«Ir pagājuši 16 gadi teātrī un man vairs nav neviena drauga.» Vizma Kvēpa par lēmumu mainīt dzīvi
Pēc 16 Nacionālajā teātrī pavadītiem gadiem un filmēšanās populārās kinolentēs aktrise Vizma Kvēpa pameta skatuvi, lai aiz spožajām prožektoru gaismām ieraudzītu citu dzīvi, satiktu interesantus cilvēkus, pieņemtu jaunus izaicinājumus. Viņas ikdiena ir saplānota pa stundām, minūtēm un dzīve – bagāta, krāsaina, piepildīta.
Foto: Agija Vismane
Spāņu valoda smadzeņu kustināšanai
Pirms neilga laika televīzijā rādīja režisora Rolanda Kalniņa filmu Akmeņainais ceļš, kurā skaisto, sievišķīgo, lepno Līviju atveido Vizma Kvēpa. Viņai tuvāka gan ir Ausmas loma Jāņa Streiča lentē Svešās kaislības, kas tika uzņemta vienā laikā ar Akmeņainais ceļš. Bet par cietumnieces lomu filmā Par mīlestību pašreiz nerunāsim tās atveidotāja saņēma Lielo Kristapu par otrā plāna lomu.
«Kad pasaku, ka līdz četrdesmit gadu vecumam biju aktrise, mani vai nu uzceļ uz pjedestāla, vai ar mani nerunā, jo par aktieriem radies noteikts priekšstats,» saka Vizma Kvēpa.
«Tiem, kas mani nezina, esmu pensionāre, vecmāmiņa. Man ir trīs mazbērni – Leonards, Arno un Tija. Atšķirībā no manām meitām Helēnas un Marijas, kas pa nakti labi gulēja līdz pat pusdienlaikam, pirmais mazbērniņš Leonards gulēja maz, raudāja, viņu vajadzēja ņemt rokās. Meitai teicu – tev vajag otru bērniņu. Divatā viņiem būs interesantāk un vairs tevi tik ļoti nevajadzēs.
