• Šobrīd

    weather img

    Rīga -3°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    C vitamīns — kāpēc to vajag

    Veselība
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    6. marts, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Tu taču zini – veselīgs uzturs ir sabalansēts uzturs. Tajā ir jābūt visam! Par C vitamīnu šaubu nav nevienai – to mums vajag ļoti. Taču – cik, kad un kā to uzņemt?

    Cik daudz uzņemt diennaktī? (Uz 1 kg ķermeņa masas)

    • Minimālā deva pieaugušam cilvēkam dienā – vismaz 10 mg.
    • Ieteicamā deva – 100 mg vitamīna jeb 35 mg/1000 kcal.
    • Grūtniecēm, sievietēm, kas baro bērniņu ar krūti, – 150 mg.
    • Smaga fiziskā darba darītājiem, sportistiem – vismaz 150 un vairāk mg dienā.
    • Saaukstēšanās periodā – 200 mg.

    Cik stabils ir C vitamīns produktos?

    • Neitrālā vidē – nestabils.
    • Skābā vidē – stabils.
    • Bāziskā vidē – nestabils.
    • Saskaroties ar gaisu, skābekli – nestabils.
    • Gaismā – nestabils.
    • Temperatūrā virs 80 grādiem – nestabils.

    Ja par vitamīniem tiktu sacerētas odas un libreti, tad C vitamīns būtu pirmajās apdziedamo varoņu rindās. Tā teikt – bez mīlestības maizi negriež nazis ass un bez C vitamīna cilvēks tāds sanīcis, stīvs un sačokurojies klepotājs vien būtu. Un tāpēc – savi varoņi ir jāpazīst vaigā un jāzina to labie darbi!

    Askorbīnskābe jeb C vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs mūsu uzturā, un, protams, labākais veids, kā to uzņemt, ir labs un sabalansēts ēdiens, nevis pudelīte no aptiekas. Ikdienā šī vitamīna galvenais avots ir augļi, dārzeņi un kartupeļi. C vitamīns ir ūdenī šķīstošs, un tā uzsūkšanās sākas jau mutes dobumā, bet galvenokārt norit tievajā zarnā. Salīdzinot ar citiem vitamīniem, C vitamīns tiek diezgan ātri izvadīts no organisma caur nierēm. Vislielākā tā koncentrācija mūsu organismā ir hipofīzē un virsnierēs.

    • Labie darbi

    Vielmaiņā C vitamīns piedalās virknē mūsu organismam svarīgu procesu ar sarežģītiem nosaukumiem – oksidēšanās–reducēšanās procesos, hidroksilēšanas reakcijās, kas galvenokārt vajadzīgas kolagēna jeb saistaudu veidošanā, noradrenalīna, adrenalīna, dopamīna, serotonīna, steroīdo hormonu sintēzē, kā arī holesterīna pārvēršanā žultsskābēs.

    C vitamīns ir lielisks pretiekaisuma līdzeklis, tam piemīt arī tūsku un asinsvadu caurlaidību un līdz ar to asiņošanas risku mazinošs efekts. Atvieglo hronisku sirds un asinsvadu slimību norisi, samazina insulta risku, var palīdzēt apturēt kataraktu. C vitamīns ir ļoti svarīgs ādai un labam izskatam, jo veicina kolagēna sintēzi – tas ir vajadzīgs saistaudu, locītavu veselībai, arī ādas tonusam, jo samazina grumbiņu veidošanos. Tāpat tas palīdz uzsūkties dzelzij.

    Lietojot C vitamīnu pusgadu, var atvieglot aknu un onkoloģisko slimību gaitu. C vitamīns, E vitamīns un karotīni ir dabiskie uzturā esošie antioksidanti, kas mazina skābekļa radikāļu toksisko ietekmi. Ilgstošs antioksidantu deficīts uzturā veicina audzēju un aterosklerozes attīstību.

    • Ja pietrūkst

    «Skorbuls! No sākuma izkrīt mati, tad zobi!» Šie viedie vārdi no filmas Emīla nedarbi pazīstami daudziem. Cilvēka organismā C vitamīns nespēj veidoties pats, tāpēc ir jādomā, kā to uzņemt. C avitaminozes jeb trūkuma galvenā izpausme ir saistaudu bojājumi, ko rada kolagēna sintēzes traucējumi. Šo stāvokli sauc par skorbutu jeb cingu. Tai raksturīga smaganu asiņošana, zobu kustēšanās, asinsizplūdumi ādā un iekšēja asiņošana trauslo asinsvadu dēļ, kā arī sāpes locītavās, sirdsdarbības traucējumi un muskuļu atrofija. Protams, lai nonāktu līdz cingai, jābūt ilgstošā vitamīna badā, tā nav ikdienas situācija.

    Vairāk – šoreiz nav labāk

    C vitamīns nostiprina imunitāti un ļauj izvairīties no ziemas vīrusiem. Savulaik ārsti laikā, kad apkārt plosās vīrusi, gripa vai arī jau esi saslimusi, aicināja lietot pat 1–10 gramus C vitamīna dienā, taču šobrīd šis uzskats vairs nav aktuāls. Jaunākie pētījumi rāda – nav nozīmes dzert vairākus gramus vitamīna dienā, jo tā būs tikai papildu slodze aknām, tas var veicināt oksalātu nierakmeņu veidošanos, bojāt aizkuņģa dziedzeri, traucēt nieru darbību, izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu un veicināt abortu.

    Saaukstēšanās periodā pietiks ar tiem pašiem 200 mg C vitamīna dienā.

    Starp citu – liels C vitamīna daudzums noteikti arī nebūs līdzeklis holesterīna daudzuma samazināšanai. Vitamīns pārspīlētās devās nestimulē virsnieru darbību un nesamazina iekaisuma procesus organismā!

    Cik daudz C vitamīna satur?

    • Mežrožu paaugļi – 1250 mg
    • Smiltsērkšķu ogas – 450 mg
    • Lielās nātres lapas – 333 mg
    • Upenes – 177 mg
    • Pētersīļu lapas – 150 mg
    • Paprika – 138 mg
    • Aronijas – 120 mg
    • Skābenes – 117 mg
    • Mārrutki – 114 mg
    • Briseles kāposti, nevārīti – 112 mg
    • Briseles kāposti, vārīti – 85 mg
    • Dilles – 100 mg
    • Pīlādži – 98 mg
    • Papaija – 80 mg
    • Virzas lapiņas 77 mg
    • Ziedkāposti, nevārīti – 73 mg
    • Ziedkāposti, vārīti – 49 mg
    • Kivi – 71 mg
    • Zemenes – 64 mg
    • Kolrābji – 63 mg
    • Spināti – 52 mg
    • Citroni – 51 mg
    • Apelsīni – 49 mg
    • Maurloki – 47 mg
    • Greipfrūti – 44 mg
    • Baltie galviņkāposti – 45 mg
    • Baltie galviņkāposti, skābēti – 20 mg
    • Mango – 37 mg
    • Sarkanās jāņogas – 36 mg
    • Lapu salāti – 35 mg
    • Ērkšķogas – 35 mg
    • Kāļi – 33 mg
    • Melones – 32 mg
    • Mandarīni – 30 mg
    • Sīpolloki – 30 mg
    • Redīsi – 29 mg
    • Tomāti – 25 mg
    • Avenes – 25 mg
    • Mellenes – 22 mg
    • Ananāsi – 19 mg
    • Kabači un cukīni – 17 mg
    • Hurma – 16 mg
    • Kartupeļi, cepti ar mizu – 17mg
    • Kartupeļi rudenī, ar mizu vārīti – 15 mg
    • Kartupeļi pavasarī, ar mizu vārīti – 5 mg
    • Ķirši, saldie – 15 mg
    • Cidonijas – 13 mg
    • Avokado – 13 mg
    • Ķirši, skābie – 12 mg
    • Āboli – 12 mg
    • Banāni – 12 mg
    • Brūklenes – 12 mg
    • Aprikozes, žāvētas – 11 mg
    • Aprikozes, svaigas – 9,4 mg
    • Dzērvenes – 11 mg
    • Rabarberi – 10 mg
    • Persiki – 9,5 mg
    • Gurķi – 8 mg
    • Granātāboli – 7 mg
    • Plūmes – 5,4 mg
    • Sarkanvīns – 1,80 mg

    Zini!

    Ja kāda iemesla dēļ uzturā nav pietiekami daudz augļu, ogu, dārzeņu un augu eļļu, vēlams lietot C vitamīna preparātus kā piedevu uzturam. Optimālā deva – 60 mg dienā.

    C vitamīns vairāk nepieciešams smēķētājiem – mutes veselības speciālisti iesaka pat pa dražejai pēc katras cigaretes.

    IZVĒLIES PAREIZI!

    Ja svaigi produkti, kas satur C vitamīnu, nav pieejami – izvēlies saldētos dārzeņus, augļus un zaļumus, nevis konservētos. Saldētos produktos C vitamīna būs vairāk!

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+