Rīga +21°C 
Vairogdziedzera mezglu skaits un izmērs ar laiku var pakāpeniski pieaugt, taču vairumā gadījumu tie neizraisa nekādus simptomus un neietekmē dzīves kvalitāti. Ja ir īpaši lieli mezgli, tad gan iespējams diskomforts kaklā, spiediena sajūta, rīšanas traucējumi, balss izmaiņas vai apgrūtināta elpošana. Lieli mezgli skaitās virs 3–4 centimetriem.
Mezgli atšķiras
- Pirmkārt, tie var būt cieti un cistiski, kas pildīti ar šķidrumu. Cistiskie mezgli mēdz samazināties vai izzust, bet ar cietajiem mezgliem tā parasti nenotiek.
- Otrkārt, ir toksiskie jeb karstie mezgli – tie ir autonomi funkcionējoši un sintezē vairogdziedzera hormonus, bieži izraisot hipertireozi, tātad pastiprinātu vairogdziedzera darbību, kas izpaužas ar paātrinātu sirdsdarbību, sirdsklauvēm, izteiktu svīšanu, roku trīci, nervozitāti un miega traucējumiem. Par laimi, toksiskie mezgli lielākoties ir labdabīgi. Ir arī funkcionāli neaktīvi jeb aukstie mezgli – šie mezgli nesintezē vairogdziedzera hormonus pietiekamā daudzumā, lai tos varētu ieraudzīt izmeklējumā. Aukstie mezgli ir biežāk sastopami, un vairums no tiem ir labdabīgi, tomēr pastāv arī iespēja, ka tajos notiek ļaundabīgi procesi. Tāpēc, ja mezgls strauji aug un ultrasonogrāfijā izskatās aizdomīgs, jāapsver doma par papildu izmeklējumu – punkcijas biopsiju.
- Treškārt, mezglus vēl iedala adenomās jeb labdabīgos audzējos, neoplastiskos bojājumos, kas var būt ļaundabīgi, un iekaisuma mezglos, piemēram, ja ir hronisks autoimūns tireoidīts jeb hronisks vairogdziedzera iekaisums.
Kāpēc veidojas un palielinās?
- Pastāvīga TSH (vairogdziedzeri stimulējošā hormona) stimulācija. Paaugstināts TSH līmenis ilgtermiņā veicina vairogdziedzera šūnu vairošanos, un mezgls palielinās. Šī stimulācija var būt saistīta ar vieglu hipotireozi (samazinātu vairogdziedzera funkciju), piemēram, Hašimoto tireoidītu, vai ar joda deficītu, kas samazina vairogdziedzera brīvo hormonu T3 un T4 – trijodtironīna un tiroksīna – ražošanu un kompensatori paaugstina TSH.
- Joda deficīts. Vēlreiz – jods ir būtisks mikroelements, lai organisms ražotu vairogdziedzera hormonus T3 un T4. Ja jodu ilgstoši neuzņem pietiekamā daudzumā, tas izraisa pastāvīgu TSH stimulāciju, un tā savukārt veicina strumas (palielināta vairogdziedzera) un karsto mezglu attīstību kā kompensatoru mehānismu, cenšoties uzturēt pietiekamu vairogdziedzera hormonu sintēzi.
- Hormonālas izmaiņas. Menopauze ir saistīta ar estrogēnu līmeņa samazināšanos, kas var netieši ietekmēt vairogdziedzera darbību, izmaiņas vielmaiņā, ķermeņa masas indeksam un hormonu līdzsvaram.
- Autoimūni procesi, piemēram, hronisks tireoidīts jeb Hašimoto slimība. Tātad imūnsistēma kļūdaini novērtē vairogdziedzera audus kā svešus, un rezultātā veidojas autoantivielas, kas ierosina hronisku iekaisumu. Šis iekaisuma process, kas raksturīgs hroniskam autoimūnam tireoidītam, pakāpeniski bojā vairogdziedzera šūnas un var izraisīt hipotireozi un veicināt mezglu veidošanos.
- Starojums un kancerogēni. Pierādīts, ka jonizējošā starojuma iedarbība bērnībā, īpaši ārstnieciska apstarošana kakla rajonā, ārstējot limfomu vai citus audzējus, palielina vairogdziedzera mezglu veidošanās un ļaundabīgas transformācijas risku. Tāpat kancerogēnas vielas, kuras tiek uzņemtas, piemēram, smēķējot, var veicināt oksidatīvā stresa pastiprināšanos, DNS bojājumus un jaunu šūnu veidošanos. Mezglu palielināšanās var būt ļaundabīgas pārveidošanās pazīme, tāpēc svarīgi tos regulāri novērot.
Kā mezglus pārbaudīt?
Gan ar attēldiagnostikas izmeklējumiem, gan nosakot bioķīmiskus un imunoloģiskus marķierus. Labākais sākuma pārbaudes tests vairogdziedzera slimību (hipotireozes un hipertireozes) diagnostikā ir TSH tests, kas nosaka vairogdziedzera stimulējošā hormona koncentrāciju asinīs.
Zems TSH līmenis visbiežāk norāda uz vairogdziedzera pastiprinātu darbību, kas izpaužas kā tireotoksikoze ar pastiprinātu svīšanu, ķermeņa masas zudumu, paātrinātu sirdsdarbību, sirdsklauvēm, trauksmi un dažkārt arī muskuļu vājumu.
Mezglus ar zemu vai vidēju ļaundabīguma risku ik pēc 6–12 mēnešiem iesaka novērot ultrasonogrāfijā.
Tā ir pamatmetode mezglu strukturālajai izvērtēšanai un ļauj noteikt pazīmes, kas var liecināt par mezgla potenciālu ļaundabīgumu. Protams, novērtējumu var ietekmēt aparāta jutība, izšķirtspēja un ārsta pieredze. Tomēr pilnīgi droši noteikt mezgla dabu var, veicot biopsiju. Tātad no mezgla ar smalku adatiņu paņem šūnas un laboratorijā izmeklē ar mikroskopu. Tiesa, mezgla lielums ne vienmēr nozīmē ļaundabīgumu. Mazākiem mezgliem biopsiju veic tikai tad, ja ir citi riska faktori.
Un vēl – ja asinīs ir zems TSH līmenis, veic scintigrāfiju, kurā var noteikt karstos mezglus, kas aktīvi uzkrāj jodu. Izmeklējumā vēnā ievada mazliet radioaktīva izotopa, kas izdala gamma starus, lai tie, saskaroties ar scintigrāfijas iekārtā esošajiem kristāliem, uzmirdzētu un radītu gaismas signālu, kas veido attēlu.
Arī ārstēšana atšķiras
Toksiskos jeb karstos mezglus ārstē ar medikamentiem, radioaktīvo jodu vai ķirurģiski – atkarībā no pacienta vecuma, veselības stāvokļa un mezgla izmēra –, bet aukstos mezglus, ja nepieciešams, operē.
- Medikamenti ir īpaši noderīgi gados vecākiem cilvēkiem ar sirds slimībām, bet parasti tos izmanto tikai tam, lai sagatavotos radioaktīvā joda terapijai vai operācijai.
- Radioaktīvā joda terapijā jānorij maza kapsula ar nelielu radioaktīvā joda devu, kas uzsūcas tikai vairogdziedzera šūnās. Kad radioaktīvais jods ir sasniedzis mērķa šūnas, tās radiācijas ietekmē iet bojā. Mezgls pakāpeniski pazūd vairāku nedēļu līdz mēnešu laikā.
- Operāciju veic, ja rodas aizdomas, ka mezgls varētu būt ļaundabīgs. Izņem visu vai tikai daļu vairogdziedzera, apjoms atkarīgs no mezglu skaita, atrašanās vietas un biopsijas rezultātiem. Ja izņem visu vairogdziedzeri, līdz mūža galam būs jālieto hormonus aizvietojošā terapija, taču dzīves kvalitāti tas būtiski neietekmē.
- Savukārt termoablācijā mezgli tiek izdedzināti ar siltumu, izmantojot radiofrekvenci vai lāzeru. Šī metode ir īpaši piemērota pacientiem ar vienu dominējošu labdabīgu mezglu, kurš nav estētisks vai izraisa spiediena sajūtu. Termoablāciju neizmanto, ja mezgls atrodas tuvu kakla artērijai vai ja cilvēks lieto antikoagulantus un nedrīkst pārtraukt to lietošanu, vai arī ja vairogdziedzeris ir tik izteikti palielināts, ka ablācija nebūs pietiekami efektīva. Dažkārt ar vienu termoablāciju nepietiek un procedūra jāatkārto.
Varbūt izmēģināt dabiskās metodes?!
- Lai saglabātu hormonus normas robežās un novērstu TSH sekmētu mezglu veidošanos, svarīgi ir ar uzturu uzņemt atbilstošu joda daudzumu. Latvijā nav izteikta joda deficīta, tomēr ir riska grupas (grūtnieces, vegāni, cilvēki ar ierobežotu sāls patēriņu). Vai nepietrūkst joda, iespējams noteikt urīna analīzē. Jods galvenokārt sastopams jūras kāpostos, jūras zivīs un citās veltēs, piena produktos un olās. Savukārt pārmērīga joda uzņemšana, īpaši ilgtermiņā, var izraisīt gan pastiprinātu, gan samazinātu vairogdziedzera funkciju, pastiprināt autoimūnas reakcijas.
- Par mezglu veidošanās sekmētāju uzskata oksidatīvo stresu, kad organismā veidojas pārāk daudz brīvo radikāļu. Lai to mazinātu, ieteicams ar antioksidantiem, omega 3 taukskābēm, selēnu un polifenoliem bagāts uzturs – dārzeņi, augļi, rieksti un pilngraudu produkti.
- Mezgli bieži vien iet roku rokā ar aptaukošanos un insulīna rezistenci.
- Mazināt mezglu attīstības un vairogdziedzera disfunkcijas risku var, izvairoties no endokrīnās sistēmas darbību traucējošām vielām, piemēram, bisfenola A, ftalātiem un pesticīdiem.
Vairogdziedzeris noteikti jāizmeklē, ja:
- tev ir diskomforta sajūta kaklā, balss izmaiņas, rīšanas grūtības;
- ģimenē kāds slimo vai ir slimojis ar vairogdziedzera vēzi;
- bērnībā esi saņēmusi jonizējošo starojumu galvas un kakla apvidū;
- ir sataustāms mezgls vai ārstam radušās aizdomas par izmainītu vairogdziedzera konsistenci.
