Ceļa locītavu sargs – menisks

Ārstēšana
Lolita Lūse
Lolita Lūse
4. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Viņš šorīt atkal velkas knapi dzīvs – vai, vai, vai, kā sāpot celis. Paiet pāris dienas, un spriņģo kā telēns! Bet pēc nedēļas atkal vaid un dīc: celis sāpot. Ģimenes ārsts māj ar galvu: visticamāk, plīsis menisks. Kas tas ir, kāpēc plīst un kā vainu labot? Skaidro ANDREJS PEREDISTIJS, traumatologs ortopēds Ortopēdijas, sporta traumatoloģijas un mugurkaula ķirurģijas klīnikā ORTO.

Meniska gramatika

  • Kas? Menisks ir skrimšļaudu veidojums, kas pēc savas konsistences atgādina blīvu gumiju.
  • Kur? Tas atrodas ceļgala locītavās starp augšstilba kaulu un lielo liela kaulu.
  • Cik? Katrā ceļgalā patiesībā atrodas divi pusmēness formas meniski – viens ceļa iekšējā, otrs – ārējā daļā. Medicīniski tos dēvē par laterālo (ārējo) menisku un mediālo (iekšējo) menisku.
  • Kāpēc? Meniska uzdevums ir izlīdzināt ķermeņa svaru ceļa locītavā. Ja meniska nebūtu, ķermeņa svars uz kāju kauliem gultos nevienmērīgi, līdz ar to kauli ciestu un tā tiktu veicināta ceļa locītavu artrīta veidošanās. Meniski palīdz vienmērīgi sadalīt locītavas (sinoviālo) šķidrumu starp virsmām, šādā veidā samazinot berzi locītavā.
  • Kad? Menisks sāp tad, kad tas ir bojāts – piemēram, ieplīsis.

Čiks! Un menisks pušu!

Tā kā menisks nav kauls, bet blīvs kā gumija, tas nevis lūst, bet plīst. Jauniem cilvēkiem vai bērniem menisks var ieplīst pēkšņas, neierastas vai smagas slodzes dēļ. Pie vainas var būt straujš pietupiens vai pagrieziens, neveikla kustība vai arī stiprs trieciens pa ceļa locītavas sānu.

Gadu gaitā menisks kļūst šķiedrains, mazāk elastīgs, var pietikt arī ar nelielu traumu, lai tas pamazām ieplīstu un tad turpinātu plīst kā mēdz ieplaisāt mašīnas stikls, dienu no dienas turpinot savu ceļu.

Vecākiem cilvēkiem parasti sāk bojāties meniska mugurējā daļa – tā kļūst irdena kā izstaipīta bikšu gumija.

Šūt vai izgriezt?

Plīsis un neārstēts menisks ilgākā laika posmā sāk bojāt ceļa locītavas skrimsli un palielina artrozes risku, tādēļ tas jāremontē – un jo ātrāk, jo labāk. Svaigi plīsušu menisku var sašūt, bet visbiežāk to ārstē ar daļēju izgriešanu. Meniska operācijas medicīniskais nosaukums ir artroskopija. Operācijas notiek gan dienas, gan diennakts stacionāros, visbiežāk pacients mājās dodas tajā pašā dienā.

Pazīmes, kas var liecināt par meniska plīsumu:

  • Celis sāp (īpaši pie slodzes), krakšķ, tas ir pietūcis, to nevar palocīt. Ja menisks saplīsis divās daļās un viena no tām iespiedusies starp kauliem – celi nevar ne lāgā iztaisnot, ne saliekt. Mediķi saka: locītavu bloks.
  • Bieži vien celis pasāp, pasāp un tad pāriet. Cilvēks sūkstās: oi, menisks sāp… bet pie ārsta neiet. Lai apstiprinātu diagnozi, pacientam jāvēršas pie traumatologa ortopēda. Informatīvākais instrumentālais izmeklējums ir ceļgala magnētiskā rezonanse.

Meniska operācija – artroskopija

Ja kādam trīc lūpa, kad jādodas uz meniska operāciju, saki viņam, ka tur nav ko baidīties. Dakteris lielu nazi neņems un kāju celī divās daļās negriezīs. Meniska operācija mūsdienās notiek tik smalki, ka pēc tās pat lāgā nevar saredzēt operācijas vietu.

Locītavā ievada mazmazītiņu videokameru, un ārsts ar speciālu instrumentu izņem noplīsušo meniska daļu, bet pārējā daļa paliek celī. Iespējams, ar laiku medicīna attīstīsies un izņemtā daļa tiks aizvietota ar kādu piemērotu materiālu. Tomēr operācija nenozīmē, ka meniskam vairs nekad nekas nenotiks. Tas var plīst atkal…

Artroskopijas matemātika:

Operācijas ilgums – 10–30 minūtes

Laiks, pēc kura var celties kājās, – 2 stundas

Laiks, pēc kura var atkal skriet un dejot, – 1 mēnesis

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+