- Ja līst, biežāk irdināt rindstarpas un pat celiņus, lai ūdens labāk iesūcas augsnē. No applūdušām vietām mēģināt novadīt lieko ūdeni, rokot nelielus grāvīšus, sekojot dārza reljefam. Pārmitrā augsnē augu saknes cieš no gaisa trūkuma, tām var palīdzēt ar tā saukto vertikālo drenāžu – vairākās vietās stāvus iedurot dārza dakšas visā dziļumā. Šādi saknes tiek bojātas vismazāk, bet saņem gaisu.
- Ja ir sausums, jālaista. Laistīšanai jāgatavojas laikus. Vislabāk, ja dārzā ir ierīkota pilienlaistīšana, bet noderēs arī ērta (ne pārāk dziļa) muca ar ūdens rezervi. Laistīt labāk rīta pusē, jo tad dienas karstumā augiem pietiks mitruma.
Ja tomēr nākas laistīt vakarā, tas jādara iespējami agri, lai augi paspētu izmantot vismaz daļu mitruma, kamēr vēl ir gaišs un notiek fotosintēze.
Tāpat augu lapām līdz tumsai jāapžūst, jo nakts un rīta rasa veicina infekciju attīstību.
- Vajadzīgs papildmēslojums, it sevišķi pēc lietus, kad daļa barības vielu tiek izskalota. Labāk lietot kompleksos mēslojumus, piemēram, YaraMila Cropcare, amefosku vai Kristalonus. Siltumnīcā gan karsts, gan lietains laiks traucē augiem uzņemt kalciju, un tomātu un papriku augļiem veidojas sausā galotnes puve. Tāpēc vienreiz nedēļā šos augus apsmidzina ar kalcija nitrātu vai lapu mēslojumu CalMax (abu deva 50 g vai attiecīgi 50 ml uz 10 l ūdens). Kalcijs nepārvietojas no lapām uz augļiem, tāpēc jācenšas trāpīt tieši uz augļiem. Savukārt kāpostaugiem un salātiem sakņu dārzā apsmidzināšana ar kalcija preparātiem palīdzēs novērst lapu malas iedegu rašanos un aizsargāties pret bakteriālo puvi.
- Jūlijā augus apdraud infekcijas. Kartupeļus un tomātus – kartupeļu lakstu puve (Phytophthora infestans), kas tomātiem izraisa augļu brūno puvi. Gurķus un ķirbjus – ķirbjaugu netīrā miltrasa (Pseudoperonospora cubensis). Tās pirmās pazīmes ir gaiši, ieapaļi, apakšpusē mitri plankumi uz zemākajām lapām. Pēc dažām dienām plankumi saplūst, lapas dzeltē un nokalst. Infekcija attīstās ļoti strauji, un neizturīgas šķirnes var aiziet bojā divās nedēļās. Kabači parasti neslimo, bet mēdz inficēties no ķirbjiem vai gurķiem. Visefektīvākās ir profilaktiskas apstrādes, bet, tā kā īsto brīdi noķert ir grūti, atliek gaidīt pirmās infekcijas pazīmes. Šo slimību ierobežošanai reģistrēts līdzeklis Revus 250 SC, bet smidzināšana jāatkārto, turklāt noteikti jāievēro nogaidīšanas laiks – dienu skaits no smidzinājuma līdz ražas novākšanai. Piemēram, gurķus nevarēs novākt katru dienu, bet tikai pēc trim dienām.
- Skudras – draugi vai kaitēkļi? Augiem skudras parasti nekaitē, tikai retu reizi apber ar sīkām augsnes daļiņām vai smiltīm auga lejas daļu. Visvairāk skudras traucē pašam audzētājam, it sevišķi ravējot. Dažkārt tās apēd daļu zemenes mīkstuma.



































































































































































