Rīga +19°C 
1. Ko darīt, ja lācis manā dārzā posta bišu stropus?
Riskēt nevajag, un reizēm vienkārši jāļauj, lai ķepainis plosās. Taču, ja esi drošā vietā, var mēģināt no attāluma lāci aizbiedēt ar lielu ļembastu – grabināt dzelžus, katlus, skārda spaiņus. Normāls lācis aizmuks! Bet – bez pārdrošībām, lūdzu.
2. Ko iesākt, ja mans suns mežā uzskrien lācim?
Visticamāk, suns varēs veiksmīgi aizmukt. Vilkam suns ir pārtika, bet lācim suns ir tikai traucēklis, tāpēc lācis suni diez vai vajās.
3. Vai ir bīstami nakšņot mežā, ja tur dzīvo lāči?
Kas notiks, ja lācis ies garām, kad cilvēks guļ teltī vai hamokā jeb kokos iesietā guļamtīklā? No Eiropas lāčiem tādās situācijās nevajadzētu bīties, viņi no cilvēka izvairās un klāt nenāks. Tomēr ēdiens gan ļoti rūpīgi jānoglabā.
4. Kādas ir manas izredzes, ja mežā vai uz ceļa satieku lāci ar sabojātu raksturu?
Tāds lācis ir neparedzams. Viņš tevi negribēs ēst, taču, iespējams, gribēs iedunkāt: «Nu iedod kaut ko! Kāpēc tu man neko nedod?» Un cilvēkam, kurš pret lāča milzīgo muskulatūru ir trausls radījums, tas var beigties ar savainojumiem. Tomēr arī tāds dzīvnieks uz cilvēku neskatās kā uz kotleti, bet kā uz kādu, kas maisās pa kājām, vai varbūt kādu, no kura var izprasīt ēdienu.
Strauji mukt nevajadzētu, bet jāsaglabā skaidrs prāts un jāmēģina atkāpjoties tikt projām.
Ja proti kāpt kokā – var mēģināt, jo pieaugušam lācim kokā kāpt nepatīk.
Ja lācis tiešām metas virsū, viens variants ir nokrist pie zemes, sarauties embrija pozā un cerēt, ka lācim pietiks ar pabiedēšanu un viņš aizskries tālāk. Ja līdzi ir svilpe vai kas līdzīgs, varbūt viņu var iztrūcināt un aizbiedēt ar skaņu. Vēl var noraut un virs sevis rokās pacelt izplestu jaku – dzīvniekam parasti liekas bīstami, ja kāds pēkšņi izmaina savu izmēru, tāpēc lāci tas varētu iespaidot. Ir arī speciāli baloniņi ar piparu gelu, kas domāti tieši aizsardzībai no lāčiem. (Ar parasto piparu gāzi gan riskējam lāci nokaitināt pa īstam!)
5. Kur lācis dzīvo?
Meža biezokņos, jaunaudzēs un izcirtumos, bet ziemas miegam izvēlas pēc iespējas nomaļas vietas mežā – jaunaudzes, aizaugošus izcirtumus, lielas alas, purva malas vai grāvmalas. Iekārto sev midziņu zem izgāztiem kokiem vai izrok dobi, kuru izklāj ar zariem un sūnām, bet jumtu izveido no aizlauztām eglītēm un sīkākiem kokiem. Savvaļā mūsu brūnais lācis dzīvo 20–30 gadus.
6. Kas liecina, ka tuvumā ir vai nesen bijis lācis?
Ja mežā redzi, ka kāds ir ārdījies, vēlis otrādi akmeņus un stumdījis kritušos kokus, ja kāds izārdījis skudrpūžņus, apvērsis velēnas vai plosījis iztrupējušus celmus, tad, ļoti iespējams, lācis tur uzlaizījis kukaiņus. Reizēm ir skrāpēta arī koku miza. Par lāci var liecināt vairākas nolauztas eglītes vai citi koki – tos ķepainis izmanto migas ierīkošanai. Savukārt lāča, hmm, kaka zināmā mērā atgādina govs (bet reizēm arī ļoti liela cilvēka) mēslus, tomēr atšķiras ar to, ka tajā parasti redzamas līdz galam nesagremotas augu atliekas, var būt arī spalvas, olu čaumalas un šis tas cits no tā, ko lielais zvērs ēdis. Arī krāsa mainās atkarībā no barības, piemēram, pēc melleņu ēšanas tā var kļūt melna.
7. Kā pazīt lāča pēdas?
Tieši raksturīgās pēdu formas dēļ lāci dēvē par pekainīti. Priekškāju nospiedumi ir apaļi, ar labi saskatāmiem pirkstu un lāča garo nagu nospiedumiem, savukārt pakaļkājas nospiedums pēc formas mazliet atgādina kailu cilvēka pēdu, tikai ir platāks un ar šaurāku papēža daļu. Un pēdu nospiedumi kārtojas divās rindās – kā cilvēkam, kurš rāpojis četrrāpus.
Vai Eiropas lācis cilvēku uztver kā medījumu, un kas dzīvnieku var izprovocēt uz agresiju? Kā ar savu rīcību varam nejauši sabojāt lāču raksturu un kā uzvesties, ja mežā satikti citi zvēri – vilks, lūsis vai mežacūka? Atbildes uz jautājumiem meklē šajā rakstā:
