Kas jāzina par bišu glābšanu

Albertam Einšteinam piedēvē teicienu: ja bites pazustu no Zemes, tad cilvēcei būtu atlicis dzīvot ne ilgāk par četriem gadiem. Ļoti iespējams, izcilais zinātnieks tā nemaz nav teicis un šis ir mīts, kuru labprāt uztur biškopji un vides aktīvisti. Taču bišu nozīme cilvēku dzīvē un  dabas procesos gan nav noliedzama, un šobrīd bites ir apdraudētas.

Bez bitēm nāksies sašaurināt savu ēdienkarti
Bites sastopamas visās klimata joslās līdz pat polārajam lokam. No pasaulē sastopamajiem
tūkstošiem bišu sugu, absolūtais vairākums ir dažādas savvaļas bites. Tieši par to skaita samazināšanos vai pat sugu izzušanu šobrīd ir noraizējušies zinātnieki un nu jau arī citu jomu pārstāvji. Arī Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis  norāda, ka no cilvēku darbības vairāk cieš tieši savvaļas bites, un pēdējā laikā biedrība pievērš tām pastiprinātu uzmanību. Savukārt medusbites ir komerciāli kukaiņi, un, ja arī kāda bišu saime aiziet bojā, piemēram, nepārziemo, tad biškopis parūpēsies par savas dravas atjaunošanu.

Citi lasa

Estere Jansone

Slavenības

«Tādu necieņu pret bērniem nebijām pieredzējuši». Madaru Raabi sarūgtina notikušais koncertā

Slavenības

Jau sauc par Kārumiņu? Aivis Ceriņš devies ceļojumā ar daiļu ietekmeli

Inita Dilāne

Horoskopi

Horoskops 18. – 24. aprīlis. Kā tevi ietekmēs astroloģiskā pāreja, kas ir reizi 14 gados?

Tādu augu, kuru apputeksnēšana pilnībā atkarīga no kukaiņiem, ir salīdzinoši nedaudz. Tāpēc apgalvojums, ka bišu izmiršana apdraud cilvēces pastāvēšanu, visticamāk, ir pārspīlēts. Tomēr bites un citi apputeksnētāji lielākā vai mazākā mērā iesaistīti aptuveni 75 % kultūraugu apputeksnēšanā. ANO dokumentos minēts, ka bišu populācijas  samazināšanās ietekmētu 87 vadošo augu sugu ražību.

Bez apputeksnēšanas mēs netiktu pie tādiem ikdienā pierastiem produktiem kā āboli, kafija, mandeles, mellenes un citas ogas. Tādējādi, samazinoties bišu skaitam, mums var nākties sašaurināt savu ēdienkarti.

Kas apdraud bites?
Kā galvenais apdraudējums bitēm un to daudzveidībai tiek minēti pesticīdi un citi ar intensīvu lauksaimniecību saistīti faktori. Ir vienkārši saprast, ka lauku miglošana ar bitēm indīgām  vielām (ne tikai insekticīdiem, bet arī fungicīdiem un herbicīdiem) tieši ietekmē kukaiņus, kas trāpās ceļā. Taču runa nav tikai par to.

Ir daudzas bišu sugas, kas specializējušās konkrētu augu apputeksnēšanā to ziedēšanas laikā, turklāt atšķirībā no medusbitēm tās nemēdz veikt lielus attālumus, lai atrastu sev  barību. Lielas platības, kurās tiek audzēta viena konkrētajām bitēm neinteresējoša kultūra, samazina to iespējas atrast sev piemērotu dzīvesvietu un barību un līdz ar to attiecīgajā  teritorijā bišu daudzveidība sarūk. Savukārt tām bitēm, kuras nav tik izvēlīgas un pārtiek no dažādiem augiem, monokultūru lauksaimniecība nenodrošina uztura daudzveidību, un bišu veselībai tas nenāk par labu.

Arī globālajai sasilšanai un klimata izmaiņām ir nelabvēlīga ietekme uz bišu populāciju.

Laikapstākļu maiņas noved pie tā, ka augi zied agrāk vai vēlāk nekā līdz šim, un tas nesakrīt ar bišu aktivitātes laiku, kas ir salīdzinoši īss. Tas negatīvi ietekmē gan augus, gan kukaiņus.

Tāpat bites cieš gan no slimībām, gan no kaitēkļiem, daži no tiem ieceļojuši no citām pasaules daļām.

Būtiski, ka bišu skaita samazināšanās rada domino efektu: tiek apdraudētas daudzas augu sugas, arī tādas, bez kurām savu ikdienu mums grūti iedomāties. Cieš arī dzīvnieki – tās sugas, kuras pārtiek no augiem, kas palikuši bez apputeksnētājiem, kā arī sugas pa barības ķēdi augšup. Tādējādi bišu populācijas sarukšanai, nerunājot par izzušanu, būtu tālejošas sekas. Tāpēc arī nepieciešami globāli, kompleksi risinājumi, kas ilgtspējīgi līdzsvarotu nepieciešamību saražot pārtiku un rūpēties par dabas aizsardzību visplašākajā iespējamā veidā.

Reaģējot uz kritisko situāciju, lauksaimnieki un zinātnieki pasaulē meklē iespējas, kas mazinātu apputeksnētāju trūkuma sekas. Piemēram, lielāko daļu augu ir iespējams apputeksnēt arī mākslīgi, tomēr tas prasa milzīgu darbu un līdzekļus. Savukārt Japānā,  Izraēlā un citviet pasaulē zinātnieki strādā pie dronveida robotbitēm, kas apputeksnētu  augus. Vēl pāragri spriest, vai šīs dārgās inovācijas spēs aizstāt bites vismaz tādā līmenī, lai neciestu cilvēku ēšanas paradumi, kur nu vēl dabas daudzveidība. Turklāt šie risinājumi  cīnās ar sekām, nevis novērš galveno problēmu. Pat ja cilvēcei izdosies atrisināt problēmu ar augu apputeksnēšanu, novēršot uztura daudzveidības un dzīves kvalitātes  pasliktināšanos, tad

bišu skaita samazināšanās, sugu izzušana ietekmēs visas pasaules ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, kas, iespējams, ir vēl būtiskāk. Mēs visi esam viens.

Kāda ir situācija Latvijā?

Bišu situācija atšķiras dažādās valstīs un pasaules daļās. Sarežģīta ir bišu situācija gan ASV un Brazīlijā, gan citās valstīs ar īpaši intensīvu lauksaimniecību. Biškopis Juris Šteiselis gan norāda, ka ar bitēm saistītā problemātika, tāpat kā reljefs, klimats, lauksaimniecības  struktūra, katrā valstī ir atšķirīga, tāpēc salīdzināt situāciju dažādās valstīs ir diezgan grūti. Eiropas Savienības un Latvijas likumdošana jau šobrīd paredz dažādus pasākumus bišu aizsardzībai.

Cita starpā jau 2018. gadā tika aizliegta bīstamo pesticīdu – neonikotinoīdu – izmantošana, kamēr daudzviet pasaulē tie joprojām atļauti.

Tomēr konkrēto pesticīdu lietošanas aizliegums (starp citu, Latvija balsoja pret to) diemžēl bieži vien liek nevis izvēlēties videi draudzīgākas metodes, bet mudina ķerties pie citu, iespējams, tikpat kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu izstrādes. Tiek lēsts, ka Latvijā ir ap 300 bišu sugu. 2021. gada  pētījumā Vidzemē un Zemgalē novērota 151 bišu suga, konstatējot arī sešas iepriekš Latvijā nenovērotas sugas. Secināts, ka ābeļdārzos bišu sugu daudzveidība ir lielāka nekā zālājos. uris Šteiselis atzīmē, ka pētījumi par savvaļas bišu izplatību kopš Latvijas neatkarības  atjaunošanas nebija veikti, tāpēc mums nav datu par to, kāda ir bišu izplatības dinamika.

No medusbitēm Latvijā sastopama Rietumeiropas tumšā medusbite Apis mellifera. Medusbišu saimju skaits pēdējos gados svārstās ap 100 tūkstošiem. Arī Latvijas biškopji uztraucas par pesticīdu, slimību un parazītu nelabvēlīgo ietekmi uz bitēm.

Eksperts uzsver, ka daudzi zemnieki strādā atbildīgi un izprot biškopju nostāju. Tomēr ne vienmēr ir iespējams ievērot visus miglošanas nosacījumus kaut vai laikapstākļu dēļ.

Diemžēl Latvijā nav valsts institūcijas, kas viennozīmīgi iestātos par bišu interesēm. Atšķirībā no gadījuma, kad kaitējumu nodarījis lācis, mehānisms, kādā izvērtēt lauku miglošanas  iespējamās sekas uz medusbitēm (nerunājot par savvaļas bitēm), ja ir aizdomas par  pārkāpumu, faktiski nedarbojas.

Tādējādi Latvijā bišu aizsardzības jomā vēl ir vieta izaugsmei. Par vietējo sugu  daudzveidības saglabāšanu mēs visi kopā – valstiskā un individuālā līmenī – varam rūpēties ar vēl lielāku atbildības sajūtu. Jācer, ka reiz spēsim nepretstatīt dažādas intereses un sapratīsim, ka bišu aizsardzība nav tikai atsevišķas cilvēku grupas untums, bet svarīgs visas cilvēces pienākums.

Ko var darīt katrs no mums?
Tieši tāpēc, ka bišu populācijas situācija Latvijā nav kritiska, ir jāparūpējas, lai tā arī paliktu.
Lūk, vienkāršas idejas, ko bišu labā var darīt katrs no mums.

1. Atbalstīsim tuvākajā apkārtnē darbojošos biškopjus, iegādājoties medu un citus plašā klāstā pieejamos bišu produktus. Ja nu tomēr ir vēlme kļūt par bitenieku, tad šobrīd to var arī pilsētnieki, jo dravu iespējams izveidot arī uz ēkas jumta.
2. Tāpat bitēm draudzīgs lēmums būs augļus un dārzeņus iegādāties no zemniekiem, kas saimniekošanā izmanto dabai, tostarp bitēm, draudzīgas metodes.
3. Protams, apsveicama arī pilsoniska aktivitāte, aicinot politiķus pieņemt videi labvēlīgus lēmumus. Dažkārt gan tie būs pretēji zemnieku viedoklim un, iespējams, arī mūsu kā patērētāju maciņam.
4. Laukos atstāsim ziedošās pļavas ilgāk nenopļautas, bet starp intensīvi apstrādātiem laukiem – joslu, kas netiek apstrādāta. Arī dārza līdzenajā, skaisti nopļautajā mauriņā ļausim ziedēt gabaliņam pļavas – lai aug viss, kas tur dabiski augtu.
5. Stādīsim ziedošus kokus un dārzā sēsim puķes, kas pievilinās dažādas bites un tauriņus. Jo raibāk un smaržīgāk, jo labāk! Tādējādi dārzu apciemos vairāk dažādu apputeksnētāju. Viņi priecāsies gan par lavandām, cinnijām un raudeni, gan par asterēm, flokšiem un saulespuķēm (kas šogad Latvijā zied ne tikai bišu dēļ!), gan par citiem mūsu dārzos ierastiem augiem. Tā mēs savā dārzā varēsim priecāties gan par ziedu krāsām un smaržu, gan par dažādajiem lidoņiem.
6. Atšķirībā no medusbitēm daudzas savvaļas bites ir vientuļnieces un dzīvo pa vienai vai nelielākās saimēs, piemēram, kamenes. Atrast piemērotu dzīvesvietu tām kļūst arvien grūtāk. Internetā iespējams atrast paraugus, kā vienkārši izveidot bišu viesnīcu.
7. Tāpat iespējams atrast pamācības, kā izveidot vienkāršas kukaiņu dzirdinātavas, kas īpaši noder šogad, kad mums paveicies ar karstu vasaru.
8. Sadarbības projektā Bišu draugs iecerēts izglītot sabiedrību par bišu un citu apputeksnētāju daudzveidību un nozīmi. Atklāta arī pirmā Bišu vēstniecība, kur ar kukaiņu dzīvi interesenti varēs iepazīties gan klātienē, gan attālināti. Vairāk informācijas par iniciatīvu: www.bisudraugs.eu

Konsultēja JURIS ŠTEISELIS, Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs

Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.