Rīga +17°C 
Pamattēzes
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV; angļu valodā human papiloma viruss, tāpēc nereti to saīsina kā HPV) noteikti tipi izraisa dzemdes kakla vēzi, kas ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm Latvijā, īpaši līdz 45 gadu vecumam.
Galvenokārt šis vīruss izplatās seksuālu kontaktu ceļā. Ar to dzīves laikā inficējas aptuveni 80 % seksuāli aktīvu cilvēku. Labā ziņa, ka šūnu izmaiņas dzemdes kaklā parasti attīstās lēni – no pirmajiem bojājumiem līdz smagākajām stadijām var paiet vairāki gadi. Tas nozīmē – ja sieviete regulāri apmeklē ginekologu, veic analīzes, vīrusa izraisītie bojājumi tiks atklāti agrīni un tos varēs pilnībā izārstēt.
CPV izraisa arī citus audzējus – mutes un rīkles, anālās atveres, maksts un vulvas, kā arī dzimumlocekļa galviņas vēzi. Tāpēc vakcinācija ir svarīga arī zēniem, ne tikai lai samazinātu vīrusa izplatību un pasargātu partneres, bet arī viņu pašu veselībai.
Kā man varēja uzrasties CPV, ja man ilgstoši ir bijis viens partneris?
Piedod par tiešumu, bet, iespējams, viens partneris bija tev, bet viņam – tomēr ne.
Tikpat iespējams, ka CPV jau sen bija tavā organismā. Redz, lielākajā daļā gadījumu vīruss organismā ienāk un ar laiku izzūd pats, neradot sekas. Savu reizi tas sāk savu posta darbu uzreiz, bet mēdz arī klusiņām sēdēt organismā pat desmitiem gadu, noteiktos apstākļos, piemēram, ja milzīga stresa dēļ kādā brīdī pavājinās imunitāte, aktivizēties un sākt bojāt šūnas.
Regulāri eju uz profilaktiskajām pārbaudēm, mans ginekologs taču sen būtu konstatējis vīrusu!
Tavs ārsts to agrāk nevarēja zināt, jo tikai nesen mainījās skrīninga veikšanas kārtība. Agrāk paraugā no uztriepes skatījās, vai ir šūnu izmaiņas.
Tagad dāmām pēc 30 gadu vecuma vispirms nosaka, vai tajā ir un, ja ir, kura tipa CPV.
Ja testā atrodas vīruss, tikai tad vērtē dzemdes kakla šūnu izmaiņas. Un tālāk atkarībā no bojājuma pakāpes pacientēm iesaka nākamo izmeklējumu un arī nosaka tā steidzamību. Ja bojājums ir izteiktāks, izmeklējumi jāveic iespējami drīz, lai precizētu diagnozi. Savukārt, ja izmaiņas ir nelielas un agrīnas, arī pusgads, kas dažkārt jāgaida līdz valsts apmaksātai kolposkopijai, ir pieņemams laiks.
Kolposkopijas laikā dzemdes kaklu apstrādā ar īpašu šķīdumu, kas vizuāli izceļ vietas, kur ir šūnu izmaiņas, un ārsts, skatoties caur speciālu mikroskopu palielinājumā, no aizdomīgākajām paņem audus analīzei.
Kamēr mēnešiem gaidīju uz kolposkopiju, šūnu izmaiņas pazuda. Arī atkārtotajā vīrusa testā vairs neuzrādījās. Kā tā var būt?
Lieliski! Tas nozīmē, ka tavs organisms pats tika galā. Šādos gadījumos jāturpina dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumi un var apdomāt vakcināciju.
Kā Latvijā veicas ar skīningu?
Starp citu, arī te ir nelielas izmaiņas: tagad sievietes no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, bet no 30 līdz 65 gadiem – piecos. Šīs vēstules pa pastu uz deklarēto dzīvesvietu sūta aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas. Uzaicinājumu var atrast arī savā e-adresē portālā Latvija.gov.lv, un to ārsts redz arī portālā e-medicina. Ar šo uzaicinājumu var doties gan pie valsts apmaksāta speciālista, gan uz privātklīniku – uztriepi jebkurā gadījumā veiks bez maksas. Ir vērts to izmantot, jo tas arī nodrošina datu iekļaušanu valsts skrīninga statistikā, kas ir svarīga profilakses programmu izvērtēšanai un uzlabošanai.
Diemžēl skrīninga aptvere joprojām nav pietiekama, tāpēc, jā, mums ir jāturpina par šo tēmu runāt atkal un atkal.
Piemēram, 2023. gadā tikai 55 % no valsts skrīninga uzaicinājuma vēstulēm tika izmantotas.
Tiek meklēti iemesli, kāpēc tik maza aptvere izmeklējumiem un vakcīnām Latvijā, – pati piedalos vienā šādā pētījumā, ko gatavojamies publicēt.
Minēji, ka arī es varētu vakcinēties. Tā nav paredzēta tikai jauniešiem?
Latvijā valsts apmaksātā vakcinācija pret CPV šobrīd paredzēta abu dzimumu pārstāvjiem no 12 līdz 25 gadu vecumam. Pusaudžu vakcinācija būtu ārkārtīgi ieteicama, jo statistika liecina, ka jaunieši dzimumdzīvi uzsāk vidēji 17–18 gadu vecumā. Ja tobrīd viņi nav vakcinēti, iespējams, ka organismā nonāk cilvēka papilomas vīruss. Lai izveidotos vēzis, parasti paiet vismaz 7–13 gadi, tāpēc standartā analīzes sāk veikt no 25 gadu vecuma. Ātrāk pārbaudes vajadzētu veikt meitenēm, kas ļoti agri sākušas dzimumdzīvi, smēķē, kurām ir diabēts vai kāda cita hroniska slimība, piemēram, aptaukošanās. Jā, aptaukošanās veicina ļaundabīgas slimības straujāku attīstību.
Noteiktos gadījumos, piemēram, ja atklāts vīruss un ir vidējas vai smagas šūnu izmaiņas, pēc ārstēšanas valsts vakcīnu apmaksā arī sievietēm līdz 45 gadiem.
Bet jebkura sieviete, izvērtējot savu individuālo situāciju – veselības stāvokli, seksuālo aktivitāti –, var, iepriekš saskaņojot, jo, iespējams, dakteris netur medikamentu rezerves kabinetā, vakcinēties pie ģimenes ārsta vai ginekologa. Es pati pret CPV vakcinējos 38 gados. Tā izmaksās virs 300 eiro, bet ir būtiska investīcija savas veselības labā.
Bet, ja manā organismā jau ir vīruss, vakcīna neizraisīs kaut ko sliktu?
Nē, tā pasargās, lai CPV neiekļūst dziļāk šūnās. Vakcinācija ļauj samazināt saslimšanas risku līdz pat 98 %. Tiešām ir tā vērts.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par rakstu cikla «Sieviete pārmaiņu laikmetā: izaicinājumi un iespējas» saturu atbild Žurnāls Santa.
