Rīga +18°C 
Skaidro: Dr. med. Gunta Stūre
- Infektoloģe un hapatoloģe Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs.
- Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras docētāja.
- Pacientus pieņem arī Jūrmalas slimnīcā un Cēsu klīnikā.
Kāpēc par HIV dzird tik maz?
Cilvēki, kuriem ir šī infekcija, parasti neiet un nestāsta citiem par savu diagnozi – ne kolēģiem, ne draugiem, dažkārt pat neinformē ģimeni. Šī nav tēma, kuru brīvi pārspriež pie alus pudeles ar čomiem vai pie kafijas tases ar draudzenēm. Drīzāk tā ir ļoti neērta un patiesībā arī smaga tēma, inficēšanās fakts pašiem HIV skartajiem rada ne tikai šoku, bet arī lielāku vai mazāku kauna un vainas izjūtu, bailes no nosodījuma un atraidījuma. Rezultātā HIV diagnoze aizvien ir milzīgs stigmatizēts tabu – sabiedrība neko negrib dzirdēt un pamatā neko arī nezina par to, un tāpēc daudzi domā, ka Latvijā šīs slimības nav. Līdz ar to vairākums neveic regulārus HIV testus un neapzinās, ka tas var skart ikvienu seksuāli aktīvu cilvēku neatkarīgi no sociālā stāvokļa, vecuma un dzimuma, dzīvesvietas.
HIV terapija – tas ir valsis mūža garumā, proti, medikamenti jālieto katru dienu bez izņēmuma.
Mūsu sabiedrība aizvien atrodas aplamu stereotipu varā, ka HIV ir narkotiku lietotāju, homoseksuāli orientētu vīriešu un seksuālos pakalpojumus sniedzošu sieviešu slimība. Taču tas jau sen tā nav – infekcija Latvijā ļoti lielā mērā izplatās heteroseksuālās attiecībās dažādās vecumā grupās un var skart ikvienu.
Reālā aina nebūt nav iepriecinoša
No vienas puses, mēs it kā varam priecāties, ka jaunatklāto HIV gadījumu skaita ziņā Latvija šobrīd Eiropas Savienības (ES) mērogā ieņem septīto pozīciju salīdzinājumā ar pirmo vai trešo vietu vēl pirms dažiem gadiem. Bet, no otras puses, tas diemžēl vēl neliecina, ka situācija mūsu valstī ir uzlabojusies: Latvijā saslimstība ar HIV aizvien ir 9,6–10 procenti no katriem 100 000 iedzīvotājiem. Citās valstīs šie rādītāji arī ir pasliktinājušies, bet – tajā skaitā labākas diagnostikas rezultātā.
