«Visi mūža vīrieši mani ir nodevuši. Labāk esmu viena.» Kāpēc Vija Vētra laimi atrada tikai dejā
Kaut gan viņu bieži dēvēja par indiešu princesi no Latvijas, mēs viņu beidzot ieraudzījām, kad Vija Vētra jau bija guvusi pasaules atzinību. Visu savu garo mūžu viņa veltīja dejai, un tā bija pašas apzināta izvēle
Foto: Guna Oskalna
Vecas var būt tikai lietas
Kad trimdā dzīvojošā dejotāja, horeogrāfe un pedagoģe, dzejnieka Imanta Ziedoņa aicināta, 1990. gadā ieradās Latvijā, toreizējā pelēcībā viņa izcēlās kā tāds košs, eksotisks putns. Turklāt izskatījās tik skaista un jauna, ka šķita – biogrāfijā ierakstītais dzimšanas gads melo, nevar būt, ka viņai jau tuvojas 70. dzimšanas diena! Pati māksliniece nekad neslēpa savus gadus, tomēr viņai nepatika, ja kāds teica – Vija Vētra ir tik un tik gadu veca. «Kas tas ir – veca! Es tādu vārdu neatzīstu. Vecas var būt tikai lietas, kuras vairs nav lietojamas. Vija Vētra ir tik un tik gadu bagāta! Tā katrai sievietei vajadzētu gadus uzskaitīt – kā sevišķu dzīves bagātību.»
Turpmāk Vija brauca uz Latviju katru gadu, tradicionāli – ceriņu ziedēšanas laikā, jo ceriņi viņai atgādināja bērnību. Uzstājās, vadīja deju nodarbības. Kad māksliniece pārkāpa 90 gadu slieksnim, neviena intervija neiztika bez jautājumiem par ilgā mūža, žirgtā gara un neizsīkstošās enerģijas recepti…
