Kad nieres padodas. Ko mainīs pirmais Nieru slimnieku reģistrs Latvijā?

Skaidro Dr. med. Kārlis Rācenis 

• Nefrologs, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsārsts.
• Pilotprojekta ekspertu grupas vadītājs.
• Rīgas Stradiņa universitātes docents.

Dārgās nierītes

Projektam ir garš un sarežģīts nosaukums – Hroniskas nieru aizstājterapijas efektivitātes uzlabošana Latvijā: kvalitātes un izmaksu modelis kā ārstēšanas un finansiālas ietekmes rīks, izmantojot Latvijas Nieru slimnieku reģistru. Bet vispirms  par to, kāpēc mūsu nierītes ir tik liels dārgums un kas var novest pie vajadzības pēc aizstājterapijas…

Viens no brīdinājuma signāliem, ka ar nierēm kaut kas nav kārtībā, ir pēkšņa asinsspiediena paaugstināšanās.

Nieres tiek sabojātas klusi, nereti tās par sevi liek manīt vien tad, kad jau grūti palīdzēt. Lielu kaitējumu nierēm nodara ilgstoša un nekontrolēta pretsāpju medikamentu lietošana. Pie hroniskām nieru kaitēm noved arī nepietiekami ārstēts cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, glomerulonefrīts – imunoloģiskas izcelsmes nieru iekaisums, arī tādas iedzimtas slimības kā nieru policistoze un urīnceļu anomālijas, kas rada nieru darbības traucējumu. Šīs kaites, laikus nenoķertas un neārstētas, var strauji ietekmēt nieru funkciju un novest pat pie pilnīgas nestrādāšanas. Pirms pusgadsimta tas nozīmēja pacienta nāvi, jo nieru funkcija nav tikai urīna veidošana, bet arī vielmaiņas galaproduktu izvadīšana, nieres ražo eritropoetīnu, kas nodrošina asinsradi, kalcija un fosfora vielmaiņas traucējumu regulēšanu un D vitamīna aktivāciju… Mūsdienās lielu daļu no šīm funkcijām spējam aizstāt ar medikamentiem, savukārt vielmaiņas galaproduktu un šķidrumu izvadi var nodrošināt tikai nieru aizstājterapija. To tad arī plānots uzlabot!