Rīga +13°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Neiropeptīds grelīns – veidojas kuņģa gļotādā, un to dēvē par bada hormonu, jo grelīns ir apetītes palielinātājs. Jo ilgāk nekas ēdams nenonāk kuņģī, jo vairāk pieaug grelīna līmenis, līdz ar to apetīte ir lielāka.
- Leptīns – veidojas taukaudos, un tā uzdevums ir gādāt par organisma enerģētisko līdzsvaru. Ja tauku saturs šūnās samazinās, zemais leptīna līmenis strauji palielina apetīti. Savukārt, ja tauku šūnās ir daudz, paaugstinātā leptīna koncentrācija asinīs smadzenēm dod ziņu:
«Iedarbini intensīvāku vielmaiņu, mazini apetīti, sniedz sāta sajūtu!»
- Insulīns – hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kam ir liela nozīme tauku apmaiņā. Ja ir hronisks iekaisums, taukaudu hormona leptīna rezistencei mēdz pievienoties arī insulīna rezistence. Šajā gadījumā insulīna netrūkst, tā ir pat krietni par daudz, bet insulīns nespēj tikt galā ar savu uzdevumu atvērt šūnas vārtus glikozei, neļauj arī šķelties taukaudiem un iekļauties organisma enerģētiskajā vielmaiņā.
Tā cilvēks kļūst arvien apaļīgāks un apaļīgāks. Arī sāta sajūtas var nebūt.
- Peptīds 1 jeb GLP-1 – šis hormons pēc maltītes izstrādājas zarnās, un tam piemīt īpašība radīt ilgstošu sātu, aizkavēt kuņģa iztukšošanos.
- Adrenalīns un kortizols – abi ir stresa hormoni. Paaugstināts adrenalīna un kortizola līmenis organismam liek domāt, ka tas ir apdraudēts, tāpēc nepieciešama papildu enerģija (glikoze), un to taču var iegūt no ēdiena!
