Rīga +19°C 
Vasara – riskantākais laiks
Visbiežāk akmens radītie vējstiklu bojājumi rodas situācijās, kad priekšā vai pretī braucošs transportlīdzeklis nejauši izsit akmeni no brauktuves, un tas ietriecas vējstiklā. Risks īpaši pieaug pavasarī un vasarā, kad uz ceļiem pēc ziemas saglabājušās smiltis un šķembas, notiek remontdarbi, kā arī autovadītāji biežāk pārvietojas pa grants ceļiem un šosejām. Pērn akmens triecieni veidoja 73% no visiem apdrošinātāja pieteiktajiem vējstiklu bojājumiem un gandrīz piektdaļu jeb 18% no visiem KASKO apdrošināšanas gadījumiem.
Pērn visvairāk šādu pieteikumu tika saņemts jūlijā – 110, bet ziemas mēnešos to skaits bijis divtik mazāks. Arī šogad vērojama līdzīga tendence – janvārī apdrošinātājs saņēma 46 pieteikumus par akmens bojātiem vējstikliem, februārī – 56, martā – jau 84, bet aprīlī – 94.
Vējstiklu remonts kļūst dārgāks
«Pat neliels akmens radīts bojājums vējstiklā var ļoti ātri pārvērsties plaisā, īpaši braucot pa bedrēm, nelīdzenu ceļa segumu vai krasu temperatūras svārstību ietekmē. Tāpēc autovadītājiem iesakām pēc iespējas ātrāk vērsties autoservisā, lai speciālisti novērtētu bojājumu. Ja iesitums ir neliels, nepārsniedzot 2 eiro monētas izmēru, un nav paspējis izplesties, vējstiklu bieži vēl iespējams salabot, neveicot pilnīgu nomaiņu,» stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
Pēdējos gados pieaug atlīdzību apmērs par šādiem bojājumiem. Šogad līdz maija vidum vidējā izmaksātā KASKO atlīdzība par akmens sabojātu vējstiklu sasniegusi 577 eiro, bet pērn visa gada griezumā tie bija 555 eiro. Pēdējo piecu gadu laikā vidējā izmaksātā atlīdzība šajā riskā pieaugusi par aptuveni 60%.
Lielākā apdrošinātāja KASKO kompensācija par akmens sabojātu vējstiklu šogad sasniegusi 3800 eiro. Negadījums notika, kad kādai Maserati automašīnai vējstiklā ielidoja akmens no blakus braucošā transportlīdzekļa, un bija nepieciešama pilna stikla nomaiņa.
Savukārt pērn lielākā atlīdzība šajā riskā bija 5594 eiro pēc identiska negadījuma ar Aston Martin markas automašīnu.
«Izmaksu pieaugums saistīts gan ar autoservisu darba izmaksu un detaļu cenu kāpumu, gan ar to, ka satiksmē ir arvien vairāk jaunu automašīnu ar tehnoloģiski sarežģītiem vējstikliem. Mūsdienu auto stikli bieži aprīkoti ar sensoriem, kamerām un vadītāja palīgsistēmām, kuru remonts vai nomaiņa ir ievērojami dārgāka,» skaidro S. Rubene.
Lielāka distance samazina risku
Lai samazinātu vējstikla bojājumu risku, uzņēmums aicina autovadītājus ievērot lielāku distanci no priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem, īpaši uz grants ceļiem, ceļu remontdarbu zonās un vietās, kur uz brauktuves redzami akmeņi vai šķembas. Īpaša piesardzība jāievēro arī, pārvietojoties aiz smagajām automašīnām, jo no to riepām akmeņi var tikt izsviesti tālāk un ar lielāku spēku.
Svarīgi ir arī pielāgot braukšanas ātrumu ceļa apstākļiem – jo lielāks ātrums, jo lielāks risks, ka akmens trāpīs vējstiklam. Savukārt situācijās, kad pamanīts lidojošs akmens, autovadītājiem nevajadzētu veikt strauju bremzēšanu vai pēkšņus manevrus, jo tas var radīt daudz nopietnākas sekas nekā pats vējstikla bojājums.
