Rīga +12°C 
Mīts, kas radies no pārpratumiem
Kinologi uzsver – agresija nav atkarīga no suņa izmēra, bet gan no audzināšanas, socializācijas, pieredzes un cilvēka attieksmes pret suni. Mazie suņi vienkārši diskomfortu izrāda skaļāk: rej, rūc, brīdina, metas uz priekšu. Lielam sunim pietiek ar skatienu vai ķermeņa stāju, un konflikts bieži tiek novērsts. Tāpēc rodas maldīgs priekšstats, ka mazie ir trakāki, lai gan patiesībā viņi vienkārši ir pamanāmāki.
Mazā suņa sindroms
Eksperti bieži lieto terminu mazā suņa sindroms. Tas nenozīmē, ka suns ir slikts, bet gan to, ka mazajiem suņiem bieži netiek noteiktas robežas, viņiem ļauj uzvesties tā, kā lielam sunim neļautu, agresīva vai bailīga uzvedība tiek uzskatīta par mīļu. Rezultātā suns iemācās, ka rejot vai rūcot viņš kontrolē situāciju.
Galvenokārt ar mazo suņu sindromu apzīmē nevēlamu uzvedību no mīluļa puses, un tam visam ir viens mērķis – parādīt, kurš ir galvenais.
Šāda sindroma veicinātājs un nostiprinātājs ir pats saimnieks un viņa attieksme. Problēmas neizprašana, neievērošana, suņa pārlieka sargāšana no apkārtējās pasaules var ietekmēt šādu uzvedību.
Bailes, nevis dusmas
Daudzi mazo šķirņu suņi nevis dusmojas, bet baidās. Tās ir bailes no lieliem suņiem, skaļām skaņām, svešiem cilvēkiem, pēkšņiem pieskārieniem. Mazs suns pasauli uztver kā daudz lielāku un potenciāli bīstamāku. Ja viņš jūtas apdraudēts, viņa reakcija ir aizsardzība, nevis agresija.
Cilvēka kļūdas
Biežākā kļūda, kas rada agresīva mazā suņa tēlu, ir nepietiekama socializācija. Saimnieks, pārlieku sargājot savu mīluli, neļauj viņam spēlēties un komunicēt ar citiem suņiem, pastāvīgi ņem klēpī bez vajadzības, sagrābj suni rokās ikreiz, kad tuvojas lielāks suns. Tādējādi tiek izaudzināts par sevi nepārliecināts un bailīgs suns. Viņš arī netiek apmācīts, jo «ir taču maziņš».
Nereti, redzot, ka sunītis dusmīgi rūc, smejas par to, nevis respektē kā brīdinājumu.
Ko saka pētījumi?
Pētījumi liecina, ka agresīva uzvedība sastopama visām šķirnēm un statistiski mazie suņi biežāk draud, lielie suņi – retāk, bet ar nopietnākām sekām. Tas rada ilūziju, ka mazie ir niknāki, lai gan patiesībā viņu uzvedība vienkārši ir redzamāka.
Secinājums
Mazo šķirņu suņi nav agresīvāki pēc dabas. Viņi vienkārši ir jūtīgāki, emocionālāki, vairāk atkarīgi no cilvēka. Ja mazs suns ir dusmīgs, tas gandrīz vienmēr ir signāls par bailēm, stresu vai nepareizu audzināšanu, nevis par sliktu raksturu.
Ņem vērā! Mazs suns ar skaidrām robežām, drošības sajūtu un konsekventu audzināšanu var būt tikpat mierīgs un sabiedrisks kā jebkuras lielas šķirnes pārstāvis.
