Rīga +29°C 
Režisoram un dramaturgam Kārlim Anitenam patīk rušināties pa zemi, audzēt puķes, dārzeņus un ogas. Tomēr šis eksperiments sācies pavisam nejauši. «Doma izaudzēt kartupeļus radās spontāni. Ledusskapī bija palikuši divi mazi, gareni kartupelīši, kuriem bija sadīguši asni. Negribējās mest ārā. Uz balkona stāvēja neliela puķu kaste ar zemi, nodomāju – iestādīšu. Man par milzīgu pārsteigumu – izauga tik ražīgi! Turklāt kartupeļi bija ļoti garšīgi, es jau tos apēdu,» viņš smejas.
«Kopā sanāca viens kilograms un simt gramu. Manuprāt, no diviem maziem kartupelīšiem tā ir ļoti iespaidīga raža,» viņš spriež. «Dažus kartupelīšus speciāli atstāju. Gribu nopirkt veikalā tieši tādus pašus un salīdzināt garšu. Emocionāli jau savējie vienmēr šķiet gardāki. Tie bija miltaini. Man nebija ne jausmas, kas tā par šķirni, bet feisbukā, kur biju palielījies ar savu ražu, kundzītes rakstīja, ka tie esot sparģeļkartupeļi,» tagad zina teikt Kārlis.
Kārlis atzīst, ka kartupeļus nemaz nebūtu steidzies rakt: «Tomāti bija tik ļoti saauguši, ka vietas vairs nepietika, tāpēc nācās novākt. Kartupeļus iestādīju maijā un jau pēc diviem mēnešiem varēju apēst.»
Vai bija kādi īpaši knifi, lai raža izdotos? «Man balkons ir dienvidu pusē, tāpēc viss, kas tur aug, regulāri jālaista, citādi izkaltīs. Lietoju arī mēslojumu, bet parasto – to pašu, ko puķēm. Neuzbruka ne Kolorādo vaboles, ne kādi citi kukaiņi. Mani kartupeļi bija pilnīgā drošībā,» viņš smej.
Uzvarējis konkursā par skaistāko balkonu
«Ko tik esmu audzējis! Savulaik uz balkona auga arī arbūzi. Gurķi un tomāti – tas jau pats par sevi saprotams. Prieks, ka vienmēr viss ir izaudzis,» teic Kārlis. «Turklāt mājai ir tāda kā iedobe, tāpēc vienmēr ir silts un aizvējš. Viss aug griezdamies.»
Jautāts, vai kaimiņi nebrīnās par viņa dārzniecības eksperimentiem uz balkona, Anitens iesaucas: «Oi, nē, neviens nebrīnās! Mums gandrīz visiem uz balkoniem ir savi mazdārziņi. Pirms daudziem gadiem mūsu mājā pat notika konkurss par interesantāk apzaļumoto balkonu, un vienu gadu uzvarēju arī es.» Toreiz visas puķu kastes bijušas pilnas ar krāšņām kresēm. «Tās saauga gan uz augšu, gan pāri balkonam lejup. Garāmgājēji priecājās. Vienīgi laputis bija īsta nelaime, tāpēc kreses vairs neesmu sējis,» viņš stāsta.
Tas nav stāsts par ēšanu, bet prieku
Lai gan Kārlim ir lauku mājas, kur var audzēt visu, ko sirds kāro, viņš uzskata, ka šāds eksperiments ir vērtīgs: «Skaidrs, ka no viena poda ne paēdis, ne izsalcis būsi. Tas nav stāsts par ēšanu. Tas ir stāsts par prieku, ka pats esi kaut ko iestādījis, kopis, laistījis un beigās novācis ražu. Telpaugi ir skaisti, tie zied, bet kartupelis dod taustāmu rezultātu. Tu redzi, kā no kaut kā maziņa izaug kas īsts. Domāju, ka pilsētniekam šādas emocijas ir ļoti vajadzīgas.»
Viņš iedrošina arī citus izbaudīt šo prieku: «Esmu pārliecinājies, ka lielveikalos nopērkamie mazie kartupelīši audzēšanai uz balkona ir lieliski. Tie neizaug milzīgi, tāpēc nevajag ne lielu podu, ne plašu vietu. Vienkārši jārūpējas, un prieks būs neizmērojams. Es par šo ražu priecājos kā mazs bērns.»
