Rīga +21°C 
«Vasaras sezonā sievietes biežāk saskaras ar dažāda veida diskomfortu intīmajā zonā – kairinājumu, niezi, dedzināšanu vai izmaiņām izdalījumos. Šīs sūdzības nereti liek domāt par infekciju, lai gan daudzos gadījumos tās izraisa ārēji faktori, piemēram, pastiprināta svīšana, berze, ilgstoša atrašanās mitrā apģērbā vai nepiemērotu higiēnas līdzekļu lietošana. Jāatceras arī, ka intīmā veselība nenozīmē sterilitāti vai pārmērīgu tīrību. Tā vairāk ir par līdzsvaru, saudzīgu higiēnu, piemērotu apģērbu, ādas komfortu un spēju laikus pamanīt simptomus, kas nepāriet,» uzsver ginekoloģe Plūme.
Slapjš peldkostīms – nav bīstams, bet arī ne nekaitīgs
Viens no biežāk dzirdētajiem brīdinājumiem ir: «Nesēdi slapjā peldkostīmā – iedzīvosies iekaisumā.» Kā stāsta ārste, patiesībā situācija ir niansētāka. Slapjš, cieši pieguļošs peldkostīms rada siltu un mitru vidi, kurā āda sliktāk ventilējas. Tas var veicināt kairinājumu ārējo dzimumorgānu zonā un dažām sievietēm arī pastiprināt sēnīšu infekcijai raksturīgus simptomus. Tomēr slapjš peldkostīms veselai sievietei automātiski neizraisa infekciju.
Lielāka piesardzība nepieciešama, ja sievietei ir nosliece uz atkārtotām sēnīšu infekcijām, ir cukura vielmaiņas traucējumi, ļoti jutīga āda, ādas saslimšanas vai slapjš peldkostīms tiek nēsāts vairākas stundas.
«Pēc peldes nav jāskrien pārģērbties dažu minūšu laikā, ja sieviete tobrīd jūtas labi. Taču, ja plānots ilgāk sēdēt vai staigāt slapjā peldkostīmā, sausas drēbes būs labāka izvēle gan komfortam, gan ādas veselībai,» skaidro ginekoloģe.
Ar apakšveļu vai bez tās?
Vasarā daudzas sievietes dod priekšroku brīvākam apģērbam vai pat izvēlas vispār nevalkāt apakšveļu. Šāda izvēle pati par sevi nav kaitīga, taču arī šajā gadījumā viss atkarīgs no situācijas. Mājās vai naktī apakšveļas nevalkāšana var būt komfortabla un nekaitīga, jo tādējādi samazinās berze un uzlabojas gaisa cirkulācija. Taču, ja tiek vilktas ļoti ciešas, sintētiskas bikses, sporta apģērbs vai audums, kas berž ādu, apakšveļas neesamība dažkārt var palielināt diskomfortu – berze un neelpojošs auduma materiāls var radīt mikrotraumas, izteiktu kairinājumu un veicināt baktēriju iekļūšanu
«Nav universālu noteikumu, kas der visām sievietēm. Būtiskākais ir tas, vai apģērbs elpo, vai neveidojas pārmērīgs mitrums, vai nav berzes un vai āda nejūtas kairināta,» norāda Vija Plūme.
Intīmā higiēna vasarā – ne biežāk, bet saudzīgāk
Karstā laikā pastiprinās svīšana, biežāk sportojam un peldamies, tāpēc rodas jautājums, vai intīmā zona līdz ar to jāmazgā biežāk. Kā stāsta ginekoloģe, pārmērīga mazgāšanās, īpaši ar agresīviem vai ļoti aromātiskiem līdzekļiem, var izjaukt ādas aizsargbarjeru, radot sausumu, dedzināšanu un kairinājumu. Viņa uzsver, ka maksts pašattīrās, tāpēc ir jāmazgā tikai ārējā intīmā zona, nevis maksts iekšpuse.
Vagināla skalošana nav ieteicama, jo tā var izjaukt dabisko mikrobiomu un palielināt infekciju risku.
Ikdienā parasti pietiek ar ūdeni vai maigu, ārējās intīmās zonas kopšanai piemērotu līdzekli. Savukārt pēc sporta, svīšanas vai peldes ir ieteicams noskaloties ar tīru ūdeni, lai no ādas noņemtu sviedrus, smiltis un citus iespējamos kairinātājus.
Peldēšanās ezerā vai jūrā – risks atkarīgs no ūdens kvalitātes
Vēl viens izplatīts mīts ir uzskats, ka, peldoties atklātās ūdenstilpēs, gandrīz neizbēgami var iegūt infekciju. Patiesībā risks galvenokārt ir atkarīgs no ūdens kvalitātes un pašas sievietes veselības stāvokļa.
Oficiāli uzraudzītās peldvietās, kur ūdens kvalitāte atbilst prasībām, peldēšanās veselam cilvēkam parasti ir droša. Lielāka piesardzība nepieciešama piesārņotās ūdenstilpēs, vietās, kur zied zilaļģes, gadījumos, ja ir ādas bojājumi, brūces, kā arī izteikti novājināta imunitāte.
«Maksts mikrobioms ir dinamiska aizsargsistēma, nevis pasīvs upuris apkārtējai videi. Tomēr, ja pēc peldes parādās nieze, dedzināšana, neparasti izdalījumi vai izteikts diskomforts, šos simptomus nevajadzētu ignorēt – jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista,» uzsver ārste.
Apakšveļai nav mistiska «derīguma termiņa»
Sociālajos tīklos nereti parādās apgalvojumi, ka apakšveļa pēc noteikta mazgāšanas reižu skaita kļūst bīstama baktēriju dēļ. Medicīniski tas nav pierādīts.
«Pareizi mazgāta apakšveļa pati par sevi nekļūst par infekcijas avotu tikai tāpēc, ka nav jauna. Tomēr apakšveļu būtu vērts nomainīt, ja audums ir nolietots, zaudējis formu, vairs pilnvērtīgi neizmazgājas, saglabā nepatīkamu aromātu vai rada mehānisku kairinājumu. Šajā gadījumā svarīgākais nav baktēriju «uzkrāšanās», bet gan komforts, higiēnas kvalitāte un materiāla stāvoklis,» skaidro ginekoloģe.
Svaiguma sajūta ne vienmēr ir veselīga izvēle
Vasarā, kad vairāk svīstam, uzturoties ārpus mājas, ir parocīgi lietot intīmās salvetes, biksīšu ieliktnīšus, aromatizētus mazgāšanas līdzekļus un citus produktus, kas sola ilgstošu svaiguma sajūtu. Tomēr tieši šādi produkti nereti izraisa kairinājumu.
Ārējās intīmās zonas āda ir ļoti jutīga, tāpēc smaržvielas un konservanti var veicināt kontaktdermatītu, sausumu, dedzināšanu vai niezi.
«Svaiguma sajūta ne vienmēr nozīmē, ka izvēlētie produkti ir veselīgi. Ja pēc jauna produkta lietošanas parādās diskomforts, pārtrauc tā lietošanu un pavēro, vai simptomi mazinās,» norāda Plūme.
Kad jākonsultējas ar ginekologu?
Pie ginekologa nepieciešams vērsties, ja parādās izteikta vai atkārtota nieze, dedzināšana, neparasti maksts izdalījumi, sāpes urinācijas laikā, diskomforts vai sāpes intimitātes laikā, velkoša sajūta vēdera lejasdaļā, un citi neierasti simptomi, kas nepāriet dažu dienu laikā.
Nepatīkamo simptomu cēloņi var būt dažādi – vulvas ādas kairinājums, kontaktdermatīts, maksts mikrovides izmaiņas, sēnīšu infekcija, bakteriālā vaginoze, urīnceļu infekcija, mazā iegurņa iekaisuma slimība vai hormonālās izmaiņas, īpaši perimenopauzē un menopauzē.
«Ne vienmēr pie vainas ir slapjš peldkostīms. Dažkārt diskomforts rodas vairāku faktoru kombinācijas dēļ – to var izraisīt individuālas noslieces, mikrovides izmaiņas, jau esošas infekcijas, hormonālais fons vai ādas kairinājums. Tāpēc atkārtotu simptomu gadījumā svarīga ir precīza izvērtēšana, nevis pašārstēšanās,» skaidro ginekoloģe.
Jāizvēlas saudzīgi un dermatoloģiski pārbaudīti produkti
Arī aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa uzsver, ka intīmās zonas kopšanā īpaši svarīgi ir izvēlēties atbilstošus produktus. Aptiekās pieejami līdzekļi, kas paredzēti tieši ārējās intīmās zonas kopšanai – bez agresīvām smaržvielām, ar piemērotu pH līmeni un maigāku sastāvu. Ja ir šaubas, kuru produktu izvēlēties, īpaši gadījumos, kad āda ir jutīga, ir nosliece uz kairinājumu vai diskomforts atkārtojas, ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
«Svarīgi atcerēties, ka aromatizēts vai izteikti putojošs līdzeklis ne vienmēr būs labākā izvēle. Intīmajai zonai piemērotam produktam jābūt saudzīgam, dermatoloģiski pārbaudītam un paredzētam tieši konkrētajai ķermeņa zonai,» skaidro farmaceite.
