Nepazaudē labo tumsiņu!

Veselība
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
4. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Unsplash
Nu jau pāris nedēļu sirds katru rītu aiz prieka lēkā: tik strauji kļūst gaišākas dienas! Bet izrādās, ka tikpat svarīga ir melnā māsa – tumsa. Lai organisma ritmi nesajuktu prātā un nepazustu tumsas hormons, mums vajadzīga arī sava tumsas deva. Turklāt ārzemju zinātnieki ceļ trauksmi par gaismas piesārņojumu pasaulē.

Kad aizbrauc uz laukiem, var redzēt, cik tur īsta un dziļa naktīs ir tumsa. Pilsētās pat nakts vidū debesis ir rožainas un zvaigznes tikko blāv. Zinātnieki to dēvē par gaismas piesārņojumu. Pasauli izgaismo miljardi kilovatu elektrības, ielu spuldzes, apgaismoti veikali, reklāmas, datori, televizori… Mēs vienkārši pazaudējam nakti!

Turklāt melno māsu nedrīkst izniekot, jo cilvēkam, tāpat kā ikvienai dzīvai radībai, vajadzīgs tumsas hormons melatonīns, kuru organisms spēj ražot tikai tumsā un miegā.  

Uzvelk kā pulksteni

Tieši melatonīns katru dienu tas mūs pa šūniņai vien uzvelk kā tādu mehānisko pulksteni un sinhronizē vienā ritmā ar Zemes griešanās ātrumam pielāgoto divdesmit četru stundu ritmu.

Melatonīns iedarbina tā saucamos pulksteņa olbaltumus katrā šūnā. Pēc tā šūna zina, kura cikla fāze ir pienākusi. Piemēram, to, ka šobrīd ir pusdienlaiks.

Kas notiktu, ja šīs šūnas neviens nesinhronizētu? Visa orgānu un orgānu sistēmu darbība nojuktu un sāktu darboties haotiski.

Naktī gribētos ēst un apmeklēt tualeti, dienā gulēt, izsalkuma sajūta nepareizajos laikos novestu pie pārēšanās un aptaukošanās, pie vielmaiņas slimībām, diabēta, podagras; imūnsistēma nestrādātu, kā nākas, mēs daudz biežāk slimotu ar vīrusu infekcijām. Daži domā, ka no tā pieaug arī vēža risks. Mūsu sakārtotajā bioloģiskajā sistēmā rastos haoss.

Varētu domāt – organisms pie daudz kā pierod. Pārtikas piedevas, izplūdes gāzes, sintētisks apģērbs, ģenētiski modificēta pārtika… Varbūt tas pa šiem gadu desmitiem pielāgojies arī pie iztraucētās tumsas?

Izrādās – tikai līdz robežai. Mums ir ģenētiskais kods, kas nemainās. Mēs neesam paredzēti daudz citādai dzīvei, kādu dzīvoja mūsu senči pirms 10 000 gadiem.

Tumsai vajadzīga gaisma

Lai cik pretrunīgi tas izklausītos – lai pa īstam saņemtu savu tumsas devu, tikpat ļoti vajadzīga gaisma. Un nevis šāda tāda, bet īsta, koša dienasgaisma. Mums katram smadzenēs ir maza fabriciņa, čiekurveida dziedzerītis epifīze, kur ražo melatonīnu un serotonīnu. Tumsas hormonu un gaismas hormonu. Un tie kā melnais un baltais dvīņubrālis atkarīgi viens no otra – ja nepietiek serotonīna, nepietiks arī melatonīna.

Gaismas hormonu organisms ražo dienas gaismā. Ja tā pietiek, tu esi mundrs, dzīvespriecīgs un enerģisks. Ja pietrūkst, kļūsti apātisks, nomākts un depresīvs vai, gluži otrādi, nervozs un uzvilkts.

Tumsas hormonu organisms izstrādā tumsiņā. Tas gan kalpo kā dabiskas miegazāles, gan atjauno organismu un saved kārtībā bojājumus, atjauno imunitāti un ļauj dzīvot ilgāk. Ja melatonīna nepietiek, sākas stress un bezmiegs un pamazām niķoties sāk visas organisma sistēmas.

Vai daba varēja iedomāties, ka cilvēks izgudros elektrību, pēc tam televizorus un datorus un sāks dzīvoties pa naktīm un gulšņāt pa dienām? Ja tev ir divdesmit pieci, tu varbūt arī neko nemani un mierīgi izbaudi neizgulētās naktis. Bet, jo vecāki mēs kļūstam, jo vairāk izjūtam ritma sajukumus.

Līdz ar gadiem mazinās melatonīna daudzums, kuru organisms spēj saražot. Tāpēc zīdainis saldi guļ gandrīz visu dienu, bet vecus cilvēkus bieži moka bezmiegs. Taču labā ziņa ir tā, ka daudzmaz turēt kārtībā savu melatonīna fabriciņu tu vari jebkurā vecumā.

Visaktīvāk melatonīns izstrādājas naktī no pulksten 24 līdz 2. Tāpēc jācenšas šajā laikā saldi gulēt.

Rīta miegs šķiet vissaldākais, jo pa nakti mums sakrājies visvairāk melatonīna. Taču sakrāt priekšdienām to nevar, tā tev pietiks tikai līdz vakaram, un katru nakti tas jāatjauno no jauna.

Skaties saullēktu!

Tumsas hormonu tu vari turēt kārtībā ne tikai ar prātīgu nakts miegu tumsā, bet arī ar gaismu. Amerikāņu zinātnieks Ričards Stīvenss uzskata, ka glābt tumsu nozīmē arī ielaist mājās gaismu. Tas nozīmē, ka dienā ir jāpadzīvojas svaigā gaisā un jāpiepilda sava gaismas krātuvīte. Saules un dienas gaisma (nevis mākslīgā!) veicina serotonīna ražošanu, bet pietiekams serotonīna daudzums kā svārsts iedarbina arī melatonīna katliņus. Ja gaismas krātuvīte piepildīta līdz malām, tad mazo rūpnīciņu epifīzi mazāk traucēs arī gaisma naktī. Un otrādi – ja tu būsi visu dienu dzīvojies pa telpām un mākslīgajā apgaismojumā, tad arī tavs melatonīns būs kaprīzāks.

Organismu tiešām slikti ietekmē tas, ka cilvēks dienā pavada laiku krēslainās telpās. Mūsu senči no rītiem vienkārši bija spiesti iziet no savām būdiņām un noskatīties, kā lec saule.

Saules gaisma ir viens no ļoti svarīgiem pretdepresijas elementiem.

Indiešu ārsti iesaka celties agri un vērot, kā lec saule. Tas strauji samazina melatonīna koncentrāciju asinīs, pamodina organismu un ziņo, ka iestājies gaišais periods. Savukārt zviedru ārsti tiem, kas dzīvo aiz polārā loka, iesaka katru rītu skatīties spožā gaismā.

Ir produkti, no kuriem jau gatavā veidā iegūstams arī pats melatonīns, jo šo hormonu izstrādā ne vien cilvēku un dzīvnieku organisms, bet arī augi. Visvairāk melatonīna slēpj kukurūza, rīsi, auzas, tomāti un banāni.

Miega pele aizmukusi

Ja tu naktīs nevari iemigt, reizēm valsties nomodā pat līdz diviem un nākamajā dienā miegojies līdz pusdienlaikam, ir izjaukts tavs diennakts ritms, kuru smalki dēvē arī par cirkādisko ritmu. Miega traucējumiem, protams, var būt dažādi iemesli, tostarp slimības. Taču tumsas trūkums ir viens no ārējiem iemesliem.

Tāpēc, pirms uztraukties par slimībām, pārliecinies, ka nevari ar saviem miega traucējumiem tikt galā, ieliekot sevi ritma rāmjos, pieradinot pie laikus gulētiešanas un celšanās un ar aizkariem aptumšojot ielas spuldžu izgaismoto guļamistabu.

Varbūt tu pat guli visu nakti, taču tavs miegs ir caurs un pilns ar murgainiem sapņiem, un tu pēc tam staigā neizgulējies? Arī tas var nozīmēt, ka nojukušas tavas miega fāzes, kas neļauj izgulēties.

Spilgti sapņi, starp citu, nav nekāda broša pie nakts mētelīša.

Koši, krāsaini un ļoti reāli sapņi liecina par paaugstinātu smadzeņu aktivitāti.

Ja tādi tevi naktīs apciemo bieži un regulāri, varbūt tos ietekmējuši ļoti spilgti dienas notikumi, bet iespējams, ka tie signalizē par kādu slimību.

Savukārt dienas miegs var dot atpūtu, bet tas nekompensē nakts miega trūkumu.

Vienkāršs tests

 Vai tavi organisma ritmi ir kārtībā?

  1. Vai tev vēlos vakaros uznāk vilka apetīte un gribas iztukšot ledusskapi?
  2. Vai tev dienā nāk miegs?
  3. Vai tu rītu sāc ar grūtībām un tev ir sajūta, ka katra diena ir pirmdiena?

Ja atbildēji ar «jā», visticamāk, tavā organismā nojukuši diennakts ritmi.

Kā sakārtot savus ritmus?

  • Centies savā dzīvē ieviest ritmu visur, kur vien iespējams. Labi palīdz rituāli konkrētā laikā, piemēram, katru rītu vienā laikā izdzert glāzi ūdens, ēst brokastis vai dzert rīta kafiju. Rituāli dod smadzeņu centriem ziņu par to, kurš diennakts periods atnācis un kā to sagaidīt.
  • No rīta pēc pamošanās paskaties gaismā! Ne katrs mēs pagūsim uz saullēktu, taču vari atvērt aizkarus, logu un pavingrot.
  • Nepiemirsti fiziskās aktivitātes!

Ko darīt, lai tiktu galā ar miega traucējumiem?

  1. Naktī guli tumsā.
  2. Mēģini negulēt dienā (vismaz ne ilgāk par 40 minūtēm)!
  3. Neizjauc ritmu arī brīvdienās! Var papildus nosnausties vai nomodā palikt plus mīnus vienu stundu, bet ne vairāk.
  4. Stundu pirms gulētiešanas centies izslēgt televizoru un datoru. Pirms naktsmiera organismam vajadzīgs aptuveni stundu garš pārejas periods.
  5. Guļamistabā pirms naktsmiera izslēdz visas elektroniskās ierīces. Arī mazas mirguļojošas diodes.
  6. Pēc četriem pēcpusdienā nelieto kofeīnu saturošus dzērienus.
  7. Ja tev nenāk miegs un tu veltīgi pūlies aizmigt – nevāļājies pa gultu ilgi, vismaz ne ilgāk par 20 minūtēm. Mēģini kaut ko mainīt. Pārcelies ar visu segu un spilvenu uz citu istabu, citu gultu, vismaz atver logu un ielaid svaigu gaisu.
  8. Kad esi nakts vidū piecēlies, neslēdz gaismu. Tas pārtrauks melatonīna ražošanu, un pēc tam būs grūtāk gan iemigt, gan izgulēties.
  9. Ja tev guļamajā laikā pietrūkst tumsas, vari lietot miega brilles jeb acu maskas. Organismam īpaši svarīga nevis tumsa kā tāda, bet tumsa acs tīklenei. Tā tu mazliet apmānīsi savu epifīzi.
  10. Atceries, ka ir vielas, kas bremzē melatonīna ražošanu: kafija, alkohols, nikotīns, daudzi medikamenti.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+