Lēti, visur pieejami un sātīgi, makaroni bija nabadzīgāko itāļu maize, pagatavoti visbiežāk tikai sāli. Un, jā, piezīme īpaši visiem vārda pasta pielūdzējiem, kas rauc degunu par latviešu makaroniem: tolaik (patiesībā līdz pat 20. gadsimtam) visu veidu un formu makaroni Itālijā tika saukti par maccheroni, bet spageti uzkošana tika dēvēta par mangiamaccheroni.
Jauni un veci izsalkušie pulcējās bariņos uz ielām līdzās spageti tirgotājiem un lielām saujām, galvas atgāzuši, tiesāja garumgaru makaronu saujas. Šis skats bija tik neparasts un eksotisks, ka mākslinieki to iemūžināja gleznās, bet rakstnieki – vārdos. Savukārt ceļotāji Neapoli savos maršrutos iekļāva bieži vien tikai tāpēc, lai savām acīm redzētu šīs amizantās ainiņas.










































































































































































