Ārstu māja, kur ik rītu var mosties ar putnu čivināšanu. Ciemos pie dakteriem Mauriņiem
Haosa nav nekur – par dzīvojamo māju zaļajā Mežaparkā vienisprātis ir gan tās saimnieks Uldis Mauriņš, gan nama pārbūves projekta autore arhitekte Zaiga Gaile. Tajā vēsturiskās vērtības harmoniski mijas ar mūsdienīgu funkcionalitāti un katrai lietai ir sava vieta.
Veronika Viļuma
Foto: Ansis Starks
Profesors, flebologs-ķirurgs Uldis Mauriņš un viņa sieva dermatoloģe Ineta Mauriņa viesmīlīgi piedāvā kafiju, kad ar arhitektēm Zaigu Gaili un Hildu Gedzunu tiekamies viņu mājas virtuvē. Uz ziediem rotāta, Gailes dizainēta galda porcelāna šķīvjos ātri vien parādās mazas, krāsainas kūciņas, kuras kāri uzlūko draudzīgs zeltainais retrīvers. Turpat rosās saimnieka meita ar dēliņu. «Virtuve ir visapdzīvotākā telpa,» smaida dakteris.
Foto: Ansis Starks
Pēc Zaigas Gailes zīmējuma tapis virtuves ēdamgalds, ap to – «Bellini» ādas krēsli vīna sarkanā tonī. Pie sienas Aleksandras Beļcovas glezna «Kafejnīca».
Apaļu stundu iezvana nevainojami restaurēts, no Mauriņa vecāsmātes mantots 1930. gadu pulkstenis. Omulīgo virtuves kņadu līdzsvaro mierīgā ainava, kas paveras aiz lielajiem logiem un ļauj skatienam atpūsties. Pateicoties ciešajai sadarbībai kopš projekta uzsākšanas 2017. gadā, pasūtītāja un arhitektu attiecības ir siltas, un sarunas vedas raiti. Kādā brīdī Hilda nosaka: «Šī ir arī mana ideālā māja.»
Foto: Ansis Starks
Šis funkcionālisma stila nams Mežaparkā celts 1939. gadā pēc arhitekta Visvalža Paegles projekta. Kolonnas, kas iepriekš veidoja ēkas ieeju, tagad ierāmē stiklotu verandu, kas paplašina iekštelpas. Savukārt jumta terase, uz kuru var iziet no guļamistabu apartamentiem, ir kā radīta nesteidzīgai vīna malkošanai ar skatu uz rāmo ainavu. Mājai ir bagātīga kapara apdare, kas prasījusi rūpīgu un precīzu amatnieku darbu.
Funkcionālisma stila nams celts 1939. gadā pēc arhitekta Visvalža Paegles projekta ārstu Lūkinu ģimenei. Izlemjot par labu īpašuma iegādei, šis fakts Mauriņu ģimenei šķitis jauka sakritība. Attālums līdz darbam Mežaparka klīnikā bija viens no galvenajiem iemesliem, lai no Bieriņiem pārceltos uz Rīgas ziemeļiem.
