Rīga +15°C 
Pieredzē dalās: Jana Melbārde, dārzniece, kas aprūpē selekcionāres Ērikas Trifanovas vairāk nekā 160 flokšu lielo kolekciju Grundzālē.
Jana ir selekcionāres mazdēla sieva, Ēriku mīļi dēvē par omīti un ļoti lepojas ar viņas veikumu skaraino flokšu (Phlox paniculata) selekcijā. 20 flokšu šķirnes, ko radījusi Ērika Trifanova, ir apskatāmas arī Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Kad Jana mācījās Grundzāles skolā, bērni vesti ekskursijā pie Ērikas Trifanovas, kas tolaik audzēja dālijas un bija ar tām slavena visā Padomju Savienībā.
Jana joprojām ar sajūsmu atceras, ka selekcionāre ļāva skolēniem plūkt klēpjiem dāliju. Flokšiem Ērika Trifanova pievērsusies kopš 1990. gada, kad nodarboties ar dālijām kļuva par grūtu. Patiesībā tie selekcionārei iepatikušies jau bērnībā, kad kopā ar vectētiņu un vecmāmiņu devusies uz Palsmanes baznīcu, pie kuras reibinoši smaržojuši zilie un baltie flokši.
Kolekcijas dārzā daudzas sievietes atradīs savā vārdā nosauktās šķirnes. Nav vienīgi šķirne par godu pašas vārdam.
Selekcionāre jokojusi, ka nosauks par Ēriku šķirni ar dzelteniem ziediem, ja izdosies tādu radīt, taču tā joprojām ir tikai selekcionāru sapnis. Arī Jana iemēģinājusi roku selekcijā. «Rudenī iesējam sēkliņu, kas pavasarī uzdīgst. Sēkliņas var iegūt divējādi – brīvās apputes ceļā vai apzināti krustojot mātes un tēva augus. Pirmajā gadā sējenis ne vienmēr uzzied. Otrajā gadā, ieraugot ko īpašu, sākam veidot pierakstus, » viņa stāsta.
«Ja ziediem trīs gadus nemainās krāsa, ziedu lielums, lapu forma, krāsa un ceru augstums, iekļaujam savā kolekcijā, dodam vārdu un rodas šķirne,».
Flokšu portrets
- Flokšu dzimtene ir Ziemeļamerika, bet Latvijā 18. gadsimta vidū tos ieveduši vācu baroni.
- Ļoti izturīga ziemciete. Nereti, ja floksi kādā vietā vairs negrib audzēt un izrok, no tā ir pat grūti tikt vaļā, jo katrai notrūkušajai mazajai saknītei galā ir snaudošie pumpuriņi, kas par varītēm grib dzīvot.
- Skaraino flokšu ziedēšanas laiks variē no jūnija otrās puses līdz oktobrim, bet pilnzieds ir jūlijā un augustā.
- Flokša ziedkopa sastāv no daudziem – līdz pat simt – atsevišķiem ziediņiem. Ziedi var būt dažādu lielumu, 2–5 cm vai pat vairāk diametrā. Ziedlapiņas mēdz būt blīvi vai skraji sakārtotas. Būtiska flokša zieda sastāvdaļa ir actiņa, kas var būt piecstūraina, starveida, ieapaļa, viegli vai stipri izplūdusi.
- Visraksturīgākās ziedu krāsas ir violeta, rozā un balta, bet ir arī bordo, lašu un zila krāsa. Ērikai Trifanovai izdevies radīt arī šķirnes ar ziediem retākajos gaiši violetajos toņos, kas dārzā īpaši labi izskatās vakarpusē, piemēram, šķirnes Smiltene un Lineta. Reizēm krāsu ir grūti raksturot, tāpēc, lai to precīzi noteiktu, Anglijas Karaliskā dārzkopības biedrība ir izveidojusi krāsu skalu. Ziedu krāsa gan mainās arī diennakts laikā atkarībā no apgaismojuma. Arī temperatūra ietekmē krāsu, un flokši ir skaistāki vēsākā, mākoņainā laikā.
- Īpaši skaisti ir divkrāsaini flokši, piemēram, Uspeh – ultraviolets ar baltu zvaigzni centrā, Jana – tumši ceriņviolets ar gaišu actiņu, Brigita – maigi rozā ar tumšu actiņu, Smiltene – krēmbalta ar tumšu bordo actiņu, Feja – maigi rozā ar sarkanu actiņu, Ļeto – balta ar koši rozā actiņu.
- Stublāju krāsa mēdz būt tumši bordo, salātu zaļa vai tumši zaļa, bet lapu forma iegarena, nedaudz apaļīga vai smaila. Jaunajām šķirnēm, piemēram, Early Red, ir ļoti smalkas lapiņas, izkārtotas viena otrai pretī.
- Šķirnēm ir atšķirīgs augstums, bet tas atkarīgs arī no augsnes. Augstie izaug 90–150 cm, piemēram, Gerda – spilgti purpursarkana ar izteikti gaišsarkanu apli ap actiņu, Denīze – gaišsārta ar aveņkrāsas actiņu, Ance – intensīvi rozā ar tumšāk sārtu actiņu.
- Vidēji augstie izaug 60–80 cm, piemēram, Vega– ceriņvioleta ar izteikti baltu actiņu, Mūsmājas– rozā ar gaišu actiņu, kam apkārt aveņsārts gredzens, Māra – gaiši purpursārta ar tumši sarkanīgu actiņu, Nora – balta ar dzeltenīgi zaļganu actiņu, Wiking – maigi rozā ar gaišu actiņu, Rainbow Dancer – violeta/lavandzila ar gaišāku centru un aveņsarkanu actiņu.
- Zemie ir tikai 40–60 cm augsti, piemēram, Bright Eyes – bāli rozā ar fuksiju sārtu actiņu, Nivea – gaiši violeti ar zaļgandzeltenu actiņu, Red Riding Hood – sarkani ar tumšāku actiņu, bet ļoti zemie, piemēram, Minnie Pearl, izaug tikai 30 cm.
- Tā kā augstie flokši mēdz izgāzties, tos ieteicams stādīt aizvējā vai arī iegādāties jaunākās šķirnes ar izturīgākiem ziedkātiem, piemēram, Denīze, Tenor, ‘Sweetheart’, Jubiļeinij, Oļenka, Elza.
Svarīgākais par audzēšanu
- Vislabāk flokšus stādīt pavasarī, kolīdz augsne iesilusi un augi gatavojas augšanai. Pavasarī stādītie ir kārtīgi jālaista, jo maijs Latvijā mēdz būt sauss. Rudenī vislabāk stādīt no augusta beigām līdz septembra sākumam, bet tad var būt problēmas ar pārziemošanu un iesakņošanos. Podiņos augošos flokšus var stādīt visu sezonu – tikpat dziļi, kā tie auguši konteinerā, vai nedaudz dziļāk. Nevajag stādīt par seklu, jo tad iekalst pumpuri pie stublāja pamatnes. Saknītes ir maigi jāizritina, lai tās nepaliek saķērušās kamolā.
- Ideāla būtu smilšmāla augsne – irdena, ūdens caurlaidīga un mitra, bet flokšiem nepatiks vietas, kur ziemā un pavasarī krājas ūdens. Zeme flokšiem nav jāiekopj dziļi, jo tiem ir sekla sakņu sistēma. Mālaina zeme jāielabo ar trūdzemi un kompostu, irdenumam pievienojot granti. Arī smilšainā augsnē flokši nejutīsies labi, jo ātri izkaltīs un zaudēs barības vielas. To var uzlabot, pievienojot mālu, taču tas drīz vien ieskalosies augsnes dziļākajos slāņos.
- Vēlama augsnes reakcija no vāji skābas līdz vāji sārmainai – pH 6–7. Pārāk skābas augsnes jākaļķo, savukārt sārmainas augsnes jāmulčē ar kūdru, tomēr flokši var augt gandrīz jebkurā augsnē, ja par tiem pienācīgi parūpējas.
- Flokšiem patiks saulaina vai daļēji noēnota vieta. Augs arī ēnā, bet neziedēs tik bagātīgi.
- Dobes var mulčēt ar ļoti smalku lapu koku šķeldu, lai pie reizes ielabotu augsni, bet nevajadzētu izmantot priežu mizu mulču, kas rada skābu augsnes reakciju. Arī rupja mulča uz saknītēm nav vēlama, jo tad tās smaks un augi nīkuļos.
- Sausā laikā flokšus ieteicams laistīt, jo tad tiem veidojas krietni lielākas ziedkopas. Pārāk lielu mitrumu gan floksis nemīl, jo slapja zeme sablietējas un saknēm nepiekļūst gaiss.
- Flokšiem ļoti patīk augsnes irdināšana, kas nodrošina gaisa piekļuvi saknēm. To vēlams veikt arī pēc lietus, jo tas sablīvē augsni.
- Lai veicinātu dzinumu un lapu attīstību, pavasarī jālieto mēslojums, kas satur vairāk slāpekļa, savukārt pirms ziedēšanas mēslojumā jādominē kālijam. Pavasarī ļoti ieteicams papildmēslojums ir kalcija nitrāts, lai nodrošinātu atbilstošu pH līmeni augsnē. Flokšus var apkaisīt ar pelniem, dolomīta miltiem vai celtniecības krītu.
- Noziedējušās ziedkopas nogriež, lai neļautu flokšiem nogatavināt sēklas, jo tās izsējas un nākamajā gadā vai vēlāk vecajā cerā var parādīties sējeņi ar atšķirīgas krāsas ziediem.
- Ar flokšu stublāju nogriešanu pēc noziedēšanas nevajag steigties, jo, ja apgriež noziedējušos ziedus, tie raisa jaunus līdz pat oktobrim, kad uznāk sals. Stublājus apgriež vēlā rudenī pirms sala iestāšanās 8–10 cm augstumā un sadedzina. Komposta kaudzē likt nedrīkst, jo uz tiem var pārziemot slimību ierosinātāji.
- Flokši vienā vietā var augt vairākus gadus, taču pamazām ceri it kā ceļas uz augšu. Ieteicams ik pēc pieciem gadiem ceru sadalīt un pārstādīt, jo tā vidus sāks pārkoksnēties.
Izcilnieces no Ērikas Trifanovas kolekcijas
- Bright Eye. Maigi rozā ar sārtu actiņu, vidēji augsta. Izturīga pret slimībām, stalti tur augumu.
- Spätrot. Vēlu ziedoša, ļoti koši sārta ar gaišu actiņu. Labi iztur vēju, vidēji augsta un līdz ar to parasti piesaista skatienu.
- Sārtīte. Sārta ar tumšāku aveņkrāsas aplīti ap gaišo actiņu. Vidēji augsta, veido kuplus cerus.
- Marika. Purpursarkana ar nelielu spilgtāk sarkanu aplīti ap ļoti tumšo actiņu. Augsta šķirne. Vienā ziedkopā ziedi balo un veidojas dažādi rozīgie toņi. Ziedam nedaudz krokota maliņa. Kad pazied, pabalo un vairs nav izteiktā zīmējuma zieda vidū. Šķirne nosaukta par godu dzejniecei Marikai Svīķei.
- Bune. Sārtā lašu krāsā. Izteikti lieli ziedi un blīvas ziedkopas. Vidēji augsta vai augsta, ļoti audzelīga.
- Oļenka. Populāra šķirne ar lieliem ziediem. Gaiši rozā ar baltu centru, vidū tumša actiņa. Ziediņiem balojot, veidojas tādi kā lāsumiņi. Tumšs lapojums. Vidēji augsta.
- Denīze. Vienkāršs smalks ziediņš, pastelīgi toņi. Vienā ziedkopā var būt no pilnīgi balta līdz tumšam laša krāsas ziedam ar aveņkrāsas actiņu. Izturīga lietū un vējā. Piemērota, ja grib sastādīt ļoti taisnu, perfektu rindu. Izcili izturīga pret slimībām.
- Arta. Purpursārta ar sarkanu actiņu. Tumšzaļš lapojums, ziedkāti tumši, dekoratīvi. Veidojas ļoti kompakti, lieli ceri. Augstums vidējs.
- Tenor. Pieprasīta šķirne, aveņsarkana ar tumši sarkanu actiņu. Koša un bagātīgi ziedoša.
- Alvīne. Purpursarkanīgi violeta ar sārtu actiņu. Šķirne ar blīviem ziediem, tumši bordo krāsas kātiem un tumšām lapām. Vidēji augsta.
- Iedzēnu Ceriņi. Ļoti skaistā ceriņkrāsā ar iezīmētu rozā actiņu. Vidēja augstuma, veido skaistu, perfektu rindu. Vienā ziedkopā var būt dažādi toņi.
- Tumsa. Tumši violeti sārta šķirne, kurai ir izteikti tumšas bordo lapiņas un ziedkāti. Pumpuri pirms ziedēšanas ir ļoti tumši violeti, gandrīz melni. Vidēji augsta. Veltījums Mārtiņam Freimanim.
- Jubiļeinij. Mālaini oranžā krāsā, ļoti koša šķirne. Vēlu ziedoša, ļoti pieprasīta. Vidēji augsta.
- Rainbow Dancer. Lavandzila ar gaišāku centru un aveņsarkanu actiņu. Šķirne ar lieliem ziediem, zema. Ļoti pieprasīta, jo ziediem ir neparasts tonis. Izturīga pret slimībām.
- Younique Orange. Oranži ziedi ar tumšāku actiņu, tumši zaļa lapotne. Zema līdz vidēji augsta šķirne. Uzņēmīga pret miltrasu.
- Kora. Balta ar zaļganu actiņu. Ziedlapas ļoti blīvas. Lielas ziedkopas. Vidēji augsta.
- Winter Mädchen. Gaiši bālā lavandas krāsā, gandrīz balta ar fuksiju sārtumu vidū. Skaisti izskatās vakarpusē. Ļoti kompakts cers. Lielas ziedkopas, bagātīgi zied. Vēla, zema auguma šķirne. Neizgāžas.
- Ronsdorf. Skaista šķirne, bet ar tendenci gāzties, tāpēc ieteicams stādīt aizvējā. Izceļas ar tumšu bordo nokrāsu, tumšu lapojumu un ziedkātiem. Gara auguma šķirne.
- Savai Zemītei. Gaišā ceriņkrāsā, ap gaišo actiņu neliela sārta josliņa. Blīvas ziedkopas, vidēja auguma. Veltījums agrāk populārajam televīzijas raidījumam Savai zemītei.
- Blue Paradise. Koši zili ziedi noēnotā vietā, violetzili – saulainā. Vidēja auguma. Ziediņi balo. Viszilākais floksis.
Ko stādīt kaimiņos?
Floksis ar labs fona augs. Augstāki flokši piemēroti stādīšanai dobes aizmugurējā plānā. Ar tiem labi sader augstās lilijas. Vidēja augstuma flokšus stāda priekšpusē un lielās lilijas aizmugurē. Skaistu salikumu var izveidot ar dienziedēm un hortenzijām, peonijām, graudzālēm, īrisiem, punduru skujkokiem, spirejām un pat rozēm.
Zemie floksīši saderēs ar baltajām pīpenēm vai ehinācijām.
Svarīgi būtu izvēlēties tādus kaimiņus, kas nomaskē flokšu apakšējo daļu, tos labi stādīt kopā ar hostām, rudbekijām, heihērām, prīmulām, sīpolpuķēm. Protams, lieliski tie sader arī ar vasaras puķēm.
Ar ko slimo?
Jana savā dārzā ir saskārusies tikai ar divām flokšu slimībām. Visbiežāk sastopama miltrasa, kas mēdz veidoties blīvos stādījumos mitrā laikā. Mazos daudzumos to var apkarot, lapiņas noplūcot, bet tās ir jāsadedzina. Inficētās lapas un kātus nedrīkst likt komposta kaudzē.
Miltrasas apkarošanai mazdārziņos var izmantot sēra pulveri, ko sausā, saulainā laikā, kad gaisa temperatūra ir virs 20 grādiem, ieber plānajā dāmu zeķē un papurina virs augiem. Ja augi ir sausi, vispirms tos aprasina ar ūdeni. Šo paņēmienu ieteicams izmantot arī profilaktiski jau jūnija pirmajā pusē. Var izmantot arī sinepju pulveri vai kalcinēto sodu, izšķīdinot 50 g uz 10 l ūdens un ar šo šķīdumu nomiglojot augus.
Vēl pret miltrasu labi noder ziepjūdens – ūdenī izšķīdina saimniecības ziepes un flokšus aprasina jau laikus katru nedēļu vai ik pārnedēļas.
Dažas šķirnes Janas kolekcijas dārzā ir ļoti izturīgas pret miltrasu, piemēram, Denīze, Arta, Vita, Smiltene, Iedzēnu Ceriņi un Eva Förster, bet citām, piemēram, Younique Orange, tiklīdz ir mazākais mitrums, netiek klāt vējiņš un saulīte, uzmetas miltrasa.
Flokši sirgst ar vīrusu izraisītām slimībām. Ja augam pamana nedabīgi sakrokojošās lapas, pēkšņi visam ceram tās nokalst un sāk raibināties ziedi šķirnēm, kurām tas nav raksturīgi, tad cers jāizrok un jāsadedzina, lai slimības neizplatītos.
