Rīga +22°C 
- Zema
- Vidējas
Iemīlēties limončello
Solvita ir juriste, vairākus gadus strādājusi un dzīvojusi ārzemēs. «Savā 30. dzimšanas dienā aizbraucu uz Venēciju un iemīlējos Itālijā. Dzīvojot Luksemburgā, iemācījos arī itāļu valodu un esmu daudz ceļojusi pa Itāliju.
Viens no spilgtākajiem ceļojumiem bija uz Neapoli pie draugiem – amerikāņu un britu pāra. Kādu dienu aizbraucām uz Kapri, izstaigājām salu un, kāpjot lejā no kalna, meklējām vietu, kur paēst. Starp šaurajām ieliņām atradām nelielu mājas restorānu – tas faktiski atradās saimnieka dārzā. Sēdējām zem citronkoka, ēdiens bija ārkārtīgi garšīgs un vakars – brīnišķīgs.
Visbeidzot saimnieks kā daidžestīvu atnesa paša gatavotu limončello. Parasti man saldi dzērieni negaršo, bet šis bija izcils. Pajautāju, vai var nopirkt līdzi. Viņš paņēma tukšu minerālūdens pudeli, ielēja savu limončello un pārdeva man par 15 eiro. Luksemburgā tas ilgi stāvēja saldētavā, līdz mēs ar draugiem to lēnām izdzērām. Pēc tam sapratu – nevarēšu katru reizi braukt uz Kapri pēc jaunas pudeles. Mēģināju dažādus veikalā nopērkamos, bet neviens negaršoja tik labi – tie vairāk vai mazāk garšo sintētiski vai arī var ļoti just alkoholu. Tad nolēmu – jātaisa pašai. Protams, man nekad nav sanācis tik labs kā Kapri, bet es teiktu, ka manējais ir otrais labākais, ko esmu garšojusi,» Solvita nosmej.
Limončello oficiālā recepte
«Receptes proporcijās mēdz atšķirties, taču šī ir no Dženaro Kontaldo (Gennaro Contaldo) grāmatas Gennaro’s limoni, ko, atceroties mūsu braucienu uz Kapri, man uzdāvināja mana britu draudzene Penija, pie kuras ciemojos Neapolē.»
- No šāda daudzuma sanāks aptuveni 1,25 litri dzēriena
Itāļi limončello gatavo nevis no degvīna, bet pārtikas spirta, jo spirts labāk izvelk miziņu aromātu un garšu. Šī iemesla dēļ Solvitai, braucot mājās no Itālijas, vienmēr koferī ir pudele spirta. Savukārt bioloģiski audzētos citronus viņa parasti pasūta vietnē https://www.crowdfarming.com. Viņa gan izmanto vairāk citronu, nekā norādīts receptē, jo uzskata, ka aromāta un garšas nevar būt par daudz.
Pagatavošana
1. Vajadzēs: citronus, spirtu, cukuru un ūdeni.
2. Citronus nomazgā, nosusina un ar speciālo dārzeņu mizojamo nazīti uzmanīgi nomizo tā, lai nepaķer klāt mizas baltumu. Tad miziņas liek lielā, aizvākojamā traukā un pārlej ar spirtu. Noliek vēsā, tumšā vietā vismaz uz nedēļu. Solvita saka – ir gadījies arī tā, ka tas nostāvējis trīs mēnešus, kad nav bijis laika tālākam procesam. Galvenais – nenokāst šķidrumu par ātru.
3. Kad spirts savilcies ar citrona miziņām, šķidrumu nokāš. Solvita šim procesam vienmēr izmanto īpašu sietiņu – no bērnības, tādēļ arī tas ir tik īpašs.
4. Jārēķinās, ka iegūtā šķidruma vienmēr būs mazāk nekā ielietā spirta daudzuma.
5. Sajaucot karstu ūdeni ar cukuru, uzvāra cukura sīrupu.
6. Kad cukura sīrups atdzisis, to kārtīgi sajauc ar iegūto citrona miziņu alkoholu un pilda pudelēs. Oficiālajā receptē teikts, ka tam tumšā vietā ļauj savilkties vismaz 10 dienas, bet Solvita ļauj tam nostāvēties pat gadu – tad tas ir ļoti aromātisks, zīdains un alkoholu gandrīz nevar just.
Pēc līdzīga principa var arī gatavot liķieri no apelsīnu miziņām.
Limončello vislabāk garšo ledusauksts.
Lai arī šo citronu liķieri nereti pasniedz kā daidžestīvu pēc ēdiena, no tā var pagatavot arī lielisku spritzu, pēc garšas pievienojot proseko, gāzētu minerālūdeni un ledu.
