Rīga +23°C 
Atbildi sniedz Inta Kusiņa, dermatoloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un medicīnas centrā Medfix.
«Daina, saules nātrene ir diezgan rets fotodermatozes veids, biežāk sastopamas dažādas fotoalerģiskas reakcijas, un tāpēc ārsti parasti arī brīdina, ka, lietojot attiecīgus medikamentus, kuru klāsts ir diezgan plašs, jāizvairās no sauļošanās. Saules nātrene ir cita veida reakcija, kas parasti izpaužas no 20 līdz 40 gadu vecumam, bet retos gadījumos mēdz parādīties jau zīdaiņiem un cilvēkiem krietni gados. Tā mazliet biežāk sastopama sievietēm. Pastāv teorija, ka saulītes starojums, nokļūstot uz ādas, saistās ar kādu hromoforu, kas ir ādā vai asins serumā, tā ierosinot nātrenes reakciju. Kas ir hromofors? Tā ir viela, kas mainās starojuma ietekmē un šajā gadījumā pārveidojas par imunoloģiski aktīvu alergēnu.
Nātreni biežāk izraisa ultravioletais A vai B starojums, bet var veicināt arī redzamā gaisma.
Alerģiskajā procesā tiek iesaistītas tuklās šūnas, izdalās histamīns un parādās nātrenes simptomi – tūska, apsārtums, nieze un dedzināšana. Kad ultravioletā starojuma iedarbība uz ādas beidzas, šī reakcija mēdz diezgan ātri pāriet – ja vien nav ļoti smaga. Nātrene mēdz rasties pēkšņi – tāpat kā jūsu vīram – un, protams, var atkārtoties, taču, kāpēc tā veidojas, nav līdz galam izpētīts. Pētījumi liecina, ka retos gadījumos saules nātreni ierosina medikamenti. To skaitā medicīnas literatūrā ir minēts arī kāds konkrēts preparāts no statīnu grupas medikamentiem, antibiotikas un hormonālā kontracepcija. Iespējams, ka saules nātreni varētu veicināt arī dažādas blakusslimības, imūnsistēmas izmaiņas, kas samazina ādas toleranci pret ultravioleto starojumu.
Iesaku jūsu vīram doties uz konsultāciju pie alergologa, lai saules nātrenes diagnozi apstiprinātu. Zelta standarts tās diagnostikā ir fototestēšana, kad ādu apstaro ar dažādu viļņu garumu UV starojumu (UVA, UVB), pakāpeniski palielinot devu, un skatās, kurš starojums un kādās devās izraisa nātreni. Šādu izmeklējumu var veikt Stradiņa slimnīcas Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centrā.
Profilaksei ļoti svarīga ir aizsardzība pret sauli – jālieto saules aizsargkrēmi ar SPF 50 vai 100. Bet, tā kā aizsargfaktors neaizsargā no redzamās gaismas, ieteicams izmantot tieši minerālus saturošus saules krēmus, kas veido baltu kārtiņu uz ādas. Izejot saulē, jāvalkā ķermeni nosedzošs apģērbs un cepure.
Un – jāņem vērā, ka ultravioletais A starojums tiek cauri arī automašīnas stiklam un plānam apģērbam.
Parādoties nātrenes izsitumiem, lai nomierinātu ādu, var izmantot mitrus apliekamos, kas atšķirībā no kompreses ir tikai jānospiež. Kad tie kļūst silti, atkal saslapina. Var izmantot otrās paaudzes antihistamīnu medikamentus, bet nereti ar vienu tableti vien nepietiek un jādzer uzreiz četras. Ja nepalīdz, ārsts var izrakstīt bioloģiskos medikamentus vai nozīmēt tā dēvēto desensibilizāciju – procedūru, kad imūnās atbildes pārmērīgo reakciju uz ultravioleto starojumu mēģina mazināt, izmantojot aparatūru, kas paredzēta fototerapijai. To var veikt Rīgas 1.slimnīcas Dermatoloģijas klīnikā.»
