• Šobrīd

    weather img

    Rīga +30°C Skaidrs, D vējš, 3.6 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    FOTO: Piedzimis ne savā ķermenī

    Dzimumu stereotipi
    Santa.lv
    Santa.lv
    26. decembris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Transseksuāli cilvēki pastāvējuši visos laikos, taču pēdējos gados dzimumidentitātes traucējumi bērniem un pusaudžiem pieaug gan Latvijā, gan visā pasaulē.

     

    Visi galerijā redzamie cilvēki savu dzimumidentitāti izjūt citādi, kā minēts viņu dzimšanas apliecībā. 

    Kā skaidro bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, dzimumidentitātes traucējumu simptomātika var izpausties jau agrā bērnībā (visbiežāk četru piecu gadu vecumā), kad bērns deklarē savu piederību pretējam dzimumam un, piemēram, vēlas nēsāt pretējā dzimuma drēbes, neizrāda interesi par savam dzimumam tipiskām spēlēm. Tiek uzskatīts, ka pirmspubertātes laikā bērniem nav rekomendējama sociālā dzimuma lomas maiņa, jo šīs izpausmes lielākajā daļā gadījumu ir pārejošas. Turpretim, ja, piemēram, piecgadīgs puika apgalvo, ka viņš ir meitene, un ģimene to pieņem – maina bērna vārdu un bērnudārzu zēns turpmāk apmeklē kā meitene, tas palielina iespēju bērna transidentitātei saglabāties arī pusaudža vecumā. Tāpēc, strādājot ar maziem bērniem, būtiska ir uzmanīgas novērošanas un psiholoģiskās palīdzības taktika.

    Turpretim, ja dzimumidentitātes traucējumi saasinās pubertātes laikā, pastāv lielāka varbūtība tiem saglabāties arī pieaugušā vecumā.

    Kopumā skatoties, šī problēma nav jauna. Transseksuāli cilvēki ir pastāvējuši visos laikos. Tā iespējamie bioloģiskie iemesli ir saistīti ar to, ka dzimuma veidošanās ir asinhrona. Hromosomu komplekts, kas nosaka cilvēka ģenētisko dzimumu, veidojas, jau saplūstot vecāku dzimumšūnām. Embrija primārās dzimumpazīmes veidojas grūtniecības sākumā, taču smadzeņu nobriešana notiek grūtniecības beigu fāzēs. Pastāv iespēja, ka šajā laikā smadzeņu nobriešanas procesu ietekmē dažādi vides faktori, arī mātes hormonālais fons. Pētot smadzeņu funkcionēšanu transseksuāliem cilvēkiem, mēs redzam, ka tās smadzeņu struktūras, kas ir dzimumatšķirīgas, viņiem ir daudz tuvākas psiholoģiskajam, nevis bioloģiski noteiktajam dzimumam. Bet protams, ka uz bioloģiju iedarbojas arī psihosociāli faktori.

    Dzimuma identitātes veidošanās ir garš process, kura laikā bērnu un jaunieti ietekmē kā bioloģiskie, tā sociālie, kulturālie un psiholoģiski faktori. Ja runājam par bioloģiskajiem iemesliem, tad ir gadījumi, kad, piemēram, jaunietim konstatē vīrišķo hormonu androgēnu nejūtības sindromu – audi neuztver vīrišķos hormonus, tāpēc veidojas sievišķīgs ķermenis. Tātad neatbilstība starp dažādiem dzimuma slāņiem (šai gadījumā starp hromosomālo dzimumu un primārām dzimumpazīmēm) veidojas dziļos bioloģiskos līmeņos – šo traucējumu grupu sauc par dzimumdiferenciācijas traucējumiem. Taču šī neatbilstība var veidoties arī tādējādi, ka jaunieša psiholoģiskais dzimums un dzimumidentitāte neatbilst bioloģiskai realitātei (hromosomālam dzimumam, primārām un sekundārām dzimumpazīmēm), un tas izraisa lielas ciešanas, distresu, disforiju – tad mēs runājam par dzimumidentitātes traucējumiem.

    Kāpēc tas sastopams aizvien biežāk?

    Mēs redzam, ka pēdējās desmitgadēs dzimuma identitātes traucējumu biežums strauji pieaug un mainās arī dzimuma proporcija: kādreiz biežāk pēc palīdzības vērsās jaunieši ar vīrieša bioloģisko, bet sievietes psiholoģisko dzimumu, bet pašlaik proporcija ir mainījusies. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā kopš 2015. gada ar dzimumidentitātē balstītiem traucējumiem pēc palīdzības vērsušies 28 pacienti, no tiem seši ar vīrišķo piešķirto dzimumu. Pagājušajā – 2020. – gadā diagnosticēti 50% jeb 14 pacienti – tātad vērojams straujš pacientu skaita kāpums.

    Meklējot atbildes uz jautājumu, kāpēc šo jauniešu kļūst vairāk, viena no teorijām ir šāda. Vēsturiski ir pastāvējis skaidrs dzimtas stereotips, kā ir jāizskatās un kā jāuzvedas, kāds darbs jādara vienam vai otram dzimumam. Jaunietis ir bijis spiests izvēlēties, un tikai neliela daļa populācijas nav spējusi šajā dalījumā iekļauties. Taču 20. gadsimtā pasaule ir mainījusies: patriarhālā ģimene ir zudusi, dzimtas sociālie stereotipi vairs nav tik skaidri, attiecīgi arī dzimtas stereotipa spiediens vairs nav tik izteikts. Un tas ļauj cilvēkiem, kuru dzimuma identitāte atrodas kaut kur pa vidu, vairāk izjust savu citādību.

    Interesants ir jautājums: kurp virzās sabiedrības attīstība? Ir divi globālie risinājumi: sabiedrība atgriežas pie stingrā dzimtas stereotipa, vai arī tas pazūd pavisam. Pašlaik izskatās, ka drīzāk notiek otrais.

    Plašāk par dzimuma disforiju lasi rakstā:

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+