Rīga +15°C 
Kas ir meditācija?
Viens no veidiem, kā varētu aprakstīt meditāciju, – tā ir sistemātiska, mērķtiecīga iekšēja darbība. Mēs varam darboties ārpusē ar savu ķermeni – vingrot, staigāt, ēst – un varam darboties iekšienē, piemēram, mēģināt domāt noteiktā veidā, vērst uzmanību noteiktā virzienā vai kultivēt noteiktus apziņas stāvokļus.
Kāpēc to darīt?
- Meditācija ir rīks, tehnika, kā strādāt ar iekšējo pasauli, kā to sākt apgūt un sākt tajā darboties. Tas nozīmē strādāt ar visu, kas tajā ir, – ar savām domām, stresu, priekiem, bēdām un bailēm. Iekšējā pasaule ir svarīga. Lai gan mēs visbiežāk vairāk uzmanības tomēr veltām ārējai pasaulei – dažādām lietām, notikumiem, situācijām, apstākļiem, cilvēkiem –, taču prieku, laimi, piepildījumu, mieru un citas mūsu izjūtas nosaka iekšējā pasaule: mūsu domas un jūtas, emocijas un stāvokļi, mūsu attieksmes, idejas un identitātes.
- Meditācija ļauj labāk iepazīt savu prātu, ieraudzīt, kādi mehānismi to darbina, kas no tevis ir atkarīgs, kas nav, cik liela ir tava teikšana un kur tās nav. Mērķtiecīgs darbs ļauj iemācīties pārvaldīt uzmanību – vērst uz to, uz ko vēlies, un nevērst uz to, uz ko nevēlies.
- Meditācija ļauj iegūt lielāku teikšanu pār iekšējo pasauli.
Vajadzīgie priekšdarbi
Pirms sākt meditāciju, vispirms atbildi uz jautājumu – kāpēc tu to dari? Piemēram, gribu justies mierīga un līdzsvarota. Vai – gribu pārvaldīt savas izjūtas.
Apzinies, ka, līdzīgi kā jebkurā citā nodarbē, ja esi iesācēja, nevari no sevis gaidīt pārāk daudz. Visdrīzāk pieļausi kļūdas.
Tieši tāpēc svarīgi atcerēties, kāda ir tava motivācija, un tam ir jābūt kaut kam pietiekami svarīgam, lai brīdī, kad būs neveiksmes, tu tām tiktu pāri.
Visbeidzot, tev ir vajadzīga meditācijas instrukcija. Absolūtais vairums problēmu meditācijā rodas tikai no nepilnīgas vai pārprastas instrukcijas. Piemēram, instrukcija ir – vērot elpu. Tā ir viena no ļoti izplatītām instrukcijām, bet tā vietā, lai vērotu, tu mēģini to kontrolēt vai analizēt, domāt par to. Ievērot instrukciju nozīmē – darīt to, kas ir prasīts, un nedarīt to, kas nav prasīts.
Kāpēc neizdodas?
4 iespējamie klupšanas akmeņi
- Tu sarežģī vienkāršas lietas
Nepārtulko instrukciju citiem vārdiem. Piemēram, tev dots uzdevums elpot lēnāk, bet tu iztulko to kā koncentrēšanos uz savu elpu. Nekoncentrējies, vienkārši mazliet lēnāk elpo – koncentrēties ir grūtāk nekā elpot.
- Tu analizē uzdevumu
Mūsu prāts no mazām dienām ir trenēts analizēt – sadalīt visu sastāvdaļās un piešķirt katrai sastāvdaļai apzīmējumu un vērtējumu. Taču, šādi darot, prāts izjauc meditāciju. Ja pieķer sevi analizējam, ka, piemēram, nesaproti, kā pareizi atslābināt ķermeni vai kā ir elpot lēnāk, atgādini sev, kāpēc to dari. Prāts secinās, ka meditācija ir sarežģīta, ka tā nestrādā vai vispār nav domāta tev. Bet tu to dari, lai tiktu galā ar savu analītisko prātu, kas jaucas vietā un nevietā. Tāpēc atgriezies pie instrukcijas.
- Tu aizpeldi domās
Šī ir ļoti izplatīta parādība, un tas ir normāli, ka uzmanība aiziet pie domām un prāts aizpeld. Kad pieķer sevi klīstam domās, atgriezies pie instrukcijas – pie elpas vērošanas vai ķermeņa atslābināšanas. Tā kā tavs uzdevums ir nedarīt neko citu, tikai atbrīvot ķermeni vai elpot lēnāk, tev nav jāiesaistās domās – nestrīdies ar tām, nemēģini apklusināt, nedzen projām. Vienkārši nepievērs tām uzmanību. Atgriezies pie instrukcijas.
- Tu uzreiz gaidi rezultātu
Gaidas rada iesprindzinājumu, bet iespringums ir pretējs mieram un atslābumam, kādu vēlies saņemt. Ja iespringsi gaidās (kur ir mans miers, kur atslābums, kad tie beidzot būs!), tas traucēs iegūt rezultātu. Vienkārši apzinies, ka, darot pareizi, rezultāts būs.
3 vienkāršas tehnikas: Kā to vispareizāk darīt?
1. Ķermeņa atslābināšana
- Atrodi piemērotu vietu, kur tevi kādu brīdi neviens netraucēs, un uzliec pulksteni vai telefona laiku, piemēram, uz 5 minūtēm.
- Apsēdies pietiekami ērti, taču ne tik ērti, lai pilnībā atslābtu. Drīkst atbalstīt muguru pret krēsla atzveltni, bet muguru saglabā staltu. Tas nepieciešams tāpēc, ka iekšējam darbam vajadzīga modrība, un stalts ķermenis atbilst modram prātam. Pusguļus stāvoklis modrību neveicina. Ja būsi pusguļus, vairāk atbalstīsi aizmigšanu un atslābināšanos. Meditācijas laikā prāts ir mundrs, bet mierīgs un atbilstoši ķermenis – stalts, bet atslābināts. Tā ir interesanta kombinācija, un paies laiks, līdz to apgūsi, jo parasti, kad esam stalti, esam sasprindzināti, bet, ja atslābināmies, tad sašļūkam vai sakņūpam. Arī prātā, kad esam mundri, parasti saspringstam, bet atslābuši kļūstam miegaini.
- Kad esi ieņēmusi ķermeņa pozīciju, izpildi visvienkāršāko meditācijas praksi – atbrīvo ķermeni. Paskaties, vai kaut kur ķermenī ir sasprindzinājums, un, ja ir, atbrīvo. Ja ir uzrauti pleci, nolaid tos. Ja sasprindzis žoklis, atslābini to. Ļoti bieži ir sasprindzināts kakls. Paskaties, vai nav sasprindzināta piere, acis, kas notiek ar vēderu, rokām un kājām. Ja kaut kur ir sasprindzinājums, atbrīvo to un nedari neko citu – piecas minūtes atbrīvo savu ķermeni.
- Kad meditācijas laiks ir pagājis, lēni un mierīgi atver acis, izstiepies un celies augšā.
2. Centies elpot mazliet lēnāk nekā parasti!
- Vispirms paskaties, kā tu elpo, saskaitot elpu skaitu minūtes laikā. Pēc tam mēģini elpot mazliet lēnāk. Nevajag ģeometriski precīzi mērīt elpošanas ritmu ar sekunžu rādītāju, vienkārši centies elpot nedaudz lēnāk – ar ilgāku ieelpu un vēl mazliet ilgāku izelpu.
- Vai vari elpot vēl mazliet lēnāk? Ja vari, mazliet pastiep savu ieelpu un izelpu vēl garākas.
- Kad meditācijas laiks ir pagājis, atver acis un celies augšā.
3. Iepauzē!
Šī ir vēl viena vienkārša meditācijas forma – to sauc par pauzi. Tā ļauj nereaģēt automātiski. Proti, kad redzi, ka ārējā pasaule grib, lai kaut kā reaģē un atbildi, tad vispirms ieturi pauzi.
Citiem vārdiem, noskaiti līdz desmit, simts vai tūkstošim.
Šajā laikā, visticamāk, ieraudzīsi, ka pēc pirmajām emocijām un domām parādīsies citas, kas ļaus reaģēt mierīgāk. Pauzē vērsīsi uzmanību uz iekšieni, savu iekšējo pasauli, un, ja to darīsi regulāri, panāksi līdzīgu efektu kā ar citām meditācijas formām.
3 aktuāli jautājumi
- Cik bieži atkārtot?
Līdzīgi kā ar jebkuru citu vingrinājumu, kurā gribi saglabāt vai attīstīt savas prasmes (vai muskuļus), meditācija ir jāpraktizē regulāri: katru dienu vienu vai vairākas reizes dienā. Velti piecas, desmit vai piecpadsmit minūtes un atkārto vienu un to pašu vienkāršo uzdevumu nedēļu, mēnesi un ilgāk.
- Klusumā vai mūzikā?
Mūzika var radīt meditatīvu gaisotni, kas palīdz vērsties uz iekšieni, un tas ir pozitīvi. Mēs arī bieži nemaz nespējam būt klusumā, un brīdī, kad ir kluss, nemitīgi pievēršam uzmanību tam, kas notiek apkārt, – to nosaka mūsu iebūvētais izdzīvošanas mehānisms. Ja skan mūzika, fona trokšņi kļūst nedzirdami, un tas arī ir pozitīvi. Taču mūzika var arī traucēt, jo gribam to klausīties, un tad uzmanība tiek vērsta uz āru.
- Acis ciet vai vaļā?
Meditācijā acis var turēt ciet, vaļā vai puspievērtas. Jāmēģina, kurš variants der vislabāk, jo daži, turot acis ciet, redz bildes un tēlus, un viņu prāts sāk nevaldāmi griezties, kas var traucēt. Tad labāk turēt acis vaļā. Taču ar acīm vaļā gribas skatīties un pētīt, un tad labāk acis turēt puspievērtas. Ar acīm ciet ir vēl kāda problēma. Tiklīdz atslābini ķermeni, jūti, ka miedz ciet. Ja tā notiek, arī tad labāk acis turēt puspievērtas vai atvērtas.
