Latvijas vietu pasaules ekonomiski attīstīto valstu vidū vai Eiropas Savienībā vislabāk raksturo sabiedrības veselības rādītāji: veselīgi nodzīvoto dzīves gadu reitingā esam beidzamajā vietā, paredzamā dzīves ilguma ziņā mēdzam būt priekšpēdējie, toties pārliecinoši pirmie tādos topos kā alkohola patēriņš, pašnāvību skaits un nāves, ko varētu nepieļaut. Latvieti pārlieku agri sasniedz vēzis un sirds asinsvadu slimības, un tās diagnosticē nepiedodami vēlu, kas nozīmē sarežģītāku ārstēšanu un īsāku atlikušo mūžu.
Mēs uz skandināvu fona
Ja lūkojas uz mūsu dzīvildzi, tad izrādās, ka turīgas sievietes ar augstāko izglītību Latvijā dzīvo tikpat garu mūžu kā skandināvietes ar tādu pašu izglītību. Dāmas ar zemāku izglītību ziemeļniecēm zaudē nedaudz mūža garumā, bet vairāk, ja analizē veselīgi nodzīvotos dzīves gadus.
Arī turīgi vīrieši ar labu izglītību Latvijā dzīvo garu mūžu, bet nomirst nedaudz agrāk kā viņu skandināvu vienaudži.
Toties nabagākie ar pašvaku vidējo vai vēl plānāku izglītību ir tie, kas mūsu veselības statistikas rādītājus aizvelk tālu atpakaļ – līdz pēdējai vietai Eiropā un pasaules ekonomiski attīstīto valstu grupā.
Tuvojas vēlēšanas, visas partijas jau paspējušas identificēt valsts galvenās problēmas: pālis Daugavā, dzelzceļa stacija lidostā un citi Rail Baltica brīnumi, milzīgais ārējais parāds, apšaubāmi iepirkumi digitālo izstrāžu jomā un aizsardzībā… Starp visām raizēm absolūti pirmajā vietā ir katastrofa veselības aprūpē.
























































































































































