos vasaras mēnešos vai salā.
    • Kur likt radušos mēslojumu? To var lietot uz telpaugiem vai augiem dārzā. Bet – lai nekaitētu augiem, humusu vēlams atjaukt ar augsni vai likt uz augiem plānā kārtiņā kā mulču. Pati esmu atdzīvinājusi nocenotas rozes, tās pārstādot un mazliet uzkaisot mājas apstākļos sadalījušos slieku biohumusu. Izmantojama ir arī komposta sula, kas patiesībā ir pat vērtīgāka par pašu vermikompostu. Veikalos nopērkamajiem modeļiem apakšējā stāvā nereti ierīkots krāns, lai sulu varētu notecināt, nepārcilājot visus stāvus. Komposta sula ir ļoti bagāta ar slāpekli, tāpēc to nav ieteicams lietot koncentrēti ne uz telpaugiem, ne piemājas zaļajā zonā. Obligāti atšķaidi!

    2. Izmanto piemājas vai kopienas dārzu kompostēšanai!

    Latvijas ekoloģiskā dzīvesveida kopienās ir dzirdēti precedenti par īsta komposta veidošanu balkonos un garāžās, bet – labāk tomēr ne. Īpaši, ja šāda pašdarbība nav saskaņota ar kaimiņiem vai namu īpašniekiem, tas var radīt sadzīviskas pro­blēmas. Var rasties smakas, tecēt komposta sulas, un būs klāt arī ķildas ar kaimiņiem. Taču labs variants ir veidot kompostu, kooperējoties ar kādu, piemēram, kopā ar kaimiņu iekārtojot speciālu komposta tvertni, kas iekļaujas pagalma ainavā. Šeit pieejams apraksts un video, kā soli pa solim izgatavot piemājas komposta tvertni.

    Kompostēt var arī tā sauktajos kopienas dārzos, kas Rīgā un arī citās pilsētās parādās aizvien biežāk, – atliek tikai pastaigājoties aplūkot potenciālās vietas un uzrunāt saimniekus vai citus iesaistītos.

    Piemēram, es pati šādā veidā esmu radusi iespēju kompostēt bioloģiskos atkritumus, studējot Francijas lielpilsētā. Ārzemēs tam pat izveidota iniciatīvas platforma sharewaste.com, kas palīdz meklēt vietas, kur iespējams aiznest kompostēt savus bioloģiskos atkritumus. Tur cilvēki atzīmē lokācijas, kur atrodas komposta vietas, vai aicina savā komposta kastē citu bioloģiskos atkritumus. Būtu jauki, ja arī Latvijas kompostētāji padarītu savas komposta kastes redzamas un atvērtas citiem! Pašlaik Latvijā jaunums ir platforma lietovelreiz.lv, kurā jau iezīmētas telpaugu un sezonālās sēklu maiņas vietas, būtu lieliski, ja šajā platformā varētu iekļaut arī dalīšanos ar kompostējamo materiālu, sliekām, kompostu.

    3. Pamēģini bokaši fermentāciju!

    Tā ir japāņu metode, kas paredz speciāla spaiņa un īpašu baktēriju maisījuma izmantošanu – tās ir klijas, kas papildinātas ar anaerobām baktērijām, kurām nav nepieciešams gaiss. Nereti sarunvalodā šo metodi sauc par komposta spaini vai komposta baktērijām, taču, no inženiertehniskā viedokļa raugoties, atkritumi šajā metodē netiek kompostēti, bet raudzēti. Tāpēc tas drīzāk uzskatāms par posmu pirms kompostēšanas. Tas izskatās tā: sašķirotos bioloģiskos atkritumus saliek speciālajā spainī, pievieno konkrēto baktēriju maisījumu un šādi uzglabā līdz vešanai uz laukiem, uz dārzu. Ar speciālā baktēriju kokteiļa palīdzību bokaši traukā bioloģiskie atkritumi tiek sašķelti tādā kā putriņā, un tādā veidā tiek samazināts atkritumu apjoms un iegūta ar slāpekli bagāta viela. Praktiski process notiek līdzīgi kā sausajās tualetēs. Tīrā veidā gan iegūto substanci lietot uz augiem nevajadzētu, bet to var izmantot atšķaidītu. Vai – iestrādāt saraudzēto spaiņa saturu klasiskajā komposta kastē dārzā. Bet jebkurā variantā jārēķinās, ka šis paņēmiens paredz darbības ar ķepīgām, ne īpaši labi smaržojošām masām.

    4. Sakrāj sašķiroto un ved uz dārzu!

    Kā labumu līdz tam uzglabāt, neapaugot ar pārtikas atkritumiem un neaplaimojot mājas ar smaciņām? Ja saldētavā ir brīva vieta, sašķiroto var sasaldēt, iepriekš ieliekot slēgtā trauciņā vai maisiņā. Vai tādā veidā neies zudumā labās vielas? Jā, iespējams, kāda daļa ies, gluži tāpat kā saldētas zemenes vai zirnīši nav tik vērtīgi kā svaigā veidā. Taču – vērtīgāki nekā nekas. Gluži tāpat ir ar kompostu – atkritumu sasaldēšana un vešana uz laukiem ļauj samazināt atkritumu apjomu ikdienā, tāpēc kaut kādi plusi šai opcijai tomēr ir, pat ja dažas vērtīgas vielas iet zudumā. Dzirdēts par variantiem, kad pirms saldēšanas bioloģiskos atkritumus sasmalcina, piemēram, virtuves kombainā. Jā, tas ļauj samazināt uzglabājamās masas tilpumu, bet vienlaikus šādu samaltu putriņu ir neefektīvāk iestrādāt kompostā, jo tai trūkst struktūras. Turklāt tās ir liekas darbības – jāblendē, jāiepako iegūtā putriņa un tad vēl jātīra blenderis… Pārāk sarežģīti, lai šo paradumu ieviestu ikdienā, vai ne?

    Atceries!

    Nevienā pašu veidotā kompostā nevajadzētu likt dzīvnieku izcelsmes produktus – gaļu, zivis, olas, piena produktus. Iekļaujot tos kompostā, ir lielāka iespēja rasties nepatīkamām smakām, vairoties patogēniem jeb nevēlamiem organismiem, kā arī pievilināt grauzējus.

    Totāls NĒ! Nenes mājās sakrātos bioloģiskos atkritumus uz mežu! Kāpēc tā nav laba ideja? Jo pat dabiskas izcelsmes atkritumi rada ainavas un vides piesārņojumu, turklāt šādā veidā tiek pārvietotas augu un dzīvnieku invazīvās sugas, kā arī tiek pievilinātas sugas, kam konkrētajā vietā nav jābūt. Vārdu sakot, izberot atkritumus tam neparedzētā vietā, tiek kropļota daba.

    Mazā vārdnīciņa

    Kas ir kas?

    • Kompostēšana – organisko vielu kontrolēta sadalīšanās.
    • Komposts – organisks augsnes ielabošanas līdzeklis.
    • Biohumuss, vermikomposts – slieku veidots organisks augsnes mēslojums.

    Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē