Rīga +19°C 
Eremūru ziedi neapšaubāmi ir dekoratīvāki par deviņvīru spēku, jo dārzā vēlamies skaistumu. Nevainojamu un iespaidīgu. Taču vienā pozīcijā – audzēšanā – eremūrs zaudē, jo ir visai cimperlīgs. Kā nu ne – tas nāk no klimata, kur augšanai nepieciešamo mitrumu saņem pavasarī, bet sausas vasaras ļauj saknenim saglabāties līdz nākamajam gadam. Taču Latvijā vasarās līst.
Savukārt eremūru dzimtenē – Vidusāzijas kalnainajos apgabalos un pustuksnešos, ap Vidusjūru, Altajā, Piekaspijas ziemeļos, Ukrainas dienvidos, Krimā un Himalajos – ir sausas, karstas vasaras un vēsas ziemas bez atkušņiem.
Mūsu apstākļi ir biedējoši daudziem augiem, kuri pie mums ienākuši no dienvidu zemēm un kalnainiem apgabaliem.
Smilšaino augšņu īpašniekiem varētu teikt – tas ir augs, kas derēs tieši jums, jo smiltīs mitrums ātri aizdrenēsies un saknenis atkal būs sausumā. Latvijas apstākļos stādot, vispirms norok augsnes virskārtu apmēram 15 centimetru dziļumā.
Ja augsne ir mālaināka, drenāžai noder grants kārta, un arī zem katra eremūra zirnekļa jāpaber neliela kurmja rakuma grants kaudzīte, kur tam balstīties. Ne pārāk biezā kārtā – līdzīgi kā peonijām, pietiks, ja pumpuri būs aptuveni 5 centimetrus zem zemes.
Eremūra pazemes dzīve
Saknenis gandrīz visām aptuveni 60 eremūru sugām ir līdzīgs. Lai nemulsina vārds aptuveni, jo daži botāniķi eremūrus iedalījuši četrās ģintīs, no kurām skaistākās un dārzos audzētās ir Heningia un arī vairākas īsto eremūru (Eremurus) sugas, bet Ammolirion var interesēt tikai fanātiskus kolekcionārus.
Centrā eremūru saknenim ir augšanas pumpurs, no kura uz visām pusēm stiepjas uzbiezinātas piesaknes, kas atgādina astoņkāji, bet no tām savukārt aktīvās augšanas periodā attīstās sīkas barojošās piesaknītes.
Eremūrus var pavairot ar sēklām, tomēr gaidīšanas periods ir visai garš – 4–7 gadi atkarībā no sugas.
Taču eremūrs var vairoties arī veģetatīvi – tad nākamajā gadā daloties jau veidojas divi augšanas pumpuri. Pēc gadiem 7–9 to sakneņi atgādina samudžinātu stādu kamolu.
Labākais dalīšanas laiks ir pēc gadiem četriem pieciem.
Princips jau ir viens – ja sīpolpuķes ligzdiņa vai ziemciešu cers ir blīvi pieaudzis, tad arī ir pienācis laiks dalīšanai.
Angļu dārzkopības literatūrā rakstīts, ka peoniju dalīšana ir māksla, bet, sadalot eremūru, mākslai jāpievieno spēks, jo sakneņus jāmēģina atdalīt, maigi kustinot, lai nenolauztu krustu šķērsu augošās piesaknes, kas veido blīvu kamolu. Piedevām eremūra kājas ir visai trauslas.
Šeit, tāpat kā peonijām, der atstāt kādu dienu sakneni pavīst un tikai tad ķerties pie dalīšanas. Ja kāda kāja nolūst, būtu vēlams lūzuma vietu apputināt ar kokogles pulveri, lai nesākas puve, kas ir sakneņa beigu sākums. Zemē augošam eremūram šo kaitējumu var nodarīt kurmis un arī čakla ravētāja, kaplējot dziļi un tuvu saknenim.
Ņem vērā!
- Stādot lielus augus, vajag ieplānot atbilstošu platību, lai vēlāk kaimiņi nav jārok ārā, jo dižstāds aug arvien lielāks un aizņems daudz vietas.
- Stādiem vai sīpoliem jābūt vienāda lieluma, lai veidotu saskanīgu ansambli.
- Jāpērk veselīgi stādi – vai tie ir sīpoli, vai sakneņi.
Šķirnes, ko izvēlēties
- Himalaju eremūrs (E. himalaicus). Koši baltiem ziediem klātā ziedvārpa var sasniegt divus un vairāk metru. Labi aug un vairojas. Kā jau nosaukums rāda, aug Himalajos, Tjanšanā un to tuvējās kalnu grēdās.
- Milzu eremūrs (E. robustus). Rozīgie ziedi sakārtoti milzīgā vārpā, kas var sasniegt 3 metrus. Lēnaudzīga, taču vērts audzēt varēnā garuma dēļ.
- Pienziedu eremūrs (E. lactiflora). Baltie, palielie ziediņi sakārtoti kuplā ziedvārpā, kura izaug nedaudz virs metra.
- Cekulainais eremūrs (E. cristatus). Brūni ziediņi sakārtoti smalkā vārpā, kas var sasniegt metru. Agrs ziedētājs.
- Rēgeļa eremūrs (E. regelii). Ļoti līdzīgs E. cristatus, brūni ziediņi sakārtoti kuplā vārpā, augstumā līdz metram.
- Šaurlapu eremūrs (E. stenophyllus). Koši dzeltena, cilindriska ziedvārpa pieder šaurlapu eremūram. Sasniedz pusotra metra garumu. Zied vēlāk par pārējām sugām. Diez vai augtu pie mums dārzā, bet ir viens no vecākajiem plaši audzētajiem dārza hibrīdiem.
- Starpsugu hibrīds (E. himrob). Gadu gaitā ir pierādījies, ka vislabāk vairojas un spēcīgi aug starpsugu krustojumi.
