Rīga +19°C 
Svarīga un liela Imanta Lancmaņa dzīves daļa saistīta ar krāšņo un vareno Latvijas namu – Rundāles pili. No malas šķiet – kas gan nekait dzīvot pilī, turklāt – tik slavenā un skaistā? Karaliski! Taču gluži tā vis nebijis.
«1963. gadā nāca piedāvājums strādāt Rundāles pilī, kas radikāli izmainīja manu dzīvi. Tiku nodots pils un tās problēmu rokās. Zināmā mērā pils kļuva par manu apsēstību. Tas bija bezgalīgs izaicinājums un arī iespēja. Es kā atvarā biju iekritis pilī,» pirms pieciem gadiem intervijā žurnālam IEVA atminējās jūlija gaviļnieks Imants Lancmanis.
«Mēs ar sievu daudzus gadus dzīvojām pilī, kur nebija ne ūdensvada, ne kanalizācijas, kur ziemā bija jāiet uz sirsniņmāju parkā un ūdens bija jānes no akas. Un nepārtraukti tas pils garīgais spiediens, no kura nevarēja tikt prom,» atzinās viņš. «Tikai tad, kad muzejam uzcēla dzīvojamās mājas un
mēs varējām pārcelties, pils beidzot attālinājās un vairs nespēja mūs hipnotizēt.
Beidzot mums piederēja vakari un brīvdienas. Jā, pils stāv un ir aizpildīta…» sprieda Lancmanis.
«Pils prasījusi atdot ne tikai dzīvi, bet arī dzīvību,» noteica Imants. Pirms dažiem gadiem viņa sieva devās mūžībā. «Man joprojām ir sāpīgi atcerēties pils heraldikas izstādi. Ieva teica: iešu pie ārsta, kad mēs pabeigsim izstādi. Bet tad jau bija par vēlu. Domāju, ka ar mani ir cauri, es neko vairs negribu. Bet sajutu, ka viņa ir blakām un grib, lai turpinu… Tas palīdzēja no skumjām attapties,» neslēpa Imants.
