Rīga +11°C 
- Zema
- Lēti
- Personas
- 4
- Pagatavošana
- 40m
«Manā jaunībā bija tāda studentu paģiru zupa. Kas tad bija tie labākie pieejamie produkti paģiru reizē? Tomātu sula, kuru varēja nopirkt visur, un gaļas cīsiņi. Tad tos abus savienoja, ja bija kāds kartupelis un burkāns, pievārīja kāt arī tos, un prīmā zupa! Sāls, pipari, vēl kādas garšvielas, un garša bija līdzīga soļankai. Vēlāk abi ar sievu mēdzām gatavot veģetāru versiju, līdz reiz es viesojos pie Māras Svīres un Vladimira Kaijaka, kur mūs pacienāja ar veco, labo cīsiņu studentu zupu un tad es sāku to atkal gatavot. Kad viens pats aizbraucu uz laukiem rakstīt, tad ir jāizvēlas, kā būt – nedēļu no vietas ēst maizītes vai tomēr pagatavot kādu pamatīgāku ēdienu… Zupa tādās reizēs ir lieliska izvēle, jo var savārīt veselu katlu un ēst vairākas dienas!,» stāsta Jundze.
Zupa ir nebeidzami uzlabojama un, nākamajās dienās pasildīta, tā garšo aizvien labāk! Slepenā papildus sastāvdaļa katram pēc ieskatiem ir mazītiņa glāzīte ledusauksta degvīna – to iedzer, ēdot zupu.
