Rīga +15°C 
Konsultē: Gunārs Bušēvics, Mg. agr., saimniecības Mikrobioferma Allažas īpašnieks Kazdangas pagastā (seko Instagram @mikrobioferma).
Kas notiek Mikrobiofermā?
Atskatoties uz iepriekšējiem mēnešiem – marts mūs lutināja ar sauli, cerību par siltu pavasari un vasaru kā līksmu simfonijas turpinājumu, taču aprīļa mēneša pirmā daļa atgādināja par dabas cikliskumu, pavasara vētrām un to, ka nekas nenotiek vienā dienā. Tādēļ darbi jāplāno tā, lai būtu gatavi izaicinājumiem. Patlaban ir iesākti dārza sagatavošanas darbi, uz palodzēm izlolotie siltummīļi – pipari, tomāti, melones un garšaugi – jau krietni paaugušies un nepacietīgi gaida savu kārtu tikt pārstādītiem.
Aprīļa pirmajā pusē ļoti svarīgi bija veikt pirmos dārza darbus – augsnes ielabošanu, pārziemojušo nezāļu ravēšanu, zāliena atbrīvošanu no zariem un liekajām lapām, komposta papildināšanu uz dobēm un vietas sagatavošanu jaunai sezonai, ogulāju apdobju palutināšanu ar kompostu, kartonu, šķeldu, kā arī vainagu veidošanu, atbrīvojoties no vecajiem, mazproduktīvajiem zariem un atverot koku un krūmu centru labai gaisa un gaismas padevei.
Maijs ir mēnesis, kad priecē pirmo kultūraugu straujāka attīstība.
Kādēļ ne agrāk? Jo katrs augs vispirms izdzen saknes, kas nogādā barības vielas un ūdeni zaļajai veģetatīvajai auga augšējai daļai. Augsne savukārt saņem no auga eksudātus jeb cukurus, kas katram augam pēc uzbūves jeb molekulārās formas ir atšķirīgi, tāpēc piesaista un baro noteiktas mikroorganismu grupas.
Šeit atslēgas vārds ir daudzveidība, tādēļ aicinām ikvienu šajā sezonā izraibināt dārzu ar iespējami dažādiem kultūraugiem!
Tieši mazdārziņu aprūpētās platības nodrošina mazos apputeksnētājus ar pirmo pavasara enerģiju – nav pat nepieciešams turēt bites, var dārzā veidot insektu viesnīcas un izvietot putnu būrīšus, jo putnu klātbūtne sniegs ne tikai dzīvo koncertu, bet arī efektīvi samazinās nevēlamo insektu esamību dārzā.
Aktuāli maijā
- Komposta materiāla krāšana
Pērnā gada augu atliekas, aprīlī grābtās lapas un maijā augošā zāle ir laba kombinācija komposta veidošanai. Labi sadalījies komposts nesatur augu atliekas, tas nav pievilcīgs gliemežiem un citiem trūdošu augu ēdējiem, tādēļ svarīgi ir kompostēt pareizi – galvenais priekšnosacījums, lai ogleklis (sausais, brūnais materiāls – lapas, salmi, kartons, zāģu skaidas) un slāpeklis (zaļais, svaigais materiāls – zāle, virtuves atkritumi, kafijas biezumi) būtu pareizās proporcijās.
Mikroorganismi kompostā ēd abus – ogleklis dod enerģiju, slāpeklis palīdz augt un vairoties.
Kā saprast, vai proporcijas ir pareizas? Par kompostu var domāt kā par ugunskuru, kur ogleklis ir malka un slāpeklis – aizdedzinātājs, kas palīdz procesam sākties. Ja ir pārāk daudz malkas, viss sadalās ļoti lēni, bet, ja pārāk daudz aizdedzinātāja, sāk smirdēt un kļūst slapjš. Tātad, ja komposts silst un smaržo pēc zemes – viss ir labi. Ja smird kā puve, slāpekļa ir par daudz, tāpēc jāpievieno ogleklis, piemēram, sausas lapas. Ja kompostēšanās nenotiek, ir pārāk daudz oglekļa – attiecīgi jāpievieno zaļais materiāls.
- Ja saimniecībā ir vistas – izmēģini!
Vietā, kur vistas pārziemojušas, sakrājies mēslu kalns. Mēs to sajaucam kopā ar aitu pakaišiem, kuros ir daudz salmu, lai iegūtu optimālu slāpekļa un oglekļa attiecību kvalitatīvā kompostā. Šādu kompostu izmantosim vietās, kur līdz šim neesam lietojuši dzīvnieku izcelsmes kompostu, lai nepārsātinātu augsni ar fosforu. Vienreiz trijos vai četros gados šādu kompostu var uzlikt, lai krasi uzlabotu augsnes auglību.
- Kā stādīt tomātus?
Piemēram, Spānijā tomātus audzē deviņus mēnešus, bet pie mums tas prieks ir īss, tāpēc ir svarīgi veidot vislabākos apstākļus no sēkliņas līdz ražai. Tomāts uz stublāja esošos matiņus spēj pārvērst saknēs, un mūsu interesēs ir stādīt tā, lai veidojas lielāka sakņu sistēma. Ja stādīsim dziļi, saknes apakšējā augsnes slānī jutīs vēsumu un augšana uz laiku apstāsies, bet, ja augus stādīsim guļus, sakņu sistēma būs siltumā un augšana neapstāsies.
- Maijs ir ļoti mānīgs mēnesis
Maijā dienas ir siltas, bet naktīs termometra stabiņš var noslīdēt zem nulles. Šajā laikā siltumnīcās stādītie tomāti, melones, paprikas un citi augi var ciest un pat aiziet bojā. Augi šajā laikā vēl ir nelieli, un, ja nav atsieti, tos var pasargāt, apsedzot ar agrotīklu.
Praktiska ideja!
- Skujkoku šķelda celiņiem
Šādi izskatās bezrakšanas komposta dobes mūsu saimniecībā. Starp dobēm sabērta skujkoku šķelda, kas nesadalās tik ātri kā lapu koku šķelda. Jā, lapu koku šķelda ir laba apdobēm, jo sadalās ātrāk un dod barības vielas augļu kokiem un ogulājiem. Savukārt skujkoku šķelda satur sveķus, kas ir antibakteriāli, tā sadalās lēnāk un attiecīgi retāk jāpapildina. Šo šķeldu izmantojam arī kā pakaišus cāļu audzēšanai – skaidas nevar, jo tās cāļi saēdas, bet šķeldu var.
Ieteikumi par laistīšanu
- Lai sasildītu ūdeni laistīšanai, mums ir kubikmetra konteineri, kuros sapildām ūdeni un, kad tas sasilis, laistām augus. Pārsvarā laistām ar lejkannām, lai ekonomiski trāpītu tieši tur, kur augiem vajag. Tagad uz lauka pāriesim uz laistīšanu ar rokas šļūteni, kas desmit metru garām dobēm ir piemērotāk nekā nēsāt lejkannas.
- Dobes laistām katru otro dienu, lai netiktu aizskalotas augsnē lēni šķīstošās barības vielas, pirms augs spēj tās uzņemt. Ja augsne ir nabadzīgāka, vērts jau laikus sākt brūvēt komposta tējas vai biomēslojumu. Tas spēcinās augu attīstību un palielinās ražību – lietot ieteicams vienreiz divās nedēļās vai biežāk. Biomēslojumu nevajadzētu lietot lapu salātiem un citām kultūrām, kuras ēd svaigā veidā, lai izvairītos no mikrobiem, jo – kas ir barība augsnei un augam, nav barība cilvēkam.
- Laistīšanas sistēmas atvieglo darbu, samazinot smagu darbu dobēs. Kādu sistēmu izvēlēties? Ja ir bezrakšanas komposta dobes, kā tas ir mūsu gadījumā, iesakām izvēlēties pilienveida laistīšanas lentes – tās lieliski kalpo kā tomātiem, tā salātiem, augu lapas ir sausas, bet dobes mitras tieši izvēlētajās vietās, un arī gliemežiem grūtāk pārvietoties no dobes dobē. Savukārt laistīšana ar smidzinātājiem lieti noder turpmākajā sezonā gurķu siltumnīcās, jo tīklērcēm nepatīk mitrums, un šādi augi tiek no tām pasargāti.
Pēc vistām – tomāti!
Pirmo gadu mums ir iespēja kaut ko audzēt arī siltumnīcās, jo tikai pagājušogad tās uzbūvējām. Vienā siltumnīcā aprīlī mums dzīvoja vistas, un drīz tur stādīsim tomātus – pēc vistu dzīvošanās substrātā būs pietiekami daudz barības vielu, kas tomātiem ir svarīgi. Kad vistas dosies dzīvot ārā, mēs kārtīgi salaistīsim siltumnīcas augsni, apsegsim ar profesionālo plēvi (tā, kas ir melna ar zaļu svītru rūtīm, kuras, starp citu, labi palīdz arī stādu attālumu veidošanai) un stādīsim un audzēsim tomātus.
Caurumus stādiem plēvē veidosim tā, lai plēve ilgāk kalpotu.
Proti, ja caurumus vienkārši izgriež ar šķērēm vai nazi, plēves malas var sākt irt. Tāpēc mūsu metode būs tāda (noskatīta no citiem zemniekiem), ka metāla bundžā, piemēram, lielajā konservēto tomātu metāla kārbā, saliek kvēlojošas ogles, kas metālu sakarsē, un ar šo bundžu izkausē plēvē caurumus. Attiecīgi plēves maliņas tiks sakausētas un neirs. Kad tomātu sezona būs cauri, plēvi noņemsim, lai izmantotu atkārtoti nākamajā sezonā, papildināsim augsni un iestādīsim kultūras, kuras varēs vēl audzēt un turpināt pārdot teju visu ziemu, – salātus, spinātus, puravus, garšaugus.
Savukārt nākamā gada plānos mums ir jau agrā pavasarī siltumnīcā izaudzēt krustziežus, piemēram, sinepes, un, kad tās būs sadīgušas, laist iekšā vistas, lai kārtīgi saēdas zaļumus un proteīnu. Pēc tam salaistīsim zemi ar visām atlikušajām augu atliekām, uzliksim plēvi un ļausim augsnei ielaboties. Otrā siltumnīcā plānojam audzēt zirņus un melones – zirņus tāpēc, ka tie būs daudz agrāk nekā dobēs un attiecīgi ātrāk tirgojami. Pēc zirņiem tajā pašā siltumnīcā stādīsim gurķus.
Izmēģini šosezon!
Puravi ir ļoti laba kultūra, ko droši var izaudzēt vairāk, nekā ierasts. Mums pērn puravi palika uz lauka un nupat aprīlī tie atkal sāka aktīvi augt, pieņemoties apmēros pat par trešdaļu. Veselīgi un garšīgi!
