Rīga +18°C 
Atbild INESE FIŠERE, ķirurģe proktoloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, medicīnas centrā Fortemed, Baltijas Ķirurģijas centrā un Ogres Veselības centrā.
«Maija, velobraukšana var provocēt hemoroīdu palielināšanos, asiņošanu un izraisīt akūtu slimības uzliesmojumu. Ja mezgls ir iekaisis, atsākt braukt ar riteni drīkst tikai tad, kad iekaisuma simptomi pilnībā izzuduši. No velobraukšanas nav jāatsakās, tikai jāievēro dažas nianses.
Lai netiktu saspiesti mazā iegurņa asinsvadi, būtu nepieciešams platāks sēdeklis ar atbalstu uz sēžas kauliem, nevis uz starpeni, vai ergonomiskais sēdeklis ar izgriezumu, kas pilnībā noņem spiedienu no anālās zonas, vai arī gela pārvalki, sēdekļi un bikses.
Ilgstoša sēdēšana uz cietas virsmas, darbojoties kāju muskuļiem, palielina arteriālo pieplūdi mazā iegurņa zonā, taču traucē venozo asiņu atteci, un asinis sastrēgst hemoroidālajos pinumos. To var risināt, ik pēc 15–20 minūtēm pieceļoties kājās uz pedāļiem, lai uz pāris minūtēm atjaunotu normālu asinsriti.
Nedaudz piecelties kājās ieteicams, arī braucot pa saknēm vai bedrēm, lai amortizētu triecienus uz starpeni.
Kustības un svīšana brauciena laikā rada berzi, kas kairina ādu ap anālo atveri un var traumēt hemoroīdu mezglus. Mazināt triecienus un ādas kairinājumu var speciālie šorti.
Pēc brauciena iespējami drīzāk jānovelk sasvīdušās velodrēbes un jāapmazgājas remdenā ūdenī, lai nepieļautu baktēriju vairošanos un iekaisumu.»
