7 jautājumi par glutēnu

Bezglutēna diēta – daudzi to uzskata par modes lietu, kas kļuvusi pazīstama tikai beidzamos gados, citi – par iespēju tikt pie labas veselības. Kā ir īstenībā?

1. Kas īsti ir glutēns, un ko sliktu tas spēj nodarīt organismam?

Glutēns (sauc arī par lipekli) ir kopīgs apzīmējums dažādu veidu olbaltumvielām jeb proteīniem, kas atrodami kviešos, miežos, rudzos un arī auzās. Pats par sevi tas NAV nekas kaitīgs, indīgs vai cilvēku darbības rezultātā radies! Glutēns ir augu valsts olbaltumviela, līdzīgi kā gaļa, siers, biezpiens vai zivis satur dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Olbaltumvielas ir absolūti nepieciešamas normālai cilvēku un dzīvnieku organismu funkcionēšanai – no tām veidojas jaunas šūnas, muskuļaudi, tās nodrošina imunitāti, veido ādu, matus un nagus.
Nepatikšanas sākas, ja organisms nespēj ar glutēnu sadzīvot – nepanes to. Tad, apēdot glutēnu saturošus produktus, zarnu traktā sāk noārdīties zarnu bārkstiņas, kuras ir tieši atbildīgas par uzturvielu veiksmīgu uzsūkšanos. Iznākumā: nav bārkstiņu – nav organismā vitamīnu, minerālvielu, un sākas dažādi veselības traucējumi, dažkārt  pat dzīvībai bīstami.

Citi lasa

Ziņu aģentūra LETA

Sports

Kāds ir patiesais iemesls, kāpēc LTV atlaida Anatoliju Kreipānu?

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

2. Kas ir celiakija, un kā to atpazīt?

Celiakija ir iedzimta slimība. Ja tā diagnosticēta, glutēns tiešām ir bīstams. Tāpēc tiem, kam atklāta celiakija, glutēnu saturoši produkti vispār jāizslēdz no ēdienkartes un ikdienā jālieto pārtika, kas pazīstama ar pārsvītrotu vārpiņas simbolu. Svarīgi: bezglutēna diēta ir vienīgās zāles pret celiakiju, jo specifisku medikamentu tai nav!
Vieglprātīga un pavirša attieksme pret uzturu (piemēram, tikai viena šķēlīte baltmaizes, pusglāze mājās darināta maizes kvasa, fitnesa mušļa batoniņš vai nevainīga kviešu kliju galetīte) dažiem jutīgākiem var likt attapties slimnīcā. Ievērojot bezglutēna diētu, zarnu bārkstiņas atjaunojas deviņos mēnešos un turpina kalpot nevainojami – uzturvielas uzsūcas bez problēmām, un cilvēks dzīvo veselu dzīvi. Taču, nejauši vai jauši apēdot pat pavisam nedaudz glutēna, viss labi uzbūvētais sabrūk kā kāršu namiņš, un zarnu bārkstiņas pazūd kā nebijušas.
Simptomi, kurus nevajadzētu atstāt bez ievērības, ir dažādi:

• maziem bērniem visbiežāk jāraud par stipru vēdera uzpūšanos, hronisku caureju;
• savukārt vecākiem bažas rada bērna nepietiekamais svars un dažreiz arī aizkavēta augšana;
• bērniem var būt grūtības mācībās, nespēja koncentrēties, miegainība un galvassāpes, kas rodas no dzelzs deficīta (dzelzs nevar uzsūkties, jo bojātas zarnu bārkstiņas), bet dzelzs trūkuma dēļ smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa;
• ja pusaudžu vecumā vieglu traumu rezultātā tiek lauzta roka, tas nav normāli, un jāmeklē iemesls kaulu trauslumam. Iespējams, zarnās nepietiekami uzsūcas kalcijs un D vitamīns;
• ja celiakija ir ieilgusi pieaugušam cilvēkam, sūdzību diapazons var būt ļoti plašs, tā ka ārstam var pat prātā neienākt vainot glutēnu.

3. Agrāk par celiakiju nedzirdējām, tāpēc daudzi to uzskata par modes vainu. Vai tas ir pamatoti?

Ar celiakiju Latvijā sirgst apmēram viens no simt cilvēkiem. Slimības sastopamība visā pasaulē ir līdzīga. Tieši modernās diagnostikas iespējas (pieejamas arī Latvijā) ļauj šo diezgan viltīgo kaiti tagad pazīt efektīvi un laikus – agrāk šos simptomus norakstīja uz citām slimībām. Taču būtībā celiakija pazīstama jau kopš 1.–2. gadsimta, zināms arī, ka senos laikos galvenās zāles bijuši banāni – cilvēkiem tiešām kļuvis labāk. Tagad, jau sīki un smalki izpētot celiakijas mehānismu, tapis skaidrs, ka ar banāniem trāpīts desmitniekā, jo tie tiešām nesatur glutēnu.

4. Vai celiakija ir vienīgā vaina, kad jāatsakās no glutēna?

Ir arī citi veselības traucējumi, kad glutēns nav vēlams. Viens no tiem ir paaugstināta jutība pret glutēnu, otrs – kviešu produktu alerģija. Tiesa gan, šīs vainas nav veselībai tik bīstamas kā celiakija, tomēr arī spēj radīt nepatīkamas sajūtas: caureju vai tieši pretēji – aizcietējumus, taukainu vēdera izeju, pilnuma sajūtu vēderā pēc maizes ēšanas, sliktu dūšu, hroniskas galvassāpes, pat depresiju. Atšķirt šīs slimības no celiakijas bieži iespējams, tikai rūpīgi izmeklējot pacientu.

5. Dzirdēts viedoklis, ka atteikšanās no glutēna var mazināt arī artrīta, psoriāzes izpausmes.

Ārsti novērojuši, ka bezglutēna diētas ietekmē uzlabojusies pacientu veselība, slimojot ar reimatoīdo artrītu, pirmā tipa cukura diabētu, vairogdziedzera patoloģiju, psoriāzi un autismu. Zinātniskajā literatūrā pat aprakstīti konkrēti gadījumi, kad vairākiem pacientiem ar psoriāzi (celiakija viņiem nav bijusi!), atsakoties no glutēnu saturošiem produktiem, izteikti mazinājušās sūdzības. Tāpat zināms gadījums, kad Parkinsona slimības (neiroloģiskas dabas traucējumi) laikā bezglutēna diēta sniegusi ļoti labu efektu. Taču joprojām nav skaidrs, kāds ir šis bezglutēna diētas darbības mehānisms, kas liek pacientiem justies labāk.
Protams, minēto slimību ārstēšanā bezglutēna diēta noteikti nav primārais līdzeklis, ja vien nav diagnosticēta arī celiakija.

6. Atteikšanās no glutēna palīdzot samazināt svaru. Vai tiesa?

Par glutēnu kā liekā svara veicinātāju tiek runāts plaši. Jā, ir atrodamas dažas zinātniskas publikācijas (pētījumu rezultāti, kas attiecināmi uz dzīvniekiem!), kuras apstiprina faktu, ka bezglutēna diēta mazina aptaukošanos (īpaši vēdera apvidū) un tauku šūnu izmērus, līdz ar to uzlabojot vispārējos iekaisuma rādītājus organismā un šūnu un audu jutību pret insulīnu (ļoti svarīgi tas būtu slimniekiem ar otrā tipa cukura diabētu).
Taču ir arī vienkāršāks skaidrojums bezglutēna diētas efektam – proti, cilvēki, baidīdamies kļūt pārāk apaļīgi, izslēdz no ēdienkartes kviešus un varbūt arī rudzus, miežus un auzas (ar domu izvairīties no glutēna), tādējādi atsakoties lielākoties no smalka maluma miltu maizes, bulciņām un citiem konditorejas izstrādājumiem. Neapšaubāmi – tas nāk par labu veselībai, jo minētie produkti parasti ir gatavoti no rafinētiem graudiem, kas vairs nesatur dabīgo, uzturvielām bagāto apvalciņu.
Zināms, ka grauda viducītis sastāv no cietes, un cietes ķīmiskā uzbūve daudz neatšķiras no cukura (glikozes) molekulas. Zarnu traktā ciete tiek sašķelta mazos cukura gabaliņos! Taču cilvēki, kuri apgalvo, ka neēd maizi un tādējādi ievēro bezglutēna diētu, noteikti uzņem glutēnu pietiekamā daudzumā ar negraudu produktiem, tāpēc par slaidāka auguma iegūšanu nav cildināma bezglutēna diēta, bet gan rafinētu produktu izslēgšana no uztura.

7. Beidzamā laikā bezglutēna diētu daudzi ievēro arī tad, ja īpašu sūdzību par veselību nav un nav arī celiakijas pazīmju, – vai tas ir nepieciešams?

Ja nav veselības problēmu, glutēnu saturošus produktus ieteicams iekļaut ikdienas uzturā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis lipeklis ir arī pilngraudu produktos – pilngraudu auzās, grūbās, putraimos, rudzu maizē utt. Bet pilngraudu produkti ir ļoti veselīgi, un to nozīme labas veselības uzturēšanā tiek izcelta arvien vairāk: pilngraudi palīdz gan uzturēt svaru tīkamos rāmjos, gan stabilizēt cukura līmeni (domājot par nākotni, tas ir labi visiem, arī tiem, kas par cukura diabētu nav dzirdējuši), gan būs trekns plusiņš resnās zarnas vēža profilaksē.
Turklāt īpašā bezglutēna pārtika pati par sevi nav brīnumlīdzeklis! Tai ir daudz trūkumu, jo to, kas produktam ir atņemts, atdalot glutēnu, ir jāatliek atpakaļ, pievienojot pārtikas piedevas – E vielas. Bezglutēna maizītē un konditorejas izstrādājumos bieži ir ļoti maz šķiedrvielu, tāpēc šādi našķi var radīt aizcietējumus, mazināt imunitāti, veicināt svara pieaugumu. Tāpat šī pārtika vairs nesatur dabiskas minerālvielas un vitamīnus, un tie tiek pievienoti mākslīgi.

Bezglutēna diētā nepieļaujamie produkti un to alternatīvas:

Esam īpaši parūpējušies par gardēžiem, kas glutēnu nelieto, izveidojot atsevišķu ēdienu recepšu sadaļu, kurā esošie otrie ēdieni un deserti garšos visai ģimenei!