Rīga +16°C 
Svētki pilsētās
Valmierā no 23. līdz 26. jūlijam svinēs pilsētas 743. dzimšanas dienu. Galvenā svētku norises vieta būs Vienības laukums, bet dažādas tradicionālas un neparastas aktivitātes notiks arī daudzās citās pilsētas vietās. Būs svētku gājiens, sporta sacensības, sarunas un diskusijas, izstādes. Muzicēs Katrīna Dimanta un «Zeltrači», «Citi zēni», Valmieras teātra aktieru «Tarakānu ansamblis», Ivo Fomins, Fiņķis un «Bujāns».
Gulbenē svētkus svinēs no 23. līdz 25. jūlijam. Piektdien būs aktiera Armanda Kaušeļa koncertuzvedums «Kāda laimīga sagadīšanās» kopā ar grupu «Aģenti», uzstāsies Edvards Strazdiņš un Žoržs Siksna. Sestdien pilsētas laukumā koncertēs Lauris Reiniks, grupas «Oranžās brīvdienas» un «Dziļi violets», kā arī būs reģionālais uzvedums «Gaismas gulbji».
Kuldīgā 24. un 25. jūlijā norisināsies Kuldīgas vecpilsētas svētki. Piektdien uzstāsies «Dagamba», Linda Leen, Rihards Zaļupe, Olga Rajecka, būs klasiskās un tautas mūzikas koncerti, stāvizrādes un dejas. Sestdien muzicēs «Tautumeitas», rolands če, Marija Bērziņa, Mārtiņš Egliens un citi, kā arī darbosies tirdziņi un notiks ekskursijas pa vecpilsētu.
Ērgļos svētku devīze šogad ir «Ērgļi uz viļņa!», un tie turpināsies no 24. līdz 26. jūlijam. Būs sporta spēles, izrādes, zaļumballes un plaša muzikālā programma, kuras centrālais notikums gaidāms piektdien, kad estrādē uzstāsies grupa «Labvēlīgais tips».
Saulkrastos novada svētkus svinēs 25. un 26. jūlijā. To kulminācijā – koncerts Saulkrastu brīvdabas estrādē, kur muzicēs grupa «Sudden Lights» un hiphopa mūziķis Gustavo. Vakara ballītē uzstāsies dziedātājs Justs.
Sabilē 24. un 25. jūlijā notiks ikgadējie Vīna svētki – koncerti, izrādes, radošās darbnīcas, izstādes, sportiskas aktivitātes, teatralizēts gājiens, ugunsskulptūra un vīna degustācijas.
Jaunjelgavā pilsētas svētki turpināsies no 24. līdz 26. jūlijam. Piektdien būs laulāto pāru salidojums, uzstāsies Jānis Moisejs un Atvara. Sestdien paredzētas dažādas aktivitātes Vecpilsētas parkā un vakarā noslēguma koncerts Liepu parka estrādē, kur dziedās Aija Andrejeva un grupa «Singapūras satīns», kam sekos balle kopā ar grupu «Tranzīts». Svētdien baznīcā dziedās Shipsea un Una Daniela.
Priekulē 24. un 25. jūlijā norisināsies tradicionālie Ikara svētki, kuru vadmotīvs šogad ir «No Ikara spārniem līdz kantri ritmiem». Sestdien visu dienu būs plaša svētku programma. Muzicēs Mārtiņš Kanters, Mārtiņš Jātnieks un «The Farmers», grupas «Baltic Ramblers» un «Dakota», zaļumballē spēlēs «Ceļojums». Priekules lidlaukā būs aviošovs un varēs apskatīt ekskluzīvus auto.
Imantdienas Cēsīs
25. jūlija vakarā Cēsu pils parka estrādē gaidāms vērienīgs koncerts par godu Imantdienu 50 gadu jubilejai un Imanta Kalniņa 85. dzimšanas dienai.
Muzicēs Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā, ģitārists Aivars Gudrais, dziedās Olga Rajecka, Uģis Roze, muzikālā apvienība «Raxtu Raxti», projekts «Tev tuvumā» (Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Artūrs Skrastiņš, Aleksandra Špicberga u. c.), grupa «Autobuss debesīs» un leģendārais «Menuets». Paredzēta arī sadziedāšanās ar publiku.
Rojas kino brīvdienas
23.–25. jūlijā Rojā turpināsies brīvdabas kino seansi, izstādes un koncerti. Pludmalē uz milzīga ekrāna varēs skatīties jaunākās latviešu filmas («Tīklā. TTT leģendas dzimšana», «Mildas istaba», «Perfektie», «Nospiedumi» u. c.), kā arī dokumentālās filmas un bērnu animācijas filmu ciklu «Burbuļrāma». Uzstāsies pianists Andrejs Osokins, aktieris Gundars Āboliņš, grupa «JUUK», kā arī būs skatāmas Jāņa Streiča, Gļeba Panteļejeva un Aijas Bley izstādes.
Kinofestivāls «Dieva suns viduslaiku dievnamā»
25. jūlijā stundu pirms pusnakts Liepupes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisināsies kinofestivāls, kura radošais vadītājs ir režisors Ivars Zviedris.
Tiks izrādīta Oskaram nominētā režisoru Raita un Laura Ābeļu šausmu komēdija «Dieva suns», kas tapusi, iedvesmojoties no 17. gadsimta Livonijas vilkaču prāvām. Pēc tam gaidāmas diskusijas ar režisoriem un vēsturniekiem par vilkaču fenomenu un raganu prāvām, arhīva kino «Liepupe», Ivara Zviedra filma «Esi uzticīgs līdz nāvei» un saullēkta sarunas.
Kultūras pieturzīmes
Filma «Ielūgums» – vērtē žurnāliste Lauma Lūse-Kreicberga
Tik skaļi kā filmā «Ielūgums» kinoteātrī sen nebiju smējusies! Un tik lielu klusumu zālē filmas beigās arī sen nebiju pieredzējusi… Humors ir brīnišķīgs! Un tāda smeldze…
Dāmas, ejiet kopā ar savu vīrieti, ar kuru gadiem ilgi kopā esat dzīvojušas zem viena jumta, un piešķiliet savai kopdzīvei dzirksti!
Filma ne tikai palaidīs aumaļām smieklu velniņu, bet tā ir arī laba viela pārdomām par to, ko pāris dara kopā.
Fantastiska četru aktieru spēle! Penelopes Krusas un Olīvijas Vaildas (viņa arī filmas režisore!) vārdi komentārus neprasa, bet arī puišus pazīsiet – Sets Rogens savā komiķa komforta zonā peld kā zivs labi pazīstamos ūdeņos, savukārt Edvards Nortons te atklājas povisam neierastā ampluā. Manuprāt, filmas «Ielūgums» apmeklējums varētu būt brīnišķīga ideja, ko darīt lietainā vasaras dienā.
Klāra Leslija Hola. «Sašķeltā zeme» – vērtē žurnāliste Lauma Lūse-Kreicberga
Pirmajā brīdī šķiet, ka notikumi romānā ir paredzami, jo pieteikumā netiek slēpts, ka Beta, Frenka sieva, satiks savu jaunības dienu mīlestību Gabrielu un sāksies kaislīgs mīlasstāsts. Taču jau pavisam drīz kļūst skaidrs, ka ir notikusi traģēdija un
kāds šajā aizliegtā augļa nobaudīšanas stāstā ir samaksājis ar savu dzīvību.
Kā vēlāk izrādās, tie ir tikai puzles gabaliņi no ļoti vērienīgas bildes, kas uzburta Anglijas laukos, un tie lielākie laukumi vēl tikai atklāsies. Mīlestība dažnedažādās tās izpausmēs cenšas izdzīvot starp noslēpumiem un zaudējumiem, taču nevienā brīdī tā neizgaist – mīlestība, šķiet, ir šā romāna atslēgas vārds. Notikumu pavērsieni brīžiem ir patiešām neparedzami, un beigas… Jā, es gribēju tieši tādas beigas!
«Pagātne Tagadnē». Imanta Lancmaņa jubilejas izstāde kultūrtelpā OLA – vērtē žurnāla IEVA galvenā redaktore Anna Peipiņa
Nākamnedēļ, 29. jūlijā, Imants Lancmanis svinēs savu 85. jubileju. Šķiet, nevienam nav jāskaidro, kāda ir viņa vieta Latvijas kultūrainavā – viņa mūža darbs, atjaunot un padarīt par pērli Rundāles pili, ir izdevies spoži. Taču paralēli tam vienmēr pastāvējis arī Lancmanis kā mākslinieks, un šī izstāde apvieno sevī gan retrospekciju, kas veidota no muzeju un privātajām kolekcijām, gan arī pavisam svaigus darbus.
Ko gan var pateikt par pasauli, kas attēlota Imanta Lancmaņa darbos – tikai to, ka
tajā vajag iegrimt līdz matu galiņiem un ļauties, un baudīt…
Jo tā ir pasaule ar savu tēlu sistēmu un drosmīgiem ceļojumiem pāri laikiem un vietām, kur iztēlei vispār nav nekādu robežu. Pasaule, kur līdzās pastāv gan dzīvība un nāve, gan ziedēšana un iznīcība, gan cilvēces gudrība un cilvēces neprāts, bet pāri visam – mūžīgais, bezgalīgais skaistums.
Jaunais, priecīgais Uzvaras parks – vērtē žurnāliste Aiva Kanepone
Pat neticami, kā Uzvaras parks pāris gadu laikā spējis pārvērsties par tik ļoti mūsdienīgu, interaktīvu, dzīvīgu pilsētas vietu – tādu kā Pārdaugavas Centrālparku. Jau iepriekšējās vasarās priecājos par lauku pļavām ar sarkano un balto āboliņu, pelašķiem un pīpenēm, par smilgām modernajās prēriju stila dobēs un īstām vilkvālēm dīķīšos. Viss tik brīnišķīgi dabisks un it kā nejaušs, lai gan skaidrs, ka stādīts lielā rūpībā un profesionalitātē. Un, protams, trasītes riteņbraucējiem un skeitotājiem, šūpoles, piknika galdiņi un soliņi, kur baudīt dzīvi ar skatu uz strūklaku. Pat grūti iedomāties, kā vēl nesen te visam pāri ēnu meta strīdīgais Uzvaras parka piemineklis.
Šogad parkam pievienojies tas, kā te trūka pilnai laimei, – viegls, spuldzītēm rotāts «Ezīša miglā» paviljons, kur iedzert saldējuma kokteili ar plūmju sulu un palasīt Ojāra Vācieša dzeju no kafejnīcas plauktiņa. Un otrs jaunums – Ūdens izziņas laukums ar Latvijas dolomīta un granīta laukakmeņiem, rūpīgi veidotiem kalniem, grāvjiem un dīķīšiem, rokas ūdens sūkņiem un dzirnaviņām, kur kopā ar bērniem var pētīt, kā veidojas dambji un ūdenskritumi.
