Iepazīsties ar 3 inovatīvām dabas vielām!
Brazīlijas zaļais propoliss- zaļais briljants imunitātei. Brazīlijas zaļais propoliss ir bišu produkts, ko iegūst tikai vienā Brazīlijas reģionā (Minas Gerais) lietus sezonas laikā no lauka rozmarīna. Iedomājieties – tikai vienā reģionā no visas milzīgās Brazīlijas teritorijas dzīvo īpašas bitītes, kas lido pa, brīvā dabā augošiem, rozmarīna laukiem un ievāc šo zaļo briljantu!
Tieši lauka rozmarīna sveķi un hlorofilu saturošie jaunie dzinumi un pilnībā neatvērušās mazās lapiņas piešķir īpašo zaļā propolisa krāsu un smaržu, ir bagāts ar bioloģiski aktīvām (flavonoīdiem, fenilpropanoīdiem, fenolskābju atvasinājumiem, terpēniem, vitamīniem un aminoskābēm)- veselībai ļoti vērtīgām vielām. Zaļajam propolisam ir pretvīrusu iedarbība pret 1.tipa herpes vīrusu, kā arī dažādiem rinovīrusiem, adenovīrusiem, koronavīrusiem. Galvenie savienojumi, kas nodrošina antivīrusu iedarbību, ir flavonoīdi. Tie gan kavē vīrusu iekļūšanu šūnā, gan kavē vairošanos. Zaļajam propolisam ir pierādīta antibakteriālā iedarbība un antioksidatīvā aktivitāte.
Brazīlijas zaļais propoliss noteikti ir viena no uzturvielām, kura ir rekomendējama imunitātes uzlādei. Tēlaini runājot, Brazīlijas zaļais propoliss palīdz imunitātes šūnām būvēt aizsargvalni ap šūnām un kavē vīrusu iekļūšanu šūnā, kas ir galvenais vīrusa mērķis.
Nākamā uzturviela arī ir jaunums.
Olīvu lapas. Vidusjūra diētas ieguvumi veselībai saistīti ar olīveļļu un mononepiesātinātajām taukskābēm, tomēr šobrīd pasaulē arvien vairāk uzmanību pievērš fenolu augstajai koncentrācijai olīveļļā. Negaidīti, tomēr visaugstākā fenolu koncentrācija ir olīvkoka lapās nevis augļos. Nozīmīgākais ir oleuropeīns. Katrs,
kurš savā uzturā ir lietojis olīveļļu, ir sajutis oleuropeīnu – tā ir viegli rūgtenā olīveļļas garša. Olīvu lapas un ekstraktus izmanto komplementārajā un alternatīvajā medicīnā.
Olīvu (Olea europaea) lapas ir bagātas ar bioloģiski aktīviem savienojumiem (flavonoīdiem, tanīniem, kvercitīnu, oleuropeīnu, rutīnu, luteolīnu). Olīvu lapu ekstrakts ir spēcīgs antioksidants, tam piemīt pretiekaisuma iedarbība, antimikrobiālā iedarbība Olīvu lapu ekstrakta sastāvā esošajam oleuropeīnam piemīt arī pretvīrusu aktivitāte, tajā skaitā pret elpceļu infekcijas izraisošiem vīrusiem. Olīvu ekstraktos sastopamajai elenolskābei raksturota iedarbība pret rinovīrusiem, herpes vīrusiem, dažādu tipu gripas un paragripas vīrusiem. Pretvīrusu aktivitāte tiek īstenota ar dažādu iedarbības mehānismu starpniecību – olīvu ekstraktu sastāvā esošās bioloģiski aktīvās vielas spēj kavēt vīrusu vairošanos, traucēt vīrusu daļiņu veidošanos un izkļūšanu no inficētajām šūnām tālāk organismā.
Vienkārši runājot, olīvu lapas liedz vīrusiem, kuri iekļuvuši organismā, vairošanās prieku.
Izdzirdot nākamās unikālās uzturvielas nosaukumus- Pau d’arco vai skudru koks, parasti atskan atzinīgi vārdi, un tie ir pamatoti. Latīniskais nosaukums skudru kokam ir Tabeuia avellandedea, tāpēc saunavalodā lieto tabebuja.
Tabebuja – Dienvidamerikā sastopamā koka mizai dažādos pētījumos ir parādīta pretvīrusu, pretiekaisuma, pretsēnīšu un antibakteriālā iedarbība. Bioloģiskā aktivitāte tiek pamatota ar augsto bioloģiski vērtīgo vielu saturu (saponīni, flavonoīdi, kumarīni, kvinoni, lapahols). Tieši lapahola klātbūtne sekmē antimikrobiālo aktivitāti.
Tabebuja patērētāju vidū arvien vairāk un vairāk iekaro uzticību, un cilvēki pasūta produktus no tālām zemēm. Aicinām uzticēties tikai drošiem pārdevējiem, kā arī pārbaudīt, vai produkts ir reģistrēts Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā https://registri.pvd.gov.lv/ub
Ar vērtīgajām vielām esat iepazinusies un iespējams domājat, kā šos imunitātes lādiņus iegūt sev un saviem tuviniekiem? Šobrīd maz vai nav iespēju doties uz Brazīliju, Vidusjūru vai Dienvidameriku, tomēr viss ir daudz vienkāršāk.
Latvijas farmācijas jomā arī ir savi zaļie briljanti, piemēram, zaļā farmācijas kompānija Silvanols – viens no nozares līderiem, kas jau vairāk nekā 25 gadus ražo augstas kvalitātes dabīgus produktus iedzīvotāju veselības saglabāšanai un atjaunošanai.
Iepriekš aprakstītās inovatīvās dabas vielas ir pieejamas Goimmune STRONG kapsulā.
Goimmune STRONG ir unikāls līdzeklis saaukstēšanās sezonā ar Brazīlijas zaļo propolisu, olīvu lapu un sārtās tabebujas mizas ekstraktiem, cinku un organisko selēnu. Cinks un selēns veicina normālu imūnsistēmas darbību. Tabebuja, olīva, cinks un selēns veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu, kā arī tabebuja palīdz aizsargāt organismu no ārējiem nelabvēlīgiem faktoriem. un to varat iegādāties visās Latvijas aptiekās. Jautājiet farmaceitiem!
Starp citu, 2019. gadā sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” veikts GoImmune STRONG dabas vielu ekstraktu un kompozīciju antibakteriālās iedarbības pētījums, kas pierādīja GoImmune STRONG antibakteriālo iedarbību – GoImmune STRONG ir inovatīva dabas vielu kompozīcija elpceļu infekcijām ar pierādītu antibakteriālo efektivitāti. Produkts piemērota arī veģetāriešiem.
Goimmune STRONG ir spēcīgs imunitātes lādiņš – unikāls un efektīvs atbalsts pieaugušo imunitātei. Uztura bagātinātāju rekomendējam lietojot profilaktiski, lai vīrusu sezonā pasargātu sevi no saaukstēšanās, un saaukstēšanās gadījumā, papildus ārstu rekomendācijām – palīdzētu ātrāk atveseļoties.
Lietošana: pieaugušajiem profilaksei 1 kapsula dienā, saaukstēšanās periodā 2 kapsulas dienā ēšanas laikā, uzdzerot glāzi ūdens.
Cik ilgi rekomendējam lietot Goimmune STRONG? Profilaktiskās lietošanas kurss ir viens – divi iepakojumi (20 – 40 dienas), kuram seko mēnesi ilgs pārtraukums (30 dienas), tad var atkārtot kursu. Šādā režīmā var lietot visu saaukstēšanās sezonu no septembra beigām līdz maijam, piemēram, IX, X lieto, XI nelieto, XII, I lieto, II nelieto, III, IV lieto, maijā pārtrauc lietot un ļaujas pavasara dabas labumiem – svaigajām lapiņām un citām dabas veltēm. Lietojot uztura bagātinātāju ar pārtraukumiem, atbalstīsi organisma aizsagspējas un saglabāsi darbīgu savu fermentatīvo sistēmu.
Lai top spēcīga imunitāte!
Goimmune STRONG kapsulas. Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizvieto pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
1Schnitzler P, Neuner A, Nolkemper S, et al. Antiviral activity and mode of action of propolis extracts and selected compounds [published correction appears in Phytother Res. 2010; 24(4):632]. Phytother Res. 2010; 24 Suppl 1:S20-S28. doi:10.1002/ptr.2868 Bottom of Form
2Kwon MJ, Shin HM, Perumalsamy H, Wang X, Ahn Y-J. Antiviral effects and possible mechanisms of action of constituents from Brazilian propolis and related compounds. Journal of Apicultural Research 2020, 59:4, 413–425. doi:10.1080/00218839.2019.1695715
3Huleihel M, Isanu V. Anti-herpes simplex virus effect of an aqueous extract of propolis. The Israel Medical Association Journal 2002; 4(11 Suppl):923–927.
4Siheri W, Alenezi S, Tusiimire J, Watson DG. The chemical and biological properties of propolis. Bee Products – Chemical and Biological Properties 2017; 137–178. doi:10.1007/978–3–319–59689–1_7
5Liu Y, McKeever LC, Malik NS. Assessment of the antimicrobial activity of olive leaf extract against foodborne bacterial pathogens. Front Microbiol. 2017; 8:113. doi:10.3389/fmicb.2017.00113
6Markin D, Duek L, Berdicevsky I. In vitro antimicrobial activity of olive leaves. Mycoses 2003; 46(3–4):132–136.
7Sudjana AN, D’Orazio C, Ryan V, et al. Antimicrobial activity of commercial Olea europaea (olive) leaf extract. Int J Antimicrob Agents 2009; 33(5):461–463
8Ma SC, He ZD, Deng XL, But PP, Ooi VE, Xu HX, Lee SH, Lee SF. In vitro evaluation of secoiridoid glucosides from the fruits of Ligustrum lucidum as antiviral agents. Chem Pharm Bull (Tokyo) 2001; 49(11):1471–1473.
9Omar SH. Oleuropein in olive and its pharmacological effects. Sci Pharm. 2010; 78(2):133–154. doi:10.3797/scipharm.0912–18
10Khan Y, et al. Olea europaea: a phyto-pharmacological review. Pharmacognosy Reviews 1.1 (2007): 114–118..
11Pereira EM, Machado Tde B, Leal IC, et al. Tabebuia avellanedae naphthoquinones: activity against methicillin-resistant staphylococcal strains, cytotoxic activity and in vivo dermal irritability analysis. Ann Clin Microbiol Antimicrob. 2006;5:5. Published 2006 Mar 22. doi:10.1186/1476–0711–5–5
12Neto, José Antônio Ribeiro, et al. «Using the plants of Brazilian Cerrado for wound healing: From traditional use to scientific approach.» Journal of Ethnopharmacology (2020): 112547.