Tie, kam laimējies dancos Ērika Zepa ballītēs un pieredzēt viņa muzikālo talantu, pamanījuši – lielākoties jaunais vīrietis spēlē basām kājām.
Intervijā žurnālam IEVA viņš paskaidroja, kādēļ tā. «Patiesībā basajām kājām ir funkcionāls pamatojums. Gluži tāpat kā folklorā – visam ir sava nozīme. Spēlēt akordeonu ir arī fizisks darbs, pēc katra koncerta esmu galīgi nosvīdis.
Basas kājas palīdz regulēt ķermeņa temperatūru
– ar apaviem ir vēl karstāk. Līdzīgi ir ar manu kustēšanos un lēkāšanu uz skatuves. Jā, spēlējot manī rodas ļoti daudz enerģijas, kustībā arī vairāk izjūtu mūziku, bet tam ir arī funkcionāls pamatojums – visu laiku pārnesot svaru no vienas kājas uz otru, mugurkaula krustu daļā slodze nekrīt vienā punktā.
Katrs instruments zināmā mērā bendē organismu,
un akordeonistiem īpaši jāpieskata mugurkauls. Ja man būtu statiski jānostāv, nevarētu spēlēt tik daudz, cik spēlēju, jo muguras problēmas būtu daudz lielākas. Bijis arī tā, ka pēc koncertiem guļu uz grīdas mežonīgās muguras sāpēs. Tāpēc ļoti rūpīgi jāieklausās savā ķermenī,» sacīja Zeps.


































































































































































