Rīga +19°C 
Aptuveni 90 procenti pasaules iedzīvotāju mūža laikā piedzīvo estētiskas vai jau medicīniskas dabas problēmas ar kāju vēnām – tāda ir statistika. Attiecīgi salīdzinoši neliela saujiņa ir to, kam šī problēma izpaliek un raizes nesagādā ne dziļās vēnas, ne arī virsējo vēnu tīklojums, jo tas ārēji nav redzams. Tātad – veicas dažiem… Tikmēr vairumam agrāk vai vēlāk būs kādas lielākas vai mazākas sūdzības. Vēnu stāvokli nosaka galvenokārt gēni (tātad iedzimtība), kā arī hormonālais fons, tāpēc vēnu problēmas biežāk izteiktas ir tieši sievietēm, jo viņas piedzīvo grūtniecību, lieto hormonālos pretapaugļošanās līdzekļus un vēlāk – hormonus aizvietojošo terapiju, savukārt kāju vēnu sistēma uz šādām izmaiņām mēdz reaģēt.
Kad problēmas jāsāk risināt ārsta flebologa kabinetā, sūdzības lielākoties ir par kāju apakšstilbu rajonu. Ja sieviete valkā īsākus svārkus – tad arī par augšstilbiem. Uz šīm problēmām tad arī mediķi parasti koncentrējas un pēdu rajonu tiešām cenšas likt mierā. Tam ir savi iemesli.
Potītes un pēdas – specifiska zona
Ārstējot vēnas dažādās ķermeņa vietās, tiek lietotas dažādas metodes. Var būt, ka vienā vietā izmantotu metodi citviet lietot ir aizliegts. Piemēram, ko var darīt uz rokas, nedrīkst darīt uz sejas. Ja runa ir par kājām, tad nav tādu rakstītu likumu, ka kāda no vēnu ārstēšanas metodēm šajā zonā būtu aizliegta. Tomēr ir nianses. Lielākoties estētiskas dabas problēmas virspusējās kāju vēnās tiek risinātas ar skleroterapijas metodes palīdzību: ievadot konkrētā virsējā vēnā medikamentu – līmi vai putas –, kas aizlīmē neglīto virsējo vēnu, ļaujot asinīm aizplūst pa veselākām vēnām.
Kur te rodas problēma? Procedūras laikā daļa no virsējā vēnā ievadītā medikamenta sasniedz arī dziļo vēnu, taču, tā kā attālums ir gana liels, medikaments tur nonāk jau zemā koncentrācijā un neaktīvā formā. Tāpēc dziļo vēnu tas neietekmē. Savukārt pēdā viss novietots ļoti tuvu, savienotājvēnas ir ļoti īsas, arī dziļās vēnas ir salīdzinoši nelielas, asins plūsma tajās nav tik aktīva. Tāpēc, ja medikamentu iepūš pēdas virsējā vēnā, puse šī materiāla uzreiz nonāk dziļajā sistēmā. Būtībā medikaments ir ielaists dziļajā vēnā!
Tādā veidā, negribot slēgt arī dziļo vēnu, patiesībā rodas risks iegūt ļoti nopietnu komplikāciju – dziļo vēnu trombozi.
Līdz ar to ir ārkārtīgi nopietni jāizvērtē, vai tiešām to vajag darīt. Iedomājies situāciju, kad cilvēks smukuma vārdā faktiski iegūst invaliditāti uz visu mūžu! Tāpēc, ja nav ļoti izteiktu problēmu, vien pāris mazas zilas vēniņas, tur labāk neko neaiztikt.
CITI LASA
Ko tālāk?
Tātad, ja svaru kausos ir veselība un ārējais izskats, tad veselība noteikti ir būtiskāka. Un tomēr – ko šādā situācijā varētu lietas labā darīt, ja pēdās ir izlocītas, neglītas vēnas.
1. Nepieciešams kāju vēnu ultrasonogrāfijas izmeklējums
Jāpārliecinās, ka maģistrālie asinsvadi, virspusējās, dziļās vēnās apakšstilbos un augšstilbos tiešām ir veselas. Var izrādīties, ka īstenībā maģistrālā vēna kaut kur augstāk kājā tomēr ir slima, un tas tālāk ietekmē arī pēdu. Likvidējot šo refluksu (venozo asiņu atpakaļplūsmu, kas rodas bojātu vēnas vārstuļu dēļ), piemēram, no apakšstilba, problēma pēdās atrisināsies pati par sevi, un pašā pēdā vispār vairāk neko nevajadzēs darīt.
2. Minimāla skleroterapija
Labākajā gadījumā tiks atklāts, ka visas maģistrālās vēnas ir veselas, un visdrīzāk skleroterapija te joprojām būs labākā metode. Arī uz pēdas tā ir iespējama, bet – ar zināmiem nosacījumiem. Te nevar būt runa par masīvu medikamenta lietošanu, jāpieiet ļoti niansēti. Piemēram, no visa, kas uz savām pēdām un ap potītēm nepatīk, apstrādā tikai to vienu vēniņu, kas traucē visvairāk. Tiek lietota krietni mazāka medikamentu deva, ko vienas procedūras vietā sadala starp divām procedūrām.
Citādi var iegūt dziļo vēnu trombozi, tad kāja var pampt visu atlikušo mūžu un var tikt arī pie tā dēvētās ziloņpēdas. Latvijā ir aptuveni desmit šādi gadījumi gadā.
Tāpēc apzināti riskēt nevajag.
3. Neuzstāt uz operāciju
Iespējams, rodas jautājums – kāpēc nevar neglītās vēnas pēdās vienkārši izoperēt, izņemt? Taču operēt pēdās ir vēl bīstamāk nekā veikt skleroterapiju. Operācijas laikā vēnas tiek vilktas ārā, un, tā kā tur viss atrodas tik tuvu, var netīšām pavilkt par daudz un pie viena izvilkt arī dziļo vēnu. Tā tam nevajadzētu notikt! Līdz ar to atbilde uz jautājumu «Vai pēdās vēnas operēt?» ar nosacījumu, ka principā tās ir veselas, būs – 99 procentos gadījumu labāk tiešām to nedarīt. Kas attiecas uz vēnu apstrādi ar ādas lāzeru: tā pati par sevi citviet ķermenī, piemēram, uz sejas, ir laba un iedarbīga metode, bet atkal – ne pēdas rajonā. Lai apstrādātu vajadzīgā izmēra laukumu pēdā, tas būtu pārāk sāpīgi.
Katrai savi standarti
Ar estētiska rakstura problēmām pēdu zonā daļēji būs jāsamierinās.
Citreiz sievietei pašai liekas, ka zona ap potītēm izskatās briesmīgi, bet bez brillēm vispār nav redzams, kur tur ir tā lielā problēma?!
Ir redzētas kundzes gados, kurām uz kājas ir jau strutaina čūla, bet viņa nekādu dzīves kvalitātes pazeminājumu no tā neizjūt. Jā, nepatīkami, bet – nav liela bēda. Un ir jaunas meitenes, kas atnāk ar milzu problēmu, kas, izrādās, ir viena maza ādas vēniņa, bet tās dēļ viņa jau vairākus gadus nesauļojas, nevalkā īsus svārkus, nepeldas. Un tad rodas jautājums – kura situācija ir nopietnāka? Medicīniski skaidrs, ka primāri jāpalīdz kundzei gados, bet – skatoties uz to visu filozofiski un izmērot pacienšu reālās ciešanas, varbūt sanāk, ka jāpalīdz meitenei.
Vērts zināt
- Latvijā ir vismaz 10 klīnikas, kur atradīsi pieredzējušus flebologus jeb vēnu ārstus.
- Procedūras kāju vēnām var veikt visu cauru gadu, bet labākais laiks tam ir rudens, ziema un pavasaris.
