Konsultē – Sanita Reinberga, dārzniece, stādaudzētavas Puķu Lauki saimniece.
Mūsu mīļā Latvija ir skaista jebkurā laikā, bet man kā puķu mīļotājai tā jo īpaši sirdij tuva un bezgala skaista šķiet jūlijā ar tā pļavām un nenopļautajām grāvmalām! Kā jūs domājat, kāpēc gan Eiropas pilsētu apstādījumos speciāli stāda dažādus pļavas augus, atstāj augam nātres? Jo daudzu gadu garumā viss bijis pedantiski nopļauts un nomiglots, un cilvēki ilgojas pēc dabiskā.
Nezinu, cik ilgi, bet mēs vēl varam baudīt krāšņo Latvijai raksturīgo ainavu – reibinošos baldriānus, saldās vīgriezes, rūgtenās vērmeles, sarkano un balto āboliņu, saules pielietos biškrēsliņus, spilgtās un pa gabalu pamanāmās ugunspuķes, vasaras debeszilos cigoriņus…
Kā teiktu mūsu pusē, nu raibs un krāšņs kā Tals’ brunči!
Arī dārzā jūlijs ir krāsas un dažādības visbagātīgākais ziedošo ziemciešu mēnesis. Grūti ir nosaukt un izcelt labākās vai īpašākās, bet šajā laikā es bez jebkādas lielības saku, ka dzīvoju un strādāju puķu paradīzē! Katru dienu atveras jauni un jauni ziedi!
Katru dienu varu smaidīt par dārzā ienākošo krāsu, formu un smaržu pārpilnības kokteili! Astilbes, ehinācijas, dienziedes, flokši – katrai no šīm skaistulēm is tik daudz šķirņu, un kāda no tām noteikti aug ikvienā dārzā. Man jau vairākus gadus ir savas favorītes.



































































































































































