Rīga +14°C 
Viss sākās no rollerīšiem
Kad stādaudzētavā vēl nebija tik modernas un automatizētas laistīšanas sistēmas, kāda tā ir tagad, karstākajās vasaras dienās nācās bez apstājas pārvietoties pa plašo teritoriju, atverot un aizverot laistīšanas krānus un ventiļus dažādās tās daļās.
Lai nevajadzētu kilometriem skriet kājām, izmantoja motorollerus, ko darbina benzīna motors. Ansis atceras, ka karstā dienā, kad gaisa temperatūra sasniedza 30 grādu un jālaista un jārasina bija ļoti intensīvi, noripinājis pa audzētavu vairāk nekā 60 kilometru. Saimnieks izturēja, taču benzīna motors šādai slodzei pa audzētavas smilšainajiem un putekļainajiem ceļiem nav piemērots. Filtri aizsērē un bieži jātīra, un drīz vien arī pats motors tiek nokauts.
Tāpēc radās doma pāriet uz elektroskūteriem, kas ir piemērotāki šādiem darba apstākļiem, – uzbūve vienkāršāka, un putekļi netiek motorā. Skūteru uzlādēšanai sākumā izmēģināja pavisam nelielu sistēmu – ar četriem saules paneļiem un mazu bateriju. Pašlaik stādaudzētavas darbinieki jau izmanto četrus elektroskūterus – trīs ikdienas lietošanā un vienu maiņai, kamēr kādu labo.
Saules enerģija – lielākoties laistīšanai
Saules enerģiju lielākā apjomā ražo un izmanto jau trešo gadu. Tas bija loģisks solis, jo stādaudzēšanā lielākā daļa elektroenerģijas tiek patērēta tieši saulainajās dienās, kad vairāk jālaista un jārasina, un saražoto var izmantot visefektīvāk uzreiz, to neuzkrājot. Saules paneļi ir novietoti uz ražošanas ēkas jumta un neaizņem papildu zemes platību.
Tā kā ēka bija uzcelta jau iepriekš, vispirms to vajadzēja nostiprināt, lai var izturēt paneļu svaru. Tas nedaudz paildzināja procesu. Sistēmas jauda ir 44 kW, gadā tā saražo aptuveni 44 MW elektroenerģijas, un ar to pietiek, lai nosegtu apmēram trešdaļu vai ceturto daļu no stādaudzētavas gada elektroenerģijas patēriņa. Arī patēriņu, tāpat kā saules enerģijas ražošanu, lielākoties ietekmē laikapstākļi. Ne tikai vasarā, arī tādā pavasarī kā šogad, kad ilgi nav lijis, jālaista dūšīgi.
Augi mostas, un, lai gan tiem vēl pat nav lapu, kas palielinātu iztvaikošanu, tiem vajag daudz mitruma. Turklāt ietekmē ne tikai saule un siltums. Vējainās dienās, pat ja ir vēsāks, viss žūst krietni ātrāk nekā siltākās bezvēja dienās. Pašu ražoto elektrību izmanto arī ūdens sildīšanai ģērbtuvēs un ofisā, podojamo mašīnu darbināšanai un citām vajadzībām. Savukārt laistīšanai ūdeni ar elektrību nesilda, tikai no dziļurbuma iesūknē un uzkrāj virszemes tvertnēs, kur tas uzsilst dabiski – no saules siltuma.
Tas vēl nav viss!
Pirmajam posmam – esošajai sistēmai – izmantoja Swedbank finansējumu atjaunīgās enerģijas projektiem.
Kopumā gadā tas ļāvis ietaupīt ap 12 000 eiro.
Jau ir noslēgts līgums par sistēmas papildināšanu. Tas nav tik apjomīgs un tiks finansēts no pašu līdzekļiem. Papildinājuma svarīgākā daļa – krietni jaudīgāks akumulators. Bet nākotnes sapnis vai projekts ir akumulatora jaudu no pašreizējām 10 kWh palielināt vismaz līdz 200 kWh.
Tas ļaus kļūt pilnīgi neatkarīgiem no centralizētās elektroapgādes sistēmas. Kritiski svarīgi tas kļūst avārijas gadījumā.
Piemēram, ja vasarā divas stundas bez elektrības paliek spraudeņu apsakņotava, kur jāuztur stabils mikroklimats, – stādi var sažūt un aiziet bojā. Un tas, protams, ietekmē pat vairāku nākamo gadu ražu. Savukārt to uzkrātās enerģijas daļu, kas nav vajadzīga pašiem, varēs pārdot kopējam tīklam, turklāt izdevīgajās stundās par biržas cenu.
Svarīgākais par Kokaudzētavu Baltezers
Kokaudzētava Baltezers ir Latvijas lielākā privātā dekoratīvo koku un krūmu stādaudzētava, dibināta 1990. gadā.
Audzētavas platība pašlaik ir 20 hektāru. Apmēram hektāru aizņem tirdzniecības laukums, hektāru – apskates dārzs. Pārējās ir ražošanas platības, kur dažādās stadijās – no nupat griezta un sprausta spraudenīša, kas apsakņojas dēstu kasetē siltumnīcā, līdz dižstādam – aug ap miljons stādu. Starp sešiem simtiem dekoratīvo skuju un lapu koku dažādību ir arī viena ēdama kultūra – krūmmellenes.
Apmēram 75 procenti stādu tiek izaudzēti uz vietas no spraudeņiem. Tirdzniecības laukumā par to liecina īpaša zīme ar kokaudzētavas logo pie šķirnes apraksta.
Stādu audzēšanā tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģijas – automatizēta, datora vadīta laistīšanas sistēma, podošanas automāti un arī saules enerģija.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
